Kur patlaban vislabāk meklēt gailenes?
“Pirmās gailenes ir tas prieks, ko gaidām un nespējam ilgi aizmirst gluži tāpat kā pirmo mīlestību, jo latvietis mīl sēnes,” “Facebook” pauž rakstniece Maija Pohodņeva.
Ne velti 2023. gadā mūsu sēņošanas tradīcijas iekļaušana Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Par šo gadu noteikti teiksim, kas tas bija, kad gailenes lasīja vēl pirms Jāņiem.
Pohodņeva atklāj, kur šobrīd vislabāk meklēt gailenes. Daudzi piemin mistisko Garkalni, kur zinātāji nu jau maziem un vidēji maziem spainīšiem vāc šos gardumus, bet patiesībā tas ir visai plašs jēdziens – priežu mežs netālu no Rīgas.
“Šobrīd, ja ir piemērota vieta, gailenes jau spraucas ārā daudzviet un visai tuvu Rīgai. Nevajag triekties uz Dundagu, jo tur, kā man ziņo sēņu spiegi, vēl nekā neesot,” raksta Pohodņeva, kura devusies rītausmas sēņojienā 15. jūnijā pa “Garkalni”.
“Protams, vietā, kur meklēsiet, jābūt gaileņu micēlijam, bet mežu masīvos starp Ādažiem un Garkalni, kā arī tajā daļā, kas atrodas abās dzelzceļa, kā arī šosejas pusēs, kur vēl turpinās Garkalne, tas ir gandrīz visur. Pieļauju, ka šogad gailenes pļausim,” spriež pieredzējusī sēņotāja.
Svarīgākie elementi, kam jāsakrīt dabā, ja gribat iegūt drusku mērcītei, ir priežu mežs, kur ir veco skuju paklājs, nevis zaļā vai baltā sūna. “Meklējam un skatāmies: pavecas, biezas priežu jaunaudzes, kur zemi klāj skuju sega un blīvas sūnas. Tādā vietā ļoti labi saglabājas mitrums,” kā piemēru Maija ielikusi fotogrāfijas, kam jābūt zem kājām.
“Tālāk – sēnes praktiski visas būs ļoti tuvu kokiem, skuju piesegtas. Staigājam lēnām un uzmanīgi. Šobrīd dzeltenās podziņas sprāgst laukā mežmaliņās un ap maziem klajumiņiem. Pagaidām, kur ir klasiskais lielo priežu mežs ar baltajām sūnām, vēl nemanīju – tur ļoti sauss.”
Par savām konkrētajām sēņu vietām Pohodņeva gan nestāsta, bet gan nodod tālāk un popularizē šo tradīciju, novēlot veiksmīgu sēņošanu un labu apetīti.
