VIDEO: kūdra ir Latvijas bagātība, tās atradnes klāj 10% valsts teritorijas

Kūdra ir organogēnisks nogulumiezis, kas veidojas, sadaloties dažādiem augiem. Kūdra veidojas anaerobos apstākļos, kad ir ļoti augsts mitrums un nav skābekļa. Latvijā pirmo reizi kūdra pieminēta 18. gadsimta sākumā, kad hercogs Jēkabs sūtīja ļaudis iegūt kūdru, lai varētu to izmantot kurināšanai, savukārt pasaulē pirmās ziņas par kūdru atrodamas Ēģiptē pirms 4000 gadu.

Kā sākt kūdras ieguvi?

Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere informē, ka pašlaik Latvijā izsniegtas 126 licences kūdras iegūšanai 97 purvos, bet aktīvi darbojas 64 kūdras iegūšanas uzņēmumi. “Sākumā jebkurā vietā, kur tiek iegūta kūdra, notiek licencēta ģeoloģiskā izpēte, lai noskaidrotu, kāds ir kūdras slānis, kādas ir kūdras īpašības, cik daudz un vai vispār šajā vietā ir lietderīgi iegūt kūdru. Seko novērtējums ietekmei uz vidi, lai izvērtētu, kā saimnieciskā darbība ietekmēs apkārtējo vidi. Tikai tad, kad ir saņemtas visas atļaujas, var iegūt licenci un sākt darbu šajās teritorijās.”

Drošība pirmajā vietā

Kūdras ieguve ir sezonāla, no maija līdz septembrim, un tā ir atkarīga no nokrišņu daudzuma. Ja ir pārāk daudz nokrišņu, kūdru nevar iegūt, savukārt, ja vasara ir pārāk karsta, sausa un vējaina, arī tad kūdras ieguve ir apgrūtināta, jo ugunsdrošības apsvērumu dēļ kūdru iegūst tikai agros rītos, kad kūdras lauki nav pārlieku uzkarsuši un ir mazāks vējš. Tieši tāpēc pie kūdras ieguves vietām tiek veidoti ugunsdrošības dīķi un izvietotas ūdens mucas – nepieciešamības gadījumā ūdeni no tām izmanto dzēšanai. Arī traktortehnika ir aprīkota ar mucām un laistīšanas iekārtām – gadījumam, ja rodas ugunsbīstamība.

Daudzveidīgā kūdra

Latvijā 97 % iegūtās kūdras izmanto dārzkopībai. Enerģētikā kūdra tiek izmantota ļoti maz, aptuveni 1–2 % no iegūstamā daudzuma; tās daļa Latvijas energobilancē ir tikai 0,04–0,06 %. Citur kūdru izmanto arī pakaišiem. Ingrīda Krīgere zina teikt, ka šāds kūdras izmantošanas veids īpaši populārs ir Somijā. “Kūdra ir augstvērtīgs pakaišu materiāls dažādiem dzīvniekiem, piemēram, zirgiem, vistām.” Kūdras asociācijas valdes locekle atklāj, ka kūdra tiek izmantota arī kā pārtikas piedeva dzīvniekiem, piemēram, cūkām. Agrāk kūdru izmantoja kā siltināšanas materiālu mājām. Interesants fakts – kūdru var izmantot dažādu produktu uzglabāšanai, jo tā ir sterila. Ja sausā kūdrā glabā, piemēram, ābolus ziemai, tie ļoti labi saglabājas. Kūdras absorbējošās īpašības ir noderīgas arī sausajām tualetēm. Pašlaik kūdra tiek izmantota arī mākslā un būvmateriālu jomā – tiek veidota kūdras krāsa un špakteļmasa.

Ilgtspējīgi iegūstot, neizsmeļams resurss

Ingrīda Krīgere uzsver, ka, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, Latvijā kopumā ir uzkrājušies 1,7 miljardi tonnu kūdras. Ar katru gadu šis kūdras apjoms pieaug, jo biomasa purvos nepārtraukti sadalās. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam nosaka, ka kūdras ieguve jāsaglabā esošajā apjomā un platībā, lai tā būtu ilgtspējīga. Kūdru Latvijā iegūst tikai 4% no visiem purviem. Krīgere uzsver, ka mēs līdzīgi kā citas ziemeļvalstis esam ļoti bagāti ar kūdras resursu, bet daudzviet Eiropā kūdra pieejama ievērojami mazākos apjomos. Tieši tāpēc tā ir pieprasīta eksporta prece, jo 70 % profesionālajā dārzkopībā izmantojamo substrātu pasaulē ir kūdras substrāti. Kūdrā tiek audzēti dārzeņu un dekoratīvo augu dēsti. Ikviens koks kokaudzētavā izdīgst kūdras substrātā.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.