Latvijas dabas objektus ik gadu apmeklē vairāk nekā seši miljoni cilvēku
21. maijā starptautiski atzīmē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkla Natura 2000 dienu, kuram pirms 20 gadiem pievienojusies arī Latvija. Šajā tīklā ir iekļautas 333 mūsu valsts dabas dižvietas, kas kopumā aizņem 11,5% no valsts teritorijas. Pievienošanās Natura 2000 tīklam ļāvusi piesaistīt vairāk nekā 120 milj. EUR dabas saglabāšanai Latvijā: zinātniskiem pētījumiem un projektiem, dabas infrastruktūras attīstībai, dabas izglītībai un brīvprātīgo iesaistei dabas saglabāšanā. Atzīmējot Latvijas 20. gadadienu Natura 2000 tīklā, Dabas aizsardzības pārvalde rīko sabiedrības iesaistes kampaņu “Natura 2000 – Latvijas dabas dižvietas”.
“Šogad aprit 20 gadi kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklam Natura 2000. Aicinu sekot līdzi Dabas aizsardzības pārvaldes aktivitātēm un plānotajiem pasākumiem. Tā ir iespēja vairāk uzzināt par aizsargājamo teritoriju nozīmi Latvijas dabas saglabāšanā un paplašināt zināšanas par Latvijas dabas bagātībām. Zaļāka Latvija, dzīvojot harmoniskā mijiedarbībā ar dabu, nozīmē kvalitatīvāku dzīvi visai mūsu sabiedrībai,” aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas
Natura 2000 teritoriju izveidošanas pamatnosacījumi ir visā Eiropā vienādi, zinātnē balstīti un mērķēti uz retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu jeb biotopu aizsardzību. Šādu sugu un biotopu saraksti ir iekļauti divās ES direktīvās – Putnu direktīvā un Biotopu direktīvā, un to aizsardzība ir obligāta visām ES valstīm, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vadītāja Ilona Mendziņa.
“Latvijai ir otrs zemākais Natura 2000 teritoriju īpatsvars pret valsts kopējo platību ES. Eiropā vidējais rādītājs ir 18%, Latvijā – 11,5%. Taču jāņem vērā, ka mums nav kalni, mums nav tundras un tamlīdzīgas teritorijas un katrs lēmums par jaunas aizsargājas teritorijas izveidi ir izaicinājumiem piesātināts. Taču neviens par mūsu dabas vērtībām nerūpēsimies, ja ne mēs paši, tāpēc dabas aizsardzības jautājumi būs dienas kārtībā arī turpmāk,” uzsver I. Mendziņa.
Piesaistītais finansējums – 120 miljoni eiro
“Mums ir ar ko lepoties – mums ir unikālās dabas vērtības: sugas un biotopi, kas ir īpaši arī Eiropas mērogā. 333 Latvijas dabas dižvietas sargā gan likumdošana, gan kompetenti speciālisti tā, lai tajās esošās dabas vērtības saglabātu nākamajām paaudzēm,” akcentē Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Viņa skaidro, ka Natura 2000 teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos, kur iespējama dabas un cilvēka saimnieciskās darbības līdzāspastāvēšana, līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos.
“Dalība Natura 2000 tīklā sniedz vairākas būtiskas iespējas – ne tikai savu dabas dārgumu apzināšanu, bet tas ir ieguldījums teritoriju attīstīšanā, saglabāšanā un sabiedrības izglītošanā. Esot vienotā tīklā, mums ir bijusi iespēja piesaistīt finansējumu 120 miljonu eiro apmērā ar 88 dažādiem projektiem. Tas bijis nozīmīgs ieguldījums Latvijas dabas mantojuma saglabāšanā. Ar šo finansējumu veikti dažādu biotopu atjaunošanas pasākumi, organizēti monitoringi un izpēte, testētas un ieviestas jaunas apsaimniekošanas formas. Liels ieguldījums veikts infrastruktūras uzlabošanā dabas objektos, kas ir sabiedrības iecienīti – izveidoti vairāk nekā 700 dabas tūrisma objekti, kurus ik gadu apmeklē vairāk nekā seši miljoni cilvēku. Visbeidzot, daudz paveikts arī sabiedrības izglītošanā, piemēram, izveidoti dabas izglītības centri, Mobilā dabas klase, rīkoti citi izglītojoši pasākumi, veicinot sabiedrības izpratni par katra cilvēka iesaisti dabas vērtību saglabāšanā. Jā, mums ir meži, upes, ezeri, pļavas, bet par to visu ir jārūpējas, lai šīs vērtības neaiziet zudībā,” norāda G. Strode.
Viņa stāsta, ka viens no nākotnes izaicinājumiem ir, tā sauktā, zaļā kursa uzraudzīšana, jo dažreiz zem šī saukļa un dažādu klimata mērķu sasniegšanas vārdā var tikt zaudētas dabas vērtības. Tāpat jāpilnveido taisnīga kompensāciju sistēma zemes un mežu īpašniekiem dabas saglabāšanā.
Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Jēkabs Dzenis, Natura 2000 teritoriju tīkls ir kā mugurkauls dabas aizsardzībā, kas ļauj nodrošināt labvēlīgus apstākļus retām un saudzējamām sugām. Piemēram, ir sugas un biotopi, kuru saglabāšanā, kritiski svarīga ir cilvēku iesaiste, bet dažreiz cilvēka klātbūtne ir lieka. Piemēram, Igaunijas rūgtlapes, kas ir kritiski apdraudēta suga, saglabāšana ir tieši cilvēka atbildība, radot vidi, kurā tā vislabprātāk aug. Savukārt klinšu ērgļi (Latvijā ap 9-12 pāri) ir ļoti jutīgi uz traucējumiem, un cilvēka klātbūtne to tuvumā nav vēlama. Tāpēc dabas aizsardzība tiek balstīta datos un zinātnē, nosakot un ieviešot katrai sugai nepieciešamos aizsardzības pasākumus un teritoriju apsaimniekošanas plānus.
Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, 9 dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi. No direktīvu sarakstos iekļautajām sugām un biotopiem Latvijā atrodamas un tiek aizsargātas 20 augu, 34 bezmugurkaulnieku, 29 zīdītāju, 3 rāpuļu, 11 abinieku, 13 zivju, 93 putnu sugas un 58 biotopu veidi.
