Mežkopjiem palīdz dronu flote

Mežkopjiem palīdz dronu flote

Sākums LVM dronu programmai meklējams pirms vairāk nekā sešiem gadiem, kad entuziasti no darbinieku vidus ierosināja dronus izmantot mežu apsekošanai. Jau pirmie mēģinājumi uzskatāmi parādīja dronu efektivitāti mežsaimniecībā, tādēļ šobrīd LVM rīcībā ir vesela dronu flote un gandrīz pustūkstotis licencētu pilotu.

Droni apseko audzes, meliorācijas sistēmas un putnu ligzdas

"Lielākoties dronus izmantojam mežu apsekošanai, jo no augšas paveras plašāks skats. Vieni no populārākajiem darbiem, kur izmanto dronus, ir meliorācijas sistēmu apsekošana un potenciāli bojāto audžu apsekošana, jo ar dronu to var izdarīt ātrāk, nekā apstaigājot kājām. Meliorācijas sistēmas ir kilometriem garas, bet ar dronu šo attālumu var paveikt ātri. Turklāt jau lidojuma laikā, ieraugot kādu problēmu, uzreiz var to piefiksēt, nofilmēt un atzīmēt koordinātes. Līdzīgi var apsekot mizgrauža bojātās audzes vai vējgāžu postījumus. Veidu dronu izmantošanai netrūkst - to dara gan cirsmu plānošanai un meža izstrādes kvalitātes pārbaudēm, gan vides eksperti putnu ligzdu apsekošanai, gan arī derīgo izrakteņu ieguves vietu apsekošanā," stāsta LVM bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas vadītājs Kārlis Linde. Viņš ir tas, kurš jaunajiem pilotiem pēc licences iegūšanas var palīdzēt ar praktiskiem padomiem un iedrošināt pirmajiem patstāvīgajiem lidojumiem.

Patlaban LVM licencēto pilotu ir vairāk nekā dronu, tādēļ iekārtas tiek izmantotas koplietošanā - kad kādam vajag, tad arī viņš veic rezervāciju, ņem un lieto. Dronu ir mazliet virs 170, savukārt licencēto pilotu ap 450, tādēļ var teikt, ka LVM ir viens no lielākajiem dronu izmantotājiem Latvijā. Dronu izmantošanas biežums gan pilotu vidū atšķiras - ir tādi, kuri bez drona vairs nevar dzīvot, bet ir arī tādi, kas to izmanto tikai paretam. Patlaban uzņēmums strādā pie specifiskās kategorijas atļaujas iegūšanas.

"Gluži kurš katrs drons mums neder, jo ir noteiktas prasības lidojuma ilgumam un kameras izšķirtspējai. Mēs veicam arī automātiskās kartēšanas lidojumus, bet tos atbalsta ne visi droni. Ņemot vērā šīs specifiskās prasības un to, ka droni mums ir koplietošanas, LVM iegādājas tādus dronus, kuri der visām mūsu vajadzībām, lai tie nebūtu jādala pa kategorijām. Floti ir vieglāk pārvaldīt, ja ir viena veida dronu modeļi," skaidro Linde. Starp citu, pats viņš LVM ir nonācis no mežiem pilnīgi pretējas vides, jo agrāk strādājis ar droniem kartogrāfijas jomā. "Tad pamanīju LVM vakanci, ka te ir nepieciešams cilvēks, kurš pārvaldītu dronu saimniecību. Kad 2020. gada vasarā te atnācu strādāt, dronus LVM vēl izmantoja tikai pilotprojektu ietvaros, taču to laikā kļuva skaidrs, ka šīs tehnoloģijas ir ļoti efektīvas un ir nepieciešams cilvēks, kas to visu pārrauga. Sākumā dronus izmantoja tikai mežkopībā, bet drīz vien jau šī prakse izplatījās tālāk un tagad jau tiem ir virkne pielietojumu. Piemēram, ar droniem tiek apsekotas sēklu plantācijas, kā arī tos izmanto nekustamo īpašumu uzraudzībā."

Aizlidot līdz bebram

Skaitliski dronus visvairāk izmanto meža kopšanā un atjaunošanā. Mežkopības procesa attīstības vadītājs Gatis Ratkevičs stāsta: "Mēs dronus izmantojam jau kopš 2018. gada, lai piekļūtu tiem meža objektiem, ko ir grūti sasniegt, ejot ar kājām. Mūsu uzdevums ir vizuāli novērtēt meža platību, bet to taču var izdarīt arī no augšas. Ar dronu palīdzību varam, piemēram, operatīvi izpētīt bebru būvētos aizsprostus meliorācijas objektos, kuriem bieži vien ir ļoti grūti dabā piekļūt. Tad varam paskatīties no gaisa un pieņemt lēmumu, ko iesākt. Turklāt no zemes bieži vien ir grūti iegūt plašāku priekšstatu, jo traucē krūmi, bet dronam tādu problēmu nav. Laika gaitā dronu pielietojums ir audzis, jo tagad tos izmantojam arī mizgraužu radīto postījumu izpētei, arī jaunaudžu un agrotehniskajā kopšanā, lai saprastu, vai konkrēto audzi jau tagad ir nepieciešams kopt, vai arī var atlikt uz vēlāku. Drons šajā ziņā mūsu darbiniekiem ļauj gan ieekonomēt laiku, gan arī saudzēt veselību, kurai var nodarīt kaitējumu, brienot pāri grāvjiem un laužoties cauri brikšņiem."

Droni meliorācijā un karjeros

Vēl viena joma, kur LVM izmanto dronus, ir meža infrastruktūras apsekošana un būvniecība. "Šim nolūkam izmantojam ortofotogrāfiju - ar dronu izpētam kādu objektu, safotografējot bildes no augšas, bet pēc tam tās ar attiecīgas programmatūras palīdzību var apvienot vienā lielā attēlā. Tas ir līdzīgi kā visiem zināmais "Google Maps", tikai ar dronu zemākā lidojumā varam iegūt detalizētus attēlus noteiktā mērogā. Tas ļauj ceļu būvniecībā precīzi noteikt un pārbaudīt rādiusus un citus  specifiskus datus, ko dabā ir grūtāk izmērīt. Arī apsekojot un pieņemot darbus, piemēram, grāvju izbūvi, varam visu precīzi apskatīties ar dronu," skaidro vecākais meža infrastruktūras speciālists Armands Tālums.

Specifiskākais dronu pielietojums LVM ietvaros ir zemes dzīļu izpēte, kas ir būtiski sarežģītāka par vienkāršu meža apsekošanu. "Mēs izmantojam dronus ar augstākas precizitātes lidojuma trajektoriju, jo iegūtie dati paredzēti aprēķiniem, lai noteiktu karjeros iegūtās kubatūras apjomu. Vadoties pēc šiem aprēķiniem, var noteikt, cik liels dabas resursu nodoklis jāmaksā, tādēļ te tiešām ir nepieciešama augsta precizitāte - te jau mēs runājam par 3D punktu mākoni ar centimetra precizitāti. Katra darījuma beigās braucam uz karjeru, lidojam ar droniem un veicam aprēķinus. “LVM Zemes dzīles” darbinieku rīcībā  vienīgajiem visā uzņēmumā ir lielais drons, ar ko mērām mežus pirmskarjera atvēršanas - teiksim, 20-30 hektārus meža, lai iegūtu zemi. Ja lielākā daļa kolēģu dronus izmanto vizuālu materiālu iegūšanai, tad mēs - ģeodēziskajos darbos," stāsta "LVM Zemes dzīles" Ieguves projektu un ģeodēzijas vadītājs Ilvars Liepiņš.