Lietas, ko noteikti nepalaist garām! Pavasara dārza darbi sakņu dārzā 

Marts 

• Dēstiem, kas aug telpās vai apsildāmās siltumnīcās, martā jau var dot papildmēslojumu. Papildu mēslošanu gan neveic, ja laiks ir apmācies un drūms, jo tad mazajos konteineros var rasties pārāk liela sāļu koncentrācija. Dari to saulainā laikā – tad augi labāk jūtas, līdz ar to labāk uzņem barības vielas. 
• Marta beigās, kad laiks top siltāks un saulaināks, ir īstais brīdis palīdzēt augsnei ātrāk apžūt. Reizi trijās dienās uzrušini augsnes virskārtu – vējš un saule ātri padarīs savu. Kad augsne apžuvusi 4–5 cm dziļumā, ir irdena un gaisa caurlaidīga, var sēt zirņus un pupas. Tie pacieš aukstumu, bet mitrumā gan negrib augt.  
• Mēneša beigās plēves tunelī var iesēt kādu dilli, redīsus, salātus. 

Aprīlis 

• Nedēļu pirms sēšanas dārza augsnē iestrādā mēslojumu. Neizmanto svaigus kūtsmēslus, bet tikai kompostētus. Labākai ražai parastajam kompostam pievieno 10–15 % slieku komposta. Ja gribi saimniekot videi īpaši draudzīgi, vienlaikus ar organisko iestrādā arī mikroorganisko mēslojumu – trihodermīnu, subtimiksu, kas ir augsnes labās sēnes. Tā paaugstināsi augsnes mikrobioloģisko aktivitāti.
• Iepriekš rūpīgi izpēti, kad ir piemērotākās dienas sējai.. Mēneša sākumā dārzā var sēt visus aukstumizturīgos augus: redīsus, salātus, dilles, pētersīļus, spinātus, skābenes, zirņus, pupas un agros burkānus. 
• Apdomā, vai vajag mērcēt sēklas. Mērcētas sēklas ātrāk sadīgst, bet dobei pēc iesēšanas ir jābūt pietiekami mitrai, to var nākties regulāri laistīt, lai sēklas neaizietu bojā. Nemērcētas sēklas dīgst lēnāk, toties labi dīgst sausākā zemē. Mērcēt var visus pākšaugus, no sīkajām sēklām – redīsus. 
• Sāk augt arī nezāles. Nesen izdīgušās visefektīvāk var iznīcināt, ar mazu, ļoti šauru kaplīti velkot pa dobes starprindām 1–2 cm dziļumā virzienā uz savu pusi; tā pārgriezīsi nezāļu saknes. Šis darbiņš būs īpaši efektīvs, ja to darīsi to saulainā dienā; tad nezāles uzreiz aizies bojā. 
• Vari sākt krāt lietus ūdeni – ikviens augs būs pateicīgs, ja izmantosi to laistīšanai. Mēneša beigās sāc laistīt augus, tikai dari to pareizi – uz 1 m2 izlej 10 l ūdens. Tā samitrināsi augsni vismaz 4 cm dziļumā. Ja laistīšana ir virspusēja, augi veido seklu sakņu sistēmu, nespēj izaugt spēcīgi un labi ražot. 
• Aprīļa sākumā iekštelpās vai siltumnīcā sēj tos augus, ko pēc mēneša varēsi stādīt ārā, piemēram, kāpostaugus, bet aprīļa otrajā pusē – kabačus, ķirbjus un cukura kukurūzu.  

Maijs 

• Mēneša pirmajā pusē sēj burkānus, redīsus, bietes, stādi sīpolus. Ja ir silts, stādi arī sīksīpoliņus, bet uzmanies no aukstuma periodiem, jo tie var sekmēt sīksīpoliņu vēlāku izziedēšanu.  
• Turpini sēt visus zaļumus, kurus audzē pēc konveijera principa: dilles, sīpolus lociņiem, salātus. 
• Pēdējais laiks stādīt agro kāpostu, ziedkāpostu, brokoļu dēstus, jo vēlāk iestādītos neprofesionāli izaudzēt būs ļoti grūti.  
• Mēneša sākumā atkārtoti sēj dārza pupas un zirņus, tuvāk maija beigām – citas pupas un pupiņas.  
• Maija beigās dobēs, kas pasargātas no valdošajiem vējiem, sēj un stādi gurķus un tomātus.
• Lai pasargātu no aukstuma kabačus un ķirbjus, tos sējot, no augsnes uztaisi tādu kā mazu vulkāniņu, tā improvizētajā krāterī ievieto sēkliņu, pa virsu zemes krāterim uzliec 5 l plastmasas pudeli, kam nogriezts viens gals. Pudeli pagriez, it kā ieskrūvējot zemē, lai tā stingri turas; tā būs kā maza siltumnīciņa. Šādi var audzēt pat arbūzu. Neaizmirsti augsni zem pudeles vienmēr salaistīt. 
• Drīz vien pēc stādīšanas jāsāk arī ravēt. To vēlams darīt vecā jeb dilstošā mēnesī, jo jaunā, augošā mēnesī nezāles ātri ataugs. 
• Kad iesētie augi paaugušies, vagas mulčē, izmantojot nopļauto zāli, pērnās lapas vai sienu. Tā dārzs ilgāk saglabās mitrumu un nezāles augs mazāk un lēnāk. 

Vairāk noderīgus padomus par sēšanas darbiem pavasarī lasi jaunajā "100 Labi Padomi" speciālizlaidumā "Sēsim un Stādīsim".