Biologi ar pievienoto vērtību: kad zināšanas tiek pārvērstas mākslā

Putnu, taureņu, citu radību zīmējumi uz krekliem, krūzēm vai kādiem suvenīriem nav nekas neparasts, tikai ļoti bieži tie ir tālu no realitātes. Nezinātājs gan nepamanīs, bet pat pietiekami pieredzējis dabā gājējs smīkņās, kas tas par dīvainu putnu vai kāpēc taurenim tik nepareizas krāsas. Turpretim Betija un Ivo nekļūdīsies, viņu darinājumi nav tikai stilizēti smukumi.

Ar lāzeru uz slānekļa

“Man, piemēram, ir metāla krūzīte ar lāci, un uz purna tam uzsēdusies kamene. Taču tai ir divi spārni, bet es zinu, ka jābūt četriem. Saprotu, ka lielākajai daļai tas nav svarīgi, bet man duras acīs. Cilvēki, kuri to zina, vēlas, lai zīmējumi būtu bioloģiski pareizi,” "Kas Jauns Avīzei" saka Betija.

Viņi izveidojuši savu mazo uzņēmumu "Mežmala" un darinājumiem izmanto dabīgu materiālu – slānekli, gravējot ar lāzeru. Tas ir iezis, kas veidojies no māla vai vulkāniskajiem pelniem, lielā daudzumā to iegūst Ķīnā, arī Spānijā un Lielbritānijā. To dalot skalda, tas plīst plāksnēs, tāpēc ir mazliet nelīdzens, kas toties piešķir efektu, un Ivo izpētījis, ka šis ir vislabākais materiāls gravēšanai. Vēl ir jāmazgā, jāpārklāj ar īpašu šķidrumu, kur sajaukta linsēklu eļļa – tas dod kontrastu. 

Māksla kopā ar izglītošanu

Betija jau bērnībā atmiņu kladē ierakstīja, ka vēlas būt kukaiņu pētniece. “Mamma man stāstīja, ka es no mazotnes mājās esmu nesusi visādus kāpurus, kukaiņus, spainīšos vardes, gliemežus un vēl visu ko. Pamatskolā gan vēl domāju, ka varbūt varētu apgūt mākslu, taču tad šķita – ja tas man būtu vienīgais darbs, varētu zust interese un entuziasms,” stāsta Betija, kura piepildījusi mērķi kļūt par entomoloģi, vēl atlicis iegūt maģistra grādu bioloģijā.

Vienlaikus viņa kopš bērnības aizrāvusies ar mākslu, zīmējusi gan augus, gan dzīvniekus: “Visforšākais ir, ka es konkrēto sugu varu uzzīmēt precīzi. Tā savā ziņā ir arī sabiedrības izglītošana. Nav uzzīmēts vienkārši kaut kāds putns, bet varam konkrēti par to pastāstīt.”

Visiem darinājumiem līdzi nāk maza grāmatiņa ar slānekļa ģeoloģisko un atainotās sugas aprakstu, kopšanas instrukcija, ražojumi dabīgi sapakoti, izmantojot pārstrādātu papīru.

Zīmējumos tapusi zilzīlīte, priedes zariņš ar trim zeltgalvīšiem, dzeltensvītru ķauķītis, urālpūce, no kukaiņiem šobrīd ir kamene un purva sisenis, no augiem Eiropas septiņstarīte no prīmulu dzimtas, makšķerniekiem patiks paplāte ar līdaku.  

Pērn sadarbībā ar Latvijas Mikologu biedrību tās 20 gadu jubilejai tapa paliktņi ar vēdekļa sārteni (Rhodotus palmatus), ļoti reti sastopamu, aizsargājamu sēni.

Piecas meitenes, visām ausīs kadiķi

Visvairāk darināti krūzīšu paliktņi, radītas arī lielāka izmēra servējamās paplātes, noderīgas sieram, gaļai, augļiem. Visi radi un draugi ir apdāvināti ar testa variantiem – lai pārbaudītu praksē, vai nav šķībi izveidots, vai iztur karstumu.

“Ideju ir ļoti daudz, mēs nupat tikai esam sākuši, izmēģinām dažādus variantus. Šobrīd top koka dēlīši virtuvei, un ir ideja par virtuves lāpstiņām,” atklāj Betija. “Lāpstiņas ar prusaka zīmējumu,” ar smaidu papildina Ivo. “Pusei cilvēku tas noteikti ļoti nepatiks, otra teiks – šis gan izskatās amizanti!”

Vēl viens darinājums ir kadiķkoka auskari – pašas dabas radīts dizains, kāds tas ir, tāds ir. “Šis ir gadījums, kur efekti ir laba lieta. Tas ir pilnībā dabas veidojums, nav no mums atkarīgs. Man pašai arī ausīs ir kadiķkoka auskari, manām kursa biedrenēm tie ļoti patīk, kā jau biologiem. Pirms neilga laika sapratām – rindiņā sēžam piecas meitenes, un visām ausīs ir kadiķa auskari!” priecājas Betija.

Darbu dalīšana

Kāds ir darbu sadalījums "Mežmalā"? “Modelis ir ļoti vienkāršs. Es no mākslas maz ko saprotu, mana daļa ir viss tehniskais izpildījums,” saka Ivo. Kad zīmējums ir tapis, viņš datorā apstrādā, lai lāzergraviera datorprogramma to saprot.

“Lāzergravieris jāuzstāda, jānokalibrē, jāpārbauda visi uzstādījumi. Tik smalkas lietas gravējot, vajag regulēt jaudu – cik tas spēcīgi dedzina, jo slāneklis ir ļoti jutīgs. Tiklīdz par stipru dedzināsi, tas kļūs balts un detalizācija pazudīs. Ja par vāju, kļūs pārāk tumšs. Mēs tikai nesen lāzergravieri iegādājāmies, un pirmoreiz es ar to darbojos garas deviņas stundas. Protams, ja ir liela pieredze, zinu, ka cilvēki to veic dažās minūtēs,” salīdzina Ivo.  Betija atzīst: “Viena pati es neko neizdarītu. Darbu sadalījums mums ir ļoti dabisks, nevienam nav jādara nekas tāds, kas reāli nepatīk.”

Pilnā rīklē piebļaut Papi

Ivo jau ir absolvējis Bioloģijas fakultāti, viņa specialitāte ir putni. Jaunajam ornitologam visvairāk patīk zilzīlītes: “Es pasūtīju, lai Betija uzzīmē šo putniņu, un tas bija pirmais, kas tika uzgravēts un pārbaudīts, kā viss izdosies.”

Viņš strādā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā un daudz laika pavada putnu pētnieku kulta vietā Dienvidkurzemes krastā – Papes Ornitoloģijas pētījumu centrā.

“Vēl esmu arī pie Engures ezera. Veicu migrējošo putnu monitoringu un varu novērtēt gadu griezumā kā, piemēram, mainās sugu sastāvs. Piemēram, Papē pagājušā gada vasaras beigās un rudenī vērojām ļoti daudz dižraibo dzeņu, kādu citus gadus nav. Engures pusē pētām ūdensputnus. Pēdējos gados ir Latvijas Zinātnes padomes finansēts projekts par mājas strazdiem,” atklāj Ivo.

Vienmēr ir interesanti atrast kādu jaunu vai retu putnu sugu. 2012. gadā Ivo niedrājā noķēru lāsaino ķauķi, kas līdz šim ir pirmais un vienīgais novērojums Latvijā, tad no prieka gribējies pilnā rīklē piebļaut Papi.

Vairāk nekā viena bite

Betija ikdienā strādā Jelgavā, augu aizsardzības zinātniskajā institūtā Agrihorts, kur notiek arī bišu monitorings. “Tā ir mana mīļākā tēma par kukaiņiem,” atklāj pētniece. “Cilvēki domā, ka Latvijā ir tikai viena maza medus bite, bet pastāv apmēram 300 savvaļas bišu sugu – tik dažādas gan pēc izskata, gan dzīvesveida. Lielākā daļa ir vientuļās bites, kuras neveido tādus stropus kā medus bites. Vasaras sezonā man vairāk iznāk braukāt pa pļavām, ievācot paraugus, bet pārsvarā strādāju laboratorijā, jo visi paraugi jāapstrādā. Fauna patiesībā ir vēl maz pētīta un katru gadu tiek atrasta kāda jauna suga.”

Abu vēlējums sev un  citiem jaunajā gadā: “Lai nezūd interese turpināt attīstīties, lai pašiem ir interesanti! Lai cilvēkiem izdodas atrast lietas dzīvē, kuras tiešām patīk darīt. Tas patiešām piepilda pašu darītāju, nevis visa darīšana ar gariem zobiem.”

Publikācija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu