Veikalā it kā nopērkami kukaiņi šokolādē saceļ jaunu trauksmi soctīklos Latvijā

Turklāt šis ražojums pierakstīts "Lāču maizei", foto iemūžināts veikala plauktā. Līdzīgus circeņu produktus pasaulē ražo, konkrētie redzēti arī "Lidl" veikalos Lietuvā.

Izvelk gaismā vecu foto

SIA “Lāči vadība “Kas Jauns Avīzei” skaidro, ka feisbukā ievietotais foto tapis 2022. gada maijā, kad veikalā tikai nedēļu tirgoti Lietuvas firmas “Aceta D” ražojumi. Pēc uzņēmuma pārstāvju vārdiem, šī esot nomelnošanas kampaņa: “Nekad neesam ražojuši un neražosim produkciju ar kukaiņu piedevu. Gatavojamies aizstāvēt savas likumīgās intereses un tiesības civiltiesiskā kārtā.” “Lāču” vadība arī vērsusies Valsts policijā, kur pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, jo nav konstatēts noziedzīga darījuma sastāvs. 

Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde Kas Jauns Avīzei atklāj, ka Latvijā šobrīd ir tikai viens uzņēmums, kas savu produktu ražošanā izmanto kukaiņus.

Oficiāli uzzināt, kurš, nevar, jo PVD neapkopo un nesniedz informāciju, kādas izejvielas pārtikas uzņēmumi izmanto savas produkcijas ražošanā. Tā esot uzskatāma par uzraudzības laikā iegūtu informāciju un nav publiskojama, pircējiem atliek lasīt marķējumu. Tomēr publiski zināms, ka tā ir Ikšķilē reģistrētā SIA “KarLiz”, kas radījusi zīmolu “Carlos Bugs”. Kopā ar šokolādes ražotāju “Caps” ražotnē Rīgā top konfektes, kur 6% ir kukaiņu pulveris, to pērk Nīderlandē. Klāstā ir šokolādes konfektes un tumšie zemesrieksti ar kaltētu kukaiņu pulveri, kas reklamēts kā bagātīgs ar proteīnu, dzelzi, omega-6, B vitamīniem, kalciju.

Atļauju piešķir Eiropas Komisija

“Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 2000 kukaiņu sugas, kuras ir ēdamas, un no tām vairums ir sastopamas tropu valstīs. Kukaiņi pārtikā tradicionāli ir izmantoti, piemēram, Taizemē, Indijā, Japānā, Kambodžā, Laosā, Meksikā,” stāsta Birkenfelde.

Eiropas Savienībā visi kukaiņi, kuri paredzēti izmantošanai pārtikā, uzskatāmi par jauniem pārtikas produktiem. “Jauns pārtikas produkts ir jebkurš, kas Eiropas Savienībā nav nozīmīgā apjomā izmantots cilvēku uzturā pirms 1997. gada 15. maija,” teic Birkenfelde. Pirms to laišanas tirgū Eiropas Komisijai ir jāpiešķir atļauja.

Šajā procesā Eiropas Komisija var pieprasīt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) sniegt zinātnisko atzinumu. “Eiropas Komisija piešķir atļauju jaunam pārtikas produktam un iekļauj to savienības sarakstā tikai tad, ja, pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, ir konstatēts, ka pārtikas produkts neapdraud cilvēku veselību,” uzsver Birkenfelde.

Ja nepieciešams, noteiktas īpašas papildu prasības marķējumiem, piemēram, pulverī samaltu mājas circeņus (Acheta domesticus) saturošu produktu marķējumā jānorāda, ka šī sastāvdaļa var izraisīt alerģiskas reakcijas patērētājiem, kuriem ir alerģijas pret vēžveidīgajiem, gliemjiem un to produktiem, un putekļu ērcītēm.

Atļautas četru kukaiņu sugas

Šobrīd Eiropas Savienībā atļauju ieguvuši un līdz ar to pārtikā var tikt izmantoti miltu melnuļi (Tenebrio molitor), vidējie miltu melnuļi (Alphitobius diaperinus), klejotājsiseņi (Locusta migratoria) un mājas circeņi, turklāt noteiktiem uzņēmumiem.

Piemēram, kaltētus miltu melnuļus (vaboļu suga, izmanto kāpurus) drīkst laist Eiropas Savienības tirgū tikai Francijas uzņēmums “SAS EAP Group”, saldētus, žāvētus un pulverī maltus miltu melnuļus, mājas circeņus un klejotājsiseņus – Nīderlandes “Fair Insects BV”, daļēji attaukotu mājas circeņu pulveri – Vjetnamas “Cricket One”, vidējā miltu melnuļa kāpurus – Nīderlandes "Ynsect NL B.V".

Obligāti jānorāda

Ja pārtikas produkta sastāvā ir no kukaiņiem iegūta sastāvdaļa, tā obligāti ir jānorāda marķējumā. Sazvērnieki apgalvo, ka mums nez kādu motīvu dēļ ļaunie spēki grib slepus iebarot kukaiņus. Tomēr šāda diversija pret tautu prasītu daudz līdzekļu – viens kilograms kukaiņu Eiropā izmaksā pat vairāk nekā 100 eiro. Minētās circeņu uzkodas veikalā maksā pat 169 eiro par kilogramu.

Vai šādiem ražotājiem ir kādas īpašas PVD prasības? Birkenfelde: “Uz produkcijas ražošanu no kukaiņiem, uz to pārfasēšanu, uzglabāšanu un pārvadāšanu attiecas tieši tās pašas higiēnas prasības, kuras jāievēro arī pārējiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem. Šobrīd produktu ražošanai no kukaiņiem nav izstrādātas kādas specifiskas prasības.”