Ticējums vēstī: ja Mārtiņos kokiem vēl ir zaļas lapas, tad...

Kristīgajā versijā ar šo dienu saistās nostāsts par Svēto Martinu (Mārtiņu) no Tūras, kurš dzimis ap 316. gadu Panonijā, tagadējās Ungārijas teritorijā. Viņš ticis iesaukts zaldātos un jau piecpadsmit gadu vecumā dienējis romiešu armijā. Kādā aukstā ziemīgā dienā viņam ceļā gadījies ubags, kurš lūdzis kaut jel vienu dāvanu. Nabaga cilvēks bijis gaužām trūcīgi ģērbies, viņam salis, un Mārtiņš ar vienu zobena vēzienu pārcirtis savu zaldāta šineli un pusi atdevis lūdzējam. Nākamajā naktī Mārtiņam sapnī parādījies Jēzus un pavēstījis, ka viņš ir bijis tas ubags.

Šis notikums kalpojis par ierosmi, lai Mārtiņš kristītos, pamestu dienestu armijā un sāktu kalpot baznīcai. Vēlāk Mārtiņš ticis iesvētīts Tūras bīskapa amatā, izcēlies ar askētisku dzīvesveidu un pēc nāves ticis pasludināts par svēto, par ubagu, karavīru, ieroču kalēju un mājdzīvnieku patronu.

Kāpēc Mārtiņdienu atzīmē 10. novembrī?

Pirmā versija. Atbilstoši kristīgajai versijai Svētais Martins nomiris 397. gada 8. novembrī un apbedīts 10. novembrī. Bēru ceremonijā piedalījušies milzīgi ļaužu pūļi. Kopš tā laika šo datumu dēvē par Martina jeb Mārtiņa dienu.

Otrā versija. Mārtiņdiena pielika punktu ražas novākšanai un lauku darbiem, ap šo laiku vīna darīšanas zemēs tika nogaršots jaunais vīns, lopi no ganībām sadzīti kūtī. Starp citu, daudzviet šī diena līdzinājās Jurģu dienai pavasarī, līdz Mārtiņdienai vajadzēja samaksāt nodevas, kas bieži vien tika maksātas graudā – zosīs. Un vēl viens variants – Vācijas teritorijā šajā dienā sākās zosu kaušanas laiks, tāpēc Mārtiņdienas galdā  liktas tieši zosis.

Vēl kāda leģenda par zosi Mārtiņdienas mielasta galdā

Kad Tūras Mārtiņš izdzirdējis, ka notiks bīskapa vēlēšanas, kurās viņš izvirzīts šim amatam, viņš paslēpies zosu kūtī, jo bijis ļoti kautrīgs pēc dabas. Taču skaļā zosu gāgināšana Mārtiņu nodevusi, un Tūras pilsoņi viņu tomēr atraduši. Kopš tā laika zosīm nākas maksāt par savu nodevību.

Latviešu tautas ticējumi par Mārtiņdienu

Mīlestības un attiecību sfēra

• Mārtiņa vakarā meitām ar aizsietām acīm un izplestām rokām jāskrien uz sētu un jāķer sētas mieti. Cik roku starpā paliek sētas mieti, tik gadu vēl jāgaida uz preciniekiem.
• Mārtiņa vakarā meitām visus apģērba gabalus vajag atstāt uz grīdas — kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns.
• Mārtiņa vakarā meitas ēd siļķes galvu. Kas naktī dos ūdeni dzert, tas būs brūtgāns.
• Mārtiņa vakarā vīrieši iet pa ciemu, kažokus otrādi apgriezuši un apjozuši ar no salmiem pītām jostām. Viņi tā iet bērnus baidīt, lai mācās un vecākus klausa.

Kāds būs laiks?

• Ja Mārtiņa diena jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
• Ja Mārtiņa diena ir miglaina, tad ziema būs silta.
• Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.
• Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
• Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema.
• Ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, tad Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.
• Ja Mārtiņdienā zosis staigā pa dubļiem, tad Lieldienās tās ies pa ledu.
• Ja ap Mārtiņiem kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasarsvētkiem būs maz zaļu lapu.
• Ja Mārtiņos salst – Katrīnas un Andreji būs slapji, tajos līs.
• Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi – visa ziema būs ar atkušņiem.
• Ja Mārtiņi ir skaidri – ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads.
• Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis – būs skaidrs siena laiks.

Zemniekiem, lopkopjiem un citiem amatniekiem

• Ja Mārtiņa diena iekrīt vecā mēnesī, tad lopu barība nav sātīga un lopi to daudz ēd.
• No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāstāsta pasakas un jāmin mīklas — tad labi barojas cūkas.
• Pēc Mārtiņdienas nejāj pieguļā un lopus nelaiž ganos, jo tad zirgus un govis plēš vilki, kam šai laikā atļauts darīt, ko grib.
• Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā. Ja pēc Mārtiņdienas zemi arot vēl traucē, tad nākamā gadā nav gaidāma nekāda raža.
• Mārtiņos kaujama zoss, tad mieži labi padodas.
• Mārtiņdienā mājas saimniekam jāpaņem gailis un jāiet uz zirgu stalli, kur tas jānokauj un jāietecina viņa asinis zirga silē, lai zirgiem nekad neceltos nekādas kaites, lai viņi būtu dūšīgi un labi ēstu.
• Mājas saimniecēm ir jāpaņem vista un jāiet uz govju stalli un jāapiet visām govīm pa saulei apkārt. Pie pēdējās govs siles vista jānokauj un silē jāietecina asinis. Pēc tam jāizrauj trīs spalvas un jāapsvilina arī pati vista. Viss tas jādara tāpēc, lai govīm vienmēr klātos labi, lai dotu daudz piena, lai neslimotu un neceltos citas nelaimes.
• Melderim jāsvētī Mārtiņa vakars, jo tad dzirnavas atpūšas. Akmeņiem jābūt paceltiem, lai svētība var dzirnavās ieiet.
• Mārtiņdienā kalējs nedrīkst dzelzi kalt, citādi visu ziemu plēšas labi nepūtīs.

Labklājībai

• Mārtiņdienā savs gailis jānokauj arī pie galda, lai vienmēr būtu klāts bagātīgs galds un lai visiem mājiniekiem klātos labi.