Galvenās kļūdas, kādēļ ceptas sēnes nesanāk tik garšīgas, kā gribētos, un citas gudrības, kas jāzina

• Sēnēm nepatīk ūdens; mazgāšana samazina aromātu un rada ūdeņainu piegaršu, tāpēc, jau sēņojot, der padomāt, kā izvairīties no sēņu skalošanas ūdenī, un pēc iespējas labāk notīrīt turpat mežā.
• Sēnes kārtīgi jānotīra tūlīt pēc atgriešanās no sēņošanas. Vislabāk to darīt ar stingru otiņu, birstīti vai mīkstu lupatiņu, lai notīrītu pielipušās skujas un lapiņas.
• Sēnes vāra sālsūdenī 10–20 minūtes. Kad tās sāk grimt un ūdens kļūst dzidrāks, sēnes ir gatavas. Tās strauji atdzesē aukstā ūdenī. Uz litru ūdens pievieno 2 ēdk. sāls. 
• Marinēšanai vienā reizē ieteicams izvēlēties vienas sugas sēnes, bet, ja ņem dažādas, tad tādas, kam pagatavošanas process ir līdzīgs.
• Ja marinē sēnes ar rūgtu garšu, piemēram, alksnenes, tās pēc vārīšanas vismaz 12 stundas mērcē aukstā ūdenī. Ūdeni pāris reizes nomaina.
• Ja konservē bekas, tām jāizņem mīkstā iekšpuse. Lai konservi nebūtu glumi, ieteicams sēņu cepurītēm novilkt krāsaino virsiņu.
• Konservējot sēnēm var pievienot ne tikai piparu graudiņus un lauru lapas, bet arī dilles, pētersīļus, sīpolus, ķiplokus.
• Ja sālītām sēnēm pieliek par daudz sāls, tās zaudē labo garšu un aromātu. Tādas sēnes pirms lietošanas ir jāmērcē ūdenī, savukārt nepārsālītām sēnēm pietiek ar noskalošanu.
• Sālītas sēnes jāuzglabā vēsā vietā, kur gaisa temperatūra tuvojas nullei un nepārsniedz +10 grādus.

Galvenās kļūdas, kādēļ ceptas sēnes nesanāk tik garšīgas, kā gribētos:

1. Sēnes mežā vai tīrīšanas laikā pārāk piesūkušās ar mitrumu.

2. Panna ir par mazu, lai varētu cept sēnes vienā kārtā, nevis kaudzē.

3. Karstums ir par mazu, tāpēc sēnes drīzāk sutinās, nevis cepas.

4. Pipari piebērti cepšanas sākumā, taču tie ātri apdeg un piešķir sēnēm rūgtu piegaršu.

Kas jāņem vērā, ja gatavo daudz sēņu?

• Vislabāk, protams, sēņu ēdienu apēst tā pagatavošanas dienā, bet, ja tas nav iespējams, tad pirms likšanas ledusskapī tas kārtīgi jāatdzesē. Uzglabā ne ilgāk par diennakti, turklāt nedrīkst to aizmirst pa nakti virtuvē uz plīts.
• Ja gatavo lielāku sēņu porciju, ieteicams iztikt bez sīpoliem, jo tie nākamajā dienā, ļoti iespējams, piešķirs ēdienam rūgtenu piegaršu.
• Sāli pieber atsevišķi katrai sēņu porcijai, jo tā izvelk no sēnēm ūdeni un sēnes kļūst sīkstas, bet ēdiens – ūdeņains.

Sviests vai eļļa – kas sēnēm labāk patīk?

Labi garšo gan sēnes, kas ceptas eļļā, gan tās, kas gatavotas sviestā. Īstenībā tas ir gaumes jautājums, tomēr, ja gribas ceptām sēnēm vai baraviku mērcei, kas gatavotas eļļā, piešķirt izsmalcinātāku aromātu, tad pašās beigās pievieno kādu gabaliņu sviesta. Taču, ja ēdienā izmanto estragonu, tad gan piemērotāks būs sviests. Starp citu, agrāk baravikas vairāk mēdza cept cūkas taukos.