Šogad bijis teju 50 gadījumu, kad vilki uzbrūk mājlopiem vai mājdzīvniekiem

Suņiem vilki uzbrukuši Balvu, Ludzas un Rēzeknes novados. VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro, ka suns kā medījums var interesēt vilku, kuram savvaļā ir apgrūtināta barības ieguve. Piemēram, vecs vai fiziskas traumas guvis atsevišķs indivīds vai pāris vilku, kuri nedzīvo barā, bet meklē savu teritoriju.

Šajā sezonā drīkst nomedīt 300 vilku

“Ja vilkam ir bijusi iespēja viegli nomedīt suni, ļoti ticams, ka tas šādu iespēju izmantos arī turpmāk,” Lūsis norāda, ka šādi plēsēji jāizšauj pirmie.

Latvijā vilku galvenais barības objekts ir savvaļas pārnadži, tostarp stirnas, staltbrieži un mežacūkas. Ziņojumu skaits par vilku uzbrukumiem pēdējos gados palielinājies, lielākie postījumi nodarīti aitkopjiem.

Vienlaikus Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos. Šajā medību sezonā atļauts nomedīt 300 pelēču. Vilku medības palīdz uzturēt plēsēju dabiskās bailes no cilvēka un uzlabo lauku iedzīvotāju spēju pastāvēt līdzās ar vilku populāciju.

Kad jāziņo medniekiem

Vairākas reizes dažu dienu laikā ieraugot māju tuvumā vilku, VMD Medību daļas speciālisti iesaka informēt tuvāko medību kolektīvu. Tāpat medniekiem jāziņo, ja netālu no apdzīvotas vietas manīti vilki ar netipisku uzvedību, piemēram, tādi, kas zaudējuši dabiskās bailes no cilvēka un regulāri manāmi klaiņojam. Informāciju par medību kolektīviem var saņemt mežniecībās.

Dienestā arī iesaka neturēt suņus pie ķēdes, jo tad nav iespējas aizbēgt un patverties vietā, kur vilks netiek klāt. Turklāt turēšanu pie ķēdes ierobežo normatīvie akti. Arī žogs ap māju atturēs nelūgto ciemiņu.

Meža dienests aicina ziņot par katru vilku uzbrukumu, jo tikai tie, kuru sekas pārbaudījuši VMD speciālisti, tiek oficiāli atzīti par notikušiem, kas ļauj pēc iespējas operatīvāk īstenot drošības pasākumus.

Satraucas pat Briselē

Vilku atgriešanās vairākos Eiropas reģionos apdraud mājlopus un potenciāli arī cilvēkus, brīdinājusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, solot pārskatīt plēsēju aizsargāto statusu, ko paredz 1992. gadā pieņemtā Eiropas Savienības Biotopu direktīva.

Tomēr šajās normās iespējami lokāli un valsts mēroga izņēmumi, un Leiena mudināja varas iestādes “spert soļus, kur tas ir nepieciešams”. Viņa mudina vietējās kopienas, zinātniekus un amatpersonas iesniegt Eiropas Komisijai e-pasta formā līdz 22. septembrim datus par vilku skaitu un to ietekmi.

Pieaugums gandrīz visur

Saskaņā ar Eiropas Lielo plēsēju iniciatīvas grupas 2022. gada septembra ziņojumu, vilki pašlaik mitinās visās Eiropas kontinentālās daļas valstīs un pēdējo desmit gadu laikā to izplatība pieaugusi vismaz par 25 procentiem.

Eiropas Savienības valstīs kopā ir ap 19 000 vilku, Latvijā, pēc VMD vērtējuma, ap 1300. Deviņpadsmit no 34 valstīm konstatēta vilku skaita saglabāšanās vai palielināšanās, tikai trīs Balkānu valstis ziņo par pretējo. Eiropā vilku uzbrukumos cieš ap 40 000 mājdzīvnieku gadā, galvenokārt aitas, ziemeļbrieži un suņi.

Kompensācijas nemaksā

Pērn Latvijā reģistrēti vairāki desmiti vilku uzbrukumu mājdzīvniekiem, vairāk nekā 300 nogalinot (ieskaitot pazudušos). Vēl 2021. gadā bija 51 apstiprināts uzbrukums, kuros cieta 182 mājdzīvnieki. Latvijā kompensācijas par vilku uzbrukumu nodarītajiem zaudējumiem netiek maksātas. Igaunijā 2021. gadā cieta 508 mājdzīvnieki, Lietuvā – 1342 mājdzīvnieki, izmaksātas kompensācijas vairāk nekā 200 000 eiro apmērā.

Vairāk jāsargās no suņiem

Šogad līdz maija vidum suņi Latvijā bija sakoduši sešus pastniekus, un vidēji gadā no suņu zobiem cieš ap 1000 bērnu. 2016. gadā pašu mājas suņi, Bordo dogi, nogalināja piecus gadus vecu meitenīti. Tāpat katru gadu klaiņojoši vai savā vaļā palaisti suņi saplosa desmitiem aitu un uzbrūk arī citiem dzīvniekiem. Par šo Eiropas Komisija trauksmi neceļ.