Vēstures skolotājs mēnesi nostrādāja mazākumtautības skolā. Kādi bija viņa secinājumi?

Spunde vietnē "Facebook" norāda, ka ir pateicīgs liktenim, ka viņam bija iespēja iepazīt sistēmu no iekšienes un publiski runāt par izglītības-latviešu-valodā sabotāžu un dažu mazākumtautību skolu sekmju falsifikāciju. Tāpat viņš secina, ka "vairākus gadu desmitus bilingvālajā izglītībā nokurinātā nauda nav devusi augļus" un norāda, ka "mazākumtautību skolās neko nemaina sakran-balt-sarkanā stūrīša izveide ar valsts simboliem un prezidenta bildi".

"Pēc skolā pieredzētā uzskatu, ka bijušo krievu skolu latviskošana nav iespējama, nemainot šo skolu kodu, kas izriet no ilggadējām skolas tradīcījām, kā arī skolēnu un pedagogu etnisko sastāvu," pauž Spunde. Viņaprāt, izglītības sistēma Latvijā var būt vienota tikai tad, ja mazākumtautību skolas tiks dekonstruētas un saturiski tiks izveidotas jauna veida skolas - ar jaunu vadību, jauniem pedagogiem un jauktu skolēnu etnisko sastāvu, kurā dominētu latviskā vide.

Viņš paudis bažas, ka izmaiņas skolās, visticamāk, nenotiks šajā mācību gadā, norādot, ka "šis gads ir jāiztur". "Tomēr politiķu pienākums ir palīdzēt skolu direktoriem noturēt pedagogus, neļaut tiem sadegt un pamest skolu, kā tas jau vairākkārt ir noticis! Ja šobrīd varam nopirkt laiku ar naudu, tas ir jādara, turklāt nekavējoties," pauž Spunde.

"Mani kategoriski neapmierina dažu Rīgas domes kolēģu nesteidzība, liekot gaidīt jaunā Rīgas budžeta apstiprināšanu 2026. gada janvārī, vai vēl jo vairāk vēlme sagaidīt aprīļa skolu audita rezultātus. Uzskatu, ka mums ir regulāri jātiekas vismaz katru otro nedēļu, lai uzklausītu atbildīgo atskaites un sekotu līdzi krīzes risinājuma gaitai. Nekavējoties ir jārod līdzekļi papildu latviešu valodas skolotāju algošanai un to pedagogu motivācijai, kuri ir iemesti latviešu valodu nezinošu skolēnu vidē. Ko nevar nopirkt par naudu, var nopirkt par lielu naudu!" pauž skolotājs.

Iedzīvotāji norāda uz dažādiem risinājumiem

Selga norādījusi uz citu risinājumu situācijai. "Vispirms būtu jāapzina visu bērnu valodas sapratnes un lietojuma līmenis, tad viņi jāsadala pa zināšanu līmeņiem un soli pa solim jāīsteno pielāgota programma. Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāskatās patiesībai acīs. Sresā ir visi , visvairāk bērni, tad skolotāji un viņu vecāki," norāda Selga. Sollija norāda, ka latviešu valodas apguvei jāsākas ar bērnudārzu. "Tikko izņēmām bērniņu no bērnudārza, jo viss notika krieviski. [...] Varbūt jāsāk ar šīm iestādēm? Pretējā gadījumā problēma būs aktuāla arī pēc septiņiem gadiem," pauž sieviete.

Arī Staņislavs uzsver ka gadījumos, kad bērna valodas apguve nav apmierinoša, vecākiem bērns no skolas jāizņem un jāmeklē cita izglītības iestāde. "Es no bērna kājas runāju ģimenē, veikalā, uz ielas krievu valodā. Bet pateicoties manai mammai, kura izlēma par labu latviešu skolai, tomēr esmu iemācījies, spēju komunicēt un mācīties šajā valodā. Jāpiemin, ka mamma īsti nav iesaistījusies mācību procesā. Tomēr šobrīd vecākiem ir pienākums aptvert kaut nelielu daļu mācību procesa un palīdzēt bērnam. Ja vecāks redz, ka vismaz līdz 4. klasei bērns nerunā mācību valodā, tad šo faktu nevajag ignorēt, bet iesaistīties un, pie nepieciešamības, bērnu novirzīt uz citu mācību iestādi," norāda Staņislavs.

Svetlana uzskata, ka "valsts valodas pasniegšanas veids mazākumtautību bērniem pats par sevi nav atbilstošs". "Nespēj krievu bērns mācīties valodu, mācoties sev nesaprotamā valodā, kā jāliek tajā komati, bet neapgūstot vārdu krājumu, kā kādreiz mācījos es, lai saprastu, par ko stundā vispār iet runa! Vārdu krājumu izveidot tuksnesī nav iespējams - tas pamazām jāpapildina. Nedrīkst pielīdzināt mazākumtautības bērnus latviešu bērniem - dot viņiem tās pašas mācību grāmatas un mācīt pēc tās pašas programmas."

Bet Jeļena uzskata, ka skolotājs nav vienīgais rīks ka salabot valsts mēroga problēmu. "Būsim reālistiski - skola nav vienīgā vieta, kur stiprināt bērnu vēlmi iesaistīties kultūrā un valodā, kas viņiem prakstiski nav zināma no ģimenes un apkārtējiem cilvēkiem. Bērni ļoti bieži atrodas savos burbuļos ne pēc savas vēlmes, bet vecāki ļoti bieži ir pārāk aizņemti ar darbu, lai paplašinātu savus un bērnu horizontus. Krievvalodīgiem berniem ir jātaisa speciālās kampaņas, programmas ar labu mārketingu un visdažādākam iespējam iesaistīties un iejusties latviešu vidē. Man tas notika tikai universitāte, jo stājos budžeta, tad arī normāli iemācījos vispār runāt latviski. Bērnu integrācijai jānotiek pa visiem līmeņiem, ar pedagoģisko pieeju," uzskata sieviete.

Jau ziņots, ka šogad mazākumtautības skolas pārgāja uz mācībām valsts valodā, un, saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) ziņojumu, tas sagādājis problēmas aptuveni trešdaļai skolu. Latvijā pāreju uz vienotu skolu sadalīja posmos. 2023./2024. mācību gadā tikai latviešu valodā sāka mācīties 1.,4.,7. klases, proti, 12,5 tūkstoši izglītojamo, un 11 tūkstoši bērnu pirmsskolas programmās. Pērn mācības tikai latviski uzsāka vēl astoņi tūkstoši bērnu. Un tikpat – šogad. IKVD norāda, ka pāreja norit "optimāli", bet vienlaikus atzīst, ka trešdaļā izglītības iestāžu problēmas ir lielākas, nekā bija sagaidāms.

Krievijā, kurā mīt vairāki desmiti etnisko grupu mācības izglītības iestādēs galvenokārt notiek krievu valodā, ar ļoti retiem izņēmumiem, piemēram, Kazaņas 18. vidusskolā, Ufas 1. vidusskolā, u.c. skolās. Tomēr arī šajās izglītības iestādēs krievu valodas apguve ir obligāta un visi valsts eksāmeni un pārbaudes darbi notiek tikai krievu valodā.  Jāpiemin, ka, piemēram, padomju laikos, kad krievi tāpat kā mūsdienās bija mazākumtautības pārstāvji Latvijas teritorijā, mūsu izglītības iestādēs tika rusificētas. Krievu valodas apguve bija obligāta un tā bija oficiālā mācību valoda daudzos zinātniskajos priekšmetos.