Putina kara mašīnai beidzas degviela: kara turpināšana draud Krievijai ar ekonomisku sabrukumu
Krievija saskaras ar arvien izteiktākām ekonomiskā izsīkuma pazīmēm. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis prognozē, ka 2026. gadā Krievijas budžeta deficīts var sasniegt rekordlielu summu — 100 miljardus ASV dolāru.
Līdzīgi vērtējumi izskan arī Rietumos – ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Krievijas ekonomika "sabruks", ja Kremlis nepārtrauks karu pret Ukrainu, raksta "Atlantic Council".
Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Maskava ir atkārtoti ķērusies pie ārkārtas pasākumiem, lai segtu militāros izdevumus, sākot no vienreizējiem nodokļiem uzņēmumiem līdz reģionālo budžetu līdzekļu izmantošanai. Taču kara sekas kļūst arvien grūtāk noslēpt.
Īpaši smagus zaudējumus Krievijai rada Ukrainas triecieni naftas un gāzes infrastruktūrai. Kopš 2025. gada augusta ukraiņu droni un raķetes iznīcinājuši naftas pārstrādes rūpnīcas, gāzes termināļus un degvielas noliktavas visā valstī. Tas izraisījis eksporta ieņēmumu kritumu, benzīna cenu kāpumu un degvielas trūkumu Krievijas reģionos.
Pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras aplēsēm, uzbrukumu radītie zaudējumi ierobežos naftas pārstrādes rūpnīcu darbību vismaz līdz 2026. gada vidum. Tikmēr Ukraina gatavo jaunas paaudzes raķetes, kas varētu vēl vairāk pastiprināt spiedienu.
Lai segtu pieaugošos izdevumus, Kremlis plāno paaugstināt PVN no 20% līdz 22% un samazināt atvieglojumus mazajam biznesam. Eksperti uzskata, ka tādējādi varas iestādes faktiski uzveļ kara izmaksas uz pilsoņu pleciem.
“Putins apturēs karu tikai tad, kad sapratīs, ka to nevar uzvarēt,” paziņojis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. Rietumiem, kam ir ievērojami lielāki resursi, tagad jādara viss, lai Krievija pirmā izsmeltu savas iespējas turpināt karu.
