Kad ir īstais laiks novākt ķirbjus, un kā uzglabāt, lai tie nebojātos?

Ražas novākšanai vispiemērotākā ir sausa, saulaina diena. Ja oranžie skaistuļi ir ļoti netīri un zemjaini, tos pirms pārvietošanas uz telpām rūpīgi noslauki. 

Īstais laiks ķirbju un tā radinieku kabaču, cukīni un patisonu novākšanai ir tieši pirms pirmā sala, jo aukstums lielajai ogai nepatīk. Pat ja ķirbis nav sasniedzis šķirnei raksturīgo izmēru, neatstāj to uz lauka – sabojāsi ražu. 

Novācot lielus ķirbjus, rīkojies uzmanīgi, jo jāsaudzē ir gan sava mugura, gan ķirbis. Gan lieliem, gan maziem ķirbjiem vispirms nogriez pēc iespējas garāku kātiņu; jo garāks tas būs, jo ilgāk ķirbis glabāsies. Pēc tam apņem augli ar abām rokām (ceļot smagu ķirbi, neaizmirsti ieņemt pareizu pozu, lai nesatraumētu muguru) un uzmanīgi pārvieto oranžo skaistuli. Necel, turot aiz kātiņa, jo tas no smaguma var noplīst. Ja ķirbis ir ļoti smags, nepūlies vienatnē, bet pieaicini palīgus. 

Raugies, lai novākšanas laikā raža netiktu bojāta, jo pat mazi skrāpējumi vai nelieli triecieni paātrina bojāšanos. 

Ķirbji mīl gaismu, tāpēc neliec tos tumšā un aukstā pagrabā, bet gan siltā telpā, kur gaisa temperatūra ir ap +25 grādiem un kur tā sānus joprojām sildīs rudenīgie saules stari, lai arī caur loga stiklu. Pēc trīs nedēļām pārvieto tos uz citu labi vēdināmu, nedaudz vēsāku telpu, kur temperatūra vienmēr ir virs +13 grādiem un gaiss ir sauss. 

Neliec ķirbi virs ķirbja, bet gan nedaudz atstatus blakus citu citam. Lai arī daudzās mājās ķirbi uzsēdina uz skapjaugšas, tā tomēr nav labākā vieta. Vislabāk ķirbju uzglabāšanai der plaukti ar spraugām, jo tad gaiss tiem var piekļūt no visām pusēm.