Kartupeļi un tomāti: kāpēc citi tos uzskata par veselībai kaitīgiem? Un kurām cilvēku grupām patiešām būtu jāatturas no to ēšanas?
Daži speciālisti iesaka neēst nakteņus. Lūkosim rast skaidrību, kādos gadījumos un – kāpēc.
Tomāti pieder pie nakteņu dzimtas augiem, kas kopā ar kartupeļiem, papriku, baklažāniem, Kajēnas pipariem un citiem augiem bieži vien tiek uzskatīti par veselībai bīstamiem. Daļēji to var izskaidrot ar augu sastāvā esošo solanīnu, kas pieskaitāms pie neirotoksīniem. Solanīns organismā darbojas kā holīnesterāzes inhibitors, kā dēļ var tikt traucēta normāla impulsu pārvade un nervi tiek pārmērīgi stimulēti.
Tas var izraisīt muskuļu vājumu, stīvumu, hipertensiju, palielinātas zarnu kontrakcijas un citas problēmas. Tāpat daži speciālisti neiesaka ēst nakteņus tiem, kas sūdzas par jebkādām sāpēm un locītavu problēmām, jo nakteņi var veicināt iekaisumu.
Spēcīgi zinātniski pētījumi gan nav veikti, lai apstiprinātu tomātu vai citu nakteņu kaitīgo ietekmi uz artrītu, podagru, sirds slimībām un citām kondīcijām, kas iekļauj sevī sāpes, pietūkumu, muskuļu vājumu un iekaisumu. Tomēr tas nenozīmē, ka šo dārzeņu (kā arī citu produktu, kas satur solanīnu, piemēram, krūmmellenes un artišoki) izslēgšana no uztura nevarētu palīdzēt. Ja nakteņi būs vainojami pie jūsu simptomiem, tad, izslēdzot šos dārzeņus no uztura, jau pēc vairākām nedēļām jutīsiet pašsajūtas uzlabošanos.
Nakteņu ēdamajās daļās solanīna daudzums ir ļoti niecīgs. Solanīns ir vairāk tomātos, kas nav vēl nogatavojušies, un kartupeļos, kas kļūst zaļi vai kam parādās “acis” jeb dīgsti. Ja ir aizdomas, ka esat saindējies ar solanīnu, tad simptomi, kas par to liecina, ir nelaba dūša, caureja, vemšana, vēdera krampji, galvassāpes un reiboņi. Taču, lai saindētos ar solanīnu, vienā ēdienreizē būtu jāapēd vairāk par puskilogramu sazaļojušu kartupeļu.
Solanīns asinīs uzsūcas lēni, un zarnās tas tiek hidrolizēts par mazāk toksisku vielu, kas diezgan ātri tiek izdalīta no organisma. Ja nevēlaties lietot kartupeļus, laba alternatīva ir saldie kartupeļi jeb batātes, kas nepieder pie nakteņu dzimtas, turklāt satur ļoti daudz bēta karotīna.
Nakteņi satur arī kalcitriolu, kā dēļ tos uzskata par mīksto audu (saišu, cīpslu, nieru un ādas) kalcifikācijas cēloni. Kalcitriols organismā darbojas kā spēcīgs hormons, kas atbild par kaulu blīvumu, un tā daudzumu organismā stingri kontrolē nieres. Ir uzskats, ka, uzņemot nakteņus, palielinās kalcitriola daudzums organismā, kas signalizē zarnām uzņemt vairāk kalcija no uztura. Tādējādi rodas hiperkalciēmija, un, lai normalizētu kalcija līmeni asinīs, organisms to noglabā mīkstajos audos.
Ēdot nakteņus regulāri, var tikt traucēta normāla kalcitriola regulācija, izraisot dažādus ar apkaļķošanos saistītus traucējumus. Lai samazinātu kalcitriola potenciālo izgulsnēšanos mīkstajos audos, dārzeņus vajadzētu lietot kopā ar treknu gaļu, sieru vai sviestu, tādējādi uzņemot K2 vitamīnu. Ja trūkst magnija, K2 vai D vitamīna, ir lielāks kalcinozes (kalcija sāļu nogulsnēšanās audos) risks.
To, ka tabaka satur nikotīnu, zina visi, bet niecīgā daudzumā to satur arī pārējie nakteņu dzimtas augi. Teorētiski tomāti un kartupeļi var izraisīt atkarību, bet kāda ir nikotīna iedarbība, to apēdot, vēl nav īsti skaidrs. Daži pētījumi ir veikti ar pelēm, kam tika konstatēta kavēta locītavas saišu dzīšana.
Pretējs viedoklis, ka tomāti un citi nakteņi nav veselībai bīstami un tiem piemīt veselību veicinošas spējas, ir gan plašāk pārstāvēts, gan vairāk zinātniski izpētīts.
Neskaitāmi pētījumi veikti, lai pārliecinātos par tomātu labvēlīgo ietekmi uz organismu un tā spējām novērst vai ārstēt slimības. Galvenokārt par to ir atbildīgi tomātos esošie antioksidanti, it īpaši likopēns, kam tiek piedēvēta visaugstākā antioksidatīvā aktivitāte no visiem karotinoīdiem.
Tāpat ir atrasta saistība tomātu ēšanai ar samazinātu iekaisumu cilvēka organismā pretēji viedoklim, ka tomāti veicina iekaisuma veidošanos. Tomāti noteikti jāēd ar visu mizu un vislabāk – kopā ar olīveļļu. Tādējādi mizā esošo karotinoīdu uzsūkšanās palielināsies no divām līdz pat 15 reizēm.
Arī kartupelis nav tik slikts, kā to mālē, jo, krāsnī cepts ar visu mizu, tas ir labs joda avots, un joda daudziem Latvijas iedzīvotājiem trūkst (parasti kartupelis tiek noniecināts tā lielā cietes satura dēļ; salīdzinājumā ar citiem dārzeņiem tas arī satur vairāk kaloriju, bet mazāk vitamīnu, antioksidantu un šķiedrvielu).
Nakteņi kopumā ir labs šķiedrvielu un kālija avots, kas ir nepieciešams normālam asinsspiedienam un sirds veselībai. Pipari un paprika savukārt satur daudz antioksidantu un C vitamīna, kam ir labvēlīgā ietekme uz dažādu hronisku slimību riska samazināšanu.
Neredzu iemeslu, kāpēc veselam cilvēkam, kam nav nekādu sūdzību, pēkšņi būtu jāatsakās no tomātiem, kartupeļiem, baklažāniem vai paprikas. Ja jums šie produkti garšo un nekādu diskomfortu pēc to lietošanas nejūtat, droši ēdiet tik, cik vēlaties.
Galvenais, ja iespējams, dodiet priekšroku bioloģiskām audzēšanas metodēm, lai papildus neuzņemtu ķimikālijas, un izvairieties ēst negatavus tomātus vai jau sazaļojušus kartupeļus. Savukārt cilvēkiem ar dažādām sūdzībām par veselību, īpaši hroniskām sāpēm locītavās un stīvumu, noteikti ieteiktu pavērot, vai stāvoklis uzlabojas pēc nakteņu izslēgšanas no ēdienkartes.
Tie, kas grib izmēģināt, vai ir jutīgi pret nakteņiem (jo visi tādi nav!), droši to var darīt. Neēdot nakteņu dzimtas augus, bet aizstājot tos ar citiem augu valsts produktiem, uzturvielu deficītam nevajadzētu rasties. Ja baidāties par likopēna trūkumu, tad ziniet, ka tas atrodams ne vien tomātos, kur likopēna saturs ir vislielākais, bet arī citos sarkanās, oranžās un rozā krāsas augļos un dārzeņos, piemēram, greipfrūtos un arbūzos.
