Dabas fenomens Dobeles pusē. Vietējie tic, ka daba "sajukusi prātā" vētras rezultātā

Vietējie novērojuši, ka ziedēt sākušas kastaņas, ceriņi. Dārzos mana arī ziedošus augļu kokus, un to apliecina arī cilvēki, kas sapulcējušies sanāksmē Augstkalnes pagastā. "Daba sajukusi prātā!" – teic viena no sanāksmes dalībniecēm.

Vēl kāda cita novadniece apliecina, ka viņas dārzā uzziedējuši ķirši: "Ķiršiem ir pilnībā nosista miza, līdz pat koksnei. Un viņiem lapu nav. Principā bija kaili zari bez lapām. Un tas šoks augam… Acīmredzot parādījās tā, ka viņš sāka ziedēt. Mums otro reizi šogad ir pavasaris. Visi koki pēkšņi paliek zaļi un sāk plaukt."

Arī Jānis Valters no Augstkalnes pagasta zemnieku saimniecības "Dārziņi" stāsta, ka laikā, kad lapām būtu jāsāk dzeltēt un birt, notiek pretējais. Viņa skaidrojums notiekošajam – dabas ritms [pēc notikušās vētras] ir izsists un augi mēģina pierādīt, ka spēj dzīvot tālāk.

Taču otrreizēja ziedēšana pašlaik notiek ne tikai Dobeles novadā, kur augus pirms mēneša postīja vētra un krusa. To novēro arī citviet Latvijā, vēsta portāls "Lsm.lv", atsaucoties uz "Latvijas Radio". 

"Salaspilī, tepat mūsu apkārtnē, kolekcijās daudz kas zied atkārtoti. Zied, piemēram, rododendri, pārsvarā gan mūžzaļie. Irbenes zied atkārtoti,” teic  Salaspils Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītāja Linda Strode.

Strode arī skaidroja – šāds fenomens, ka koki un krūmi rudenī zied atkārtoti, netiek novērots tikai šogad. Tā mēdz gadīties, ja gada laikā ir ekstrēmi klimatiskie apstākļi, un šogad tas bijis sausums – tas uz augiem iedarbojies kā ārkārtas miera periods.

Līdzīga versija ir arī Dārzkopības institūta vadošajam pētniekam Edgaram Rubauskim: "Bija tas sausums, koki beidza augt un attīstīties, mitrais laiks viņus savā ziņā it kā provocē uz otrreizēju ziedēšanu." Viņš norādīja, ka tas gan atsevišķām bumbieru vai ābeļu šķirnēm bieži vien ir raksturīgi.

Jauns.lv jau ziņoja, ka 7. augustā, īsi pirms plkst.12 pērkona negaiss izraisīja ievērojamus postījumus Dobeles novadā. Naudītes ciemā kritusi liela krusa, Kroņaucē vētra lauzusi daudz koku, citviet novadā smagi cietušas ēkas. 

Dobeles novada pašvaldība aprēķināja, ka negaisa un vētras postījumu novēršanai nepieciešamais finansējums varētu sasniegt iespaidīgu summu — 16,3 miljonus eiro. Novadā cietušas vairāk nekā 1630 mājsaimniecības, kā arī nodarīts liels kaitējums lauksaimniecības uzņēmumiem un pašvaldības infrastruktūrai.

Patlaban iedzīvotājiem, kuru mājokļi cietuši 7.augusta vētrā, jau izmaksāts sākotnējais valsts atbalsts līdz 3000 eiro jeb līdz 20 eiro par kvadrātmetru.