No mājas sētas nozog suni Bellu, patversme draud saimniekiem
Nenoliedzami, ka dzīvnieku patversmes dara labu darbu, taču reizēm ir situācijas, kas liek apšaubīt to rīcības atbilstību likumam. Patversmes Ķepu-ķepā vadītāja Gundega Bidere ne pirmo reizi iekūlusies skaļos skandālos, un kārtējā suņa glābšana jau robežojas ar zādzību.
Piedzīvotajā ar Kas Jauns Avīzi dalās Bellas saimniece Evija Arone. 19. augusta vēlā pēcpusdienā, kad neviens nav bijis uz vietas, pie viņas mājas Iecavā piebraukusi pelēka škoda. No tās izkāpusi kāda sieviete, kura iegājusi sētā, ielikusi automašīnā deviņus gadus veco kucīti un aizbraukusi.
Aizved uz patversmi
Par laimi, kaimiņi to bija redzējuši un sievieti pazinuši – tā bijusi Arones paziņa Megija Lejāne. Saimniece pieprasījusi Lejānei paskaidrojumus, un viņa paziņojusi, ka suni aizvedusi uz patversmi Ķepu-ķepā Ozolnieku novadā.
Lejāne pati nesen paņēmusi vienu no Bellas pieciem kucēniem un apsolījusi pati sakārtot visus dokumentus, taču nezināmu iemeslu dēļ to nav izdarījusi.
Arone stāsta: “Mums kucītei deviņu gadu laikā šis bija pirmais metiens, un tas bija neplānots. Bella visu laiku ir mājas sētā, un acīmredzot kāds suns mūsu prombūtnes laikā bija ticis cauri un tā nu atgadījās. Lejāne kucēnu ļoti gribēja, un mēs pat apsolījām visāda veida palīdzību. Kad sapratām, ka tur nekas labs nebūs, prasījām kucēnu atpakaļ, taču Lejāne paskaidroja, ka dzīvnieka pie viņas vairs nav, un mēs sastrīdējāmies. Uzskatu, ka tā ir zināma atriebība par šo situāciju. Protams, mūsu kļūda ir, ka paši kucēnu nesačipojām.”
Apvaino saimnieci
Lejāne ar Kas Jauns Avīzi runāt atteicās, tikai norādot, ka visu pateikusi savā komentārā pie Ķepu-ķepā ieraksta Facebook, kur teikts: “Personīgi šo sunīti vedu uz patversmi, jo attieksme mājās, ko redzēju, bija tiešām drausmīga. Kucēni piedzima 5, un nu jau izdāļāti pa malu malām, divus paturot sev. Suni vedu uz patversmi, jo tā saucamā saimniece pati vēlējās tikt no viņas vaļā, ko skaidri man arī pateica. Centos glābt un palīdzēt, bet laikam sanāca tikai liels skandāls no saimnieces (ja viņu tā var nosaukt).”
To, ka viņa pati vienu no kucēniem paņēmusi, Lejāne gan noklusē, tāpat arī neatbild uz Kas Jauns Avīzes jautājumu, kāds ir suņuka tālākais liktenis.
Arone minētos apvainojumus sauc par saltiem meliem, un to arī apstiprina viņas izmisīgie centieni Bellas atgūšanā. Viņa uzsver, ka Bellai nekad nav bijusi tieksme uz klaiņošanu un nav pieredzējusi nekādus pāridarījumus jeb labturības pārkāpumus –nav nevienas sūdzības ne Pārtikas un veterinārajā dienestā, ne policijā.
Pilnīgi izslēgts, ka sunim varētu būt kādas badināšanas vai fiziskas vardarbības pazīmes, jo viņa ir ļoti mīlēta un lolota. Izņēmums gan bijis pirms dažām nedēļām, kad Bella ar diviem kucēniem uz dažām stundām izgājusi brīvsolī, taču Arone domā, ka mazuļi tikuši ārā no sētas un Bella kā mamma viņiem vienkārši sekojusi.
Patversme draud ar 1000 eiro sodu
Kad bija noskaidrota Bellas atrašanās vieta, saziņa ar patversmi diez ko priecīga neizvērsās. “Zvanījām Gundegai Biderei, kura bija ļoti nelaipna un mūsu teiktajā vispār neklausījās, bet sāka draudēt ar likuma pantiem, kurus gan pati īsti paskaidrot nespēja. Mūsu vienīgais pārkāpums – suns nebija divus gadus potēts pret trakumsērgu, taču tas bija saistīts ar ģimenes problēmām un pārvākšanos uz citu dzīves vietu, kuras laikā bija noklīduši suņa dokumenti,” atzīst Arone.
Tomēr 21. augustā no patversmes piezvanīja, ka var braukt sunim pakaļ, taču, paņemot Bellu, piedzīvots šoks. Arone: “Izrādījās, ka viņa jau ir oficiāli reģistrēta kā biedrības Ķepu- ķepā īpašums, bet mēs vairs neesam īpašnieki, bet gan tikai turētāji.”
Pirms suni atdot, patversmē likuši parakstīt arī visai interesantu 12 punktu dokumentu, ko bezizejas situācijā Arone arī izdarījusi. Tajā izvirzīti noteikumi, kā pret suni jāizturas, ieskaitot barības izmantošanu, kurā ir vismaz 25% gaļas. Aizliegts Bellu atstāt uz laiku piesietu pie veikala, saimnieku prombūtnes vai slimības laikā jānodrošina atbilstoša aprūpe, taču aizliegts nodot pieskatīšanā trešajai personai. Neskaidrību gadījumā noteikts par pienākumu obligāti sazināties un konsultēties ar Ķepu-ķepā.
Visinteresantākie ir divi pēdējie punkti:
“11. Ļaut DZAB Ķepu-ķepā dzīvnieku atsavināt, ja dzīvnieku aizsardzības biedrības pārstāvji uzskata, ka minētie nosacījumi netiek pildīti.
12. Dzīvnieka atdošanas akta līgumsods ir, sākot no 1000 eiro.”
Ne soli ārpus mājas?
Tātad teorētiski, ja ģimene izdomā, piemēram, doties ceļojumā un tā laikā lūdz Bellu pieskatīt kādam no saviem radiniekiem, bet biedrība to netīšām konstatē, suni tūdaļ var atsavināt.
Arona jautā: “Vai šī situācija nozīmē, ka jebkurš var no sētas paņemt suni, sastāstīt patversmē zilus brīnumus, bet ar mums neviens pat nesazinās un nemēģina neko noskaidrot – čipēta viņa taču bija. Suns ir ļoti mīļš ģimenes loceklis, bet kādu stresu viņa tagad ir pārdzīvojusi? Es noteikti šo lietu tā neatstāšu, jo tas, kas ir noticis, ir vienkārša zādzība, ko paveica Lejāne un turpināja Ķepu-ķepā. Mani ļoti interesē arī veterinārārstes Janas Ruskules loma šajā visā, jo tieši viņas zīmogs ir uz pārreģistrētās pases. Nenoliedzu, ka zināmi objektīvi trūkumi attiecībā pret dzīvnieku turēšanas normatīviem bija, taču mūsu mājdzīvnieks noteikti nebija jāglābj no mums šādā veidā.”
Nespējuši atrast pasi
Par Ķepu-ķepā attieksmi pret šo situāciju liecina ieraksts patversmes mājaslapā: “Diemžēl šie ir vieni no tiem suņu īpašniekiem, kuriem mums nav juridiska spēka dzīvnieku neatdot, jo pēc Civiltiesiskā likuma dzīvnieks ir viņu manta, viņu lieta. Tas nekas, ka šī manta regulāri dzemdē, regulāri klaiņo pa Jelgavas ielām, kā arī divus pēdējos gadus bija bez trakumsērgas vakcīnas. Un vēl šie cilvēki cītīgi izdāļā kucēnus tālāk bez vakcīnām, bez čipiem un bez reģistra, pārkāpjot Ministru kabineta 266. noteikumus.”
Saimnieki neesot spējuši atrast suņa pasi un vakcinācijas dokumentu, tāpēc Bella vakcinēta patversmē un turpat izrakstīta arī pase. “Protams, atdodot saimniekam dzīvnieku, patversme paraksta dokumentu, ka dzīvnieks ir atdots. Citādi nākamais ieraksts no saimniekiem būtu – mūsu suni nozūmēja, viņu noteikti apēda vakariņās vai arī no viņa uzšuva cimdiņus. Arī tādi Dieva brīnumi ir dzirdēti,” pauž patversme.
Tajā pašā laikā Lauksaimniecības datu centra (LDC) datu bāzē ir redzams, ka Bellai pase bijusi izsniegta, jo patversmes izsniegtajā dokumentā ir uzrādīts tieši tas pats numurs. Tiesa gan, veco pasi Bellas īpašniekiem tiešām atrast neizdevās.
Vismaz četri pārkāpumi
Facebook ir izvērtusies asa diskusija, un nozares speciālisti norāda uz acīmredzamiem pārkāpumiem. Veterinārārste Lita Konopore ir visai kategoriska: “Zināma suņa saimnieku nolaidība ir acīmredzama, bet tā rīkoties nevienam nav tiesību. Suns ir pārreģistrēts vismaz ar četriem pārkāpumiem. Veterinārārstam ir pienākums sazināties ar suņa saimnieku pēc LDC datu nolasīšanas, un arī veikt kādas potes uz savu galvu nedrīkst. Pat suņu ķērājiem, ja sunim ir čips, ir pienākums informēt saimniekus, bet šī ir vienkārši īpašuma zādzība no privātīpašuma.”
Tāds pats viedoklis ir takšu audzētavas īpašniecei Lindai Bangai: “Vetārsta pienākums ir sazināties ar īpašnieku un informēt par suņa atrašanas faktu, un LDC arī pierāda īpašumtiesības. Čips ir? Ir! Datubāze ar saimnieka datiem ir. Pases nozaudēšana nav nedz krimināli, nedz administratīvi sodāma un pilnīgi noteikti nedod pamatu nelegāli nomainīt suņa īpašnieku datu bāzē. Tad zūd jēga visam LDC, ja jebkurš var paņemt manu suni un to vienkārši pārreģistrēt uz sevi. Man kucēns nesen sagrauza savu pasi, tad es ko, automātiski vairs neesmu suņa saimniece? Veterinārs tā nedomāja un izsniedza jaunu.”
Mārtiņš Šmits pat apgalvo: “Tā darbojas tās dzīvnieku aizsardzības iestādes… Liepājas pusē braukā pa lauku sētām, zog suņus un pēc tam izspiež naudu. Sevišķi iecienījuši vientuļas lauku viensētas, kuri suņi brīvi staigā savā teritorijā.”
Arone par notikušo vērsusies Valsts policijā un Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā rezultātā ļoti operatīvi savas īpašuma tiesības uz Bellu ir atjaunojusi. 23. augustā viņa saņēmusi paziņojumu no LDC, ka “istabas dzīvniekam” ar konkrēto numuru reģistrēta atgūšana.
Veterinārārste izvairās atbildēt
Kas Jauns Avīze vēlējās noskaidrot arī veterinārārstes Ruskules lomu, jo LCD datu bāzes izmantošana un ieraksta maiņa tajā veikta viņas vārdā.
Uzdevām šādus jautājumus: “Kāpēc pēc suņa īpašnieka noskaidrošanas jūs nesazinājāties ar saimniekiem, kā tas paredzēts noteikumos? Vai bez suņa likumīgā īpašnieka piekrišanas patversmei ir tiesības veikt potēšanu? Vai sunim bija kādas acīmredzamas pazīmes, kas lika domāt, ka ir klaiņojošs, nobadināts vai piedzīvojis cietsirdīgu izturēšanos? Vai jūs šo suni apskatījāt un pārreģistrējāt personīgi vai to, iespējams, veica patversmes darbinieki, kuriem bija iespēja piekļūt LDC datu bāzei jūsu vārdā?”
Pēc vairāku dienu pārdomām Ruskule atsūtīja šādu atbildi: “Es nevarēšu sniegt Jums diemžēl detalizētu komentāru par šo gadījumu. Komentārus sniegšu likumā noteiktajā kārtībā Valsts policijai un Pārtikas un veterinārajam dienestam.”
Bella ir atgriezusies mājās pie saimniekiem un saviem mazuļiem, taču visa šī trača varēja arī nebūt, ja patversme uzreiz būtu sazinājusies ar saimniekiem un noskaidrojusi patieso situāciju. Cerams, ka šo gadījumu izvērtēs atbildīgās institūcijas, jo te pamanāmas pat 90. gadu reketa pazīmes.
Redakcijai arī ziņots par līdzīgu gadījumu Ventspils pusē, kad suns tādā pašā veidā ir nozagts, turklāt pēc tam patversmē sakropļots, izgriežot elektronisko čipu un jau ar citu čipu atdots jauniem saimniekiem.
