Ja cilvēkam trāpījis zibens, nerociet viņu zemē! Skaidro fiziķis un pirmās palīdzības speciāliste
Gadījumos, kad zibens trāpa cilvēkam, sekas var būt ļoti nopietnas. Kā zibens laikā sevi neapdraudēt un kā rīkoties, ja zibens trāpījis, vaicājam speciālistiem.
Pirms neilga laika, vadot korporatīvo pasākumu, zibens spērienu saņēma Radio TEV diktors Kristaps Tālbergs un vēl divi cilvēki. Par laimi, viss beidzās ar izbīli un slimnīcā pavadītu nakti. Parasti gadījumos, kad zibens trāpa cilvēkam, sekas ir ļoti nopietnas, pat traģiskas.
Ko darīt, lai zibens laikā sevi neapdraudētu, Kas Jauns Avīze izvaicā Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes docentu, fizikas zinātņu doktoru Pauli Paulinu.
Vai taisnība, ka pēdējo gadu laikā negaisus ar daudzām zibens izlādēm, kā tas bija augustā, piedzīvosim arvien biežāk?
Uzskatu, ka esam lielu klimata pārmaiņu priekšā, jo ir globālā sasilšana, kam cilvēki piepalīdz sev nevēlamā virzienā. Līdz ar to mainījušās okeāna straumes, kas nosaka klimatu, tāpēc laiks pie mums ir kļuvis siltāks un slapjāks. Tostarp ar daudziem negaisiem, lokālām vētrām. Tām komplektā nāk arī zibens. Elektriskais lauks sasniedz kritisko robežu, pēc kuras notiek caursite.
Citiem vārdiem, zibens ir milzīga dzirkstele starp uzlādētiem mākoņiem un zemi. Normālos laikapstākļos, kad nav negaisa, elektriskā lauka intensitāte ir apmēram 120 voltu uz metru, kas var mainīties; lai notiktu caursite, intensitātei jābūt 20 000 līdz 30 000 voltu uz vienu centimetru.
Jo mitrāks gaiss, jo ar zemāku spriegumu pietiek, lai caursistu kādu izlādes intervālu. Turklāt lietus pilieni elektrību vada daudz labāk nekā gaiss.
Ja negaisa laikā cilvēkam trāpa zibens, vai ir korekti teikt, ka viņš pats ir vainīgs, jo bija neuzmanīgs?
Es teiktu tā: vai nu cilvēks palaida garām pazīmes, ka drīz būs zibens un ir jāsargās, vai arī viņam nebija citas izejas. Gadās situācijas, kad nav kur likties, piemēram, ja ar laivu ir jūrā un tālu no krasta. Ja laivai nav labi ieūdeņota masta, ir pavisam slikti.
Ko tādā situācijā darīt?
Ja nav izredžu tikt krastā, jāmēģina izmantot kaut kas, kas kaut cik vada elektrību. Vēlams, labāk par cilvēku! Piemēram, ķēdīte, kuru var uzkārt uz laivas borta, tās otru galu iemērcot ūdenī aiz borta, bet pašam nogulties laivas dibenā, paliekot pēc iespējas sausākam un nepieskaroties peļķei, ja tāda laivā izveidojusies. Tad ir cerība, ja tajā apgabalā zibens spers, tad ķēdītē, un izlāde tiks novadīta ūdenī.
Svarīgi, lai strāva neplūstu caur cilvēku, jo zibens izlādes strāva ir milzīga, tāpēc ir maz izredžu palikt dzīvam.
18. augustā bija negadījums ar Kristapu Tālbergu, laimīgā kārtā bez smagām sekām.
Tā kā nebiju klāt, grūti spriest, taču pēc apraksta var saprast, ka varbūt izlāde gāja caur roku, kas turēja mikrofonu, pa vadu aizgāja līdz zemei. Pastāv arī iespēja, ka nebija iezemēta akustiskā skaņas sistēma – varbūt patiešām iespēra vadā vai mikrofona priekšpastiprinātājā un no vada trāpīja cilvēkam. Parasti gan cilvēki mēdz valkāt apavus ar gumijas zolēm, līdz ar to nav tik stipra strāvas trieciena, ja šīs zoles neizsit cauri.
Šis patiesi ir laimīgs gadījums, kad cilvēks palicis dzīvs. Trāpot zibenim, var ne tikai neizdzīvot, bet pat sadegt, turklāt uz vietas pārogļoties – vismaz zināmā mērā.
Ko zibens laikā nav ieteicams darīt? Nedrīkst stāvēt zem lieliem kokiem, taču kas vēl jāatceras?
Visbīstamākās ir situācijas, kad cilvēks ir visaugstākais punkts diezgan plašā apkārtnē, piemēram, klajā laukā, ja vien blakus nav kāds objekts – koks, kas par cilvēku ir augstāks. Atceros gadījumu, kad dziesminiekam Haraldam Sīmanim nodega māja. Viņa māja atradās meža vidū, un viss bija labi. Ja spēra zibens, koki bija daudz augstāki par māju, līdz ar to nebija riska. Mežu izcirta, līdz ar to māja palika klaja lauka vidū un nu bija augstākais punkts. Un tad notika nelaime – mājā iespēra zibens.
Ja ir dzirdama sīkoņa un kļūst redzama koronas izlāde jeb Svētā Elma ugunis, kas izskatās pēc mirdzošām liesmiņām, tas nozīmē, ka var notikt dzirksteļizlāde – ir bīstami, tāpēc vajag noslēpties zemākās vietās, bet vislabāk iet telpās ar zibensnovedēju, kur momentā jāaizver logi.
Atgriežoties pie tā, ka neiesaka stāvēt zem koka, vēlos piebilst: visbīstamāk ir atrasties pavisam tuvu kokam, tam piespiesties.
Ja tas ir visaugstākais apkārtnē, zibens visdrīzāk iespers kokā, tāpēc stāvēt tam blakus ir bīstami. Koks var aizdegties, pārsprāgt, būs triecienvilnis, kas tiks arī cilvēkam.
Strāvai tiekot novadītai zemē un pēc tam caur to izplatoties, radīsies liela sprieguma starpība starp vienu un otru kāju, uz kā cilvēks stāv, tāpēc pārāk tuvu lieliem kokiem stāvēt nevajag, taču arī ne pārāk tālu no tiem, jo pastāv risks, ka var trāpīt cilvēkam. Jāievēro zelta likums – zibens laikā atrasties zemāk par apkārtējiem objektiem, bet ne pavisam tuvu tiem klāt! Ja cilvēks ir klajā laukā, jānoguļas zemē, vēl labāk būtu grāvī, lai atrastos zemāk par zemi. Tad, visticamāk, zibens iespers kam citam.
Kas darāms, atrodoties telpās?
Telpās jāatvieno elektroierīces, jāizņem no kontaktligzdas vadi, turklāt no ligzdas tie jānovieto mazliet atstatu. Pirms sešiem līdz desmit gadiem piedzīvoju gadījumu, kad zibens iespēra fizmatu fakultātē, kas tolaik atradās Zeļļu ielā Āgenskalnā. Ēka bija aprīkota ar zibensnovedēju. Tas notika ļoti karstā vasaras dienā.
Es atrados ēkas pagrabtelpā, kur krietni vēsāks, jo steidzami bija jāpabeidz viens darbs. Kad ēkā iespēra zibens, daļa fakultātes datoru momentā sabojājās. Telpā, kur atrados, atskanēja ļoti skaļš blīkšķis, pārlēca milzīga dzirkstele – apmēram pusmetru gara. Tā bija starp zemējuma vadu un dzelzsbetona armatūras galu, kas rēgojās ārā, kā jau pagrabā. Tātad spriegums starp šīm vietām tobrīd pārsniedza vismaz miljonu voltu. Labi, ka neatrados tieši tur, bet kādus metrus trīs tālāk.
Kas ir neparastākās vietas, par ko esat dzirdējis, ka tajās trāpījis zibens?
Pirms vairākiem gadiem Rīgas nomalē uzsprāga balto silikātķieģeļu garāža ar stipri bojātu jumtu. Neviens nevarēja atrast cēloni, jo tajā nebija ne degvielas kannu, ne sprāgstvielu. Jau ilgu laiku bija lijis, un arī tajā dienā uznāca lietus ar negaisu.
Paraugoties uz šo notikumu fiziķa acīm, viss kļūst skaidrs. Piemirkstot ķieģeļiem pieaug spēja vadīt elektrisko strāvu, tāpēc tieši virs garāžas elektriskā lauka intensitāte kļuva lielāka nekā virs sausajām vietām, tātad arī lielāka varbūtība zibenim izvēlēties šo vietu spērienam. Tomēr slapjo ķieģeļu elektriskā pretestība arvien vēl bija ievērojami liela.
Rezultātā zibens strāva momentā uzkarsēja garāžas sienas virs 100 grādiem. Ķieģeļos esošais ūdens pārvērtās tvaikā, kas nevarēja tik ātri izkļūt ārā un radīja milzīgu spiedienu. Spiediena spēks pārsniedza ķieģeļu izturības robežu, no iekšpuses salauza tos gabalos un svieda uz visām pusēm. Tas notika ļoti ātri, tāpēc mēs saucam to par sprādzienu.
Kā jau teicu, parasti zibens sper augstākajās vietās. Taču elektriskā lauka intensitāte ir vislielākā pie asumiem, piemēram, torņu smailēm, kas pat var nebūt visaugstākā vieta.
Var gadīties, ka pie smailes sāk veidoties izlādes kanāls jeb strīmeris vispirms no lejas uz augšu, ko mākoņa lādiņš uzskatīs par laipnu uzaicinājumu iespert. Ēkām noteikti ir jābūt aprīkotām ar labi iezemētu zibensnovedēju!
Vai pastāv iespēja, ka negaisa laikā zibens varētu trāpīt lidmašīnai gaisā?
Trāpīt lidmašīnā var, ja izlāde jau gandrīz taisās notikt tieši caur to apgabalu. Tādā gadījumā elektriski īsākais ceļš ir caur lidmašīnu, jo tās korpuss ir apvalks, caur kuru strāva tiek novadīta, nevis caur pasažieriem tās iekšpusē. Lidmašīna nav iezemēta. Starp to un mākoni nevar izveidoties daudz intensīvāks elektriskais lauks kā citur blakus. Nedaudz lielāks gan, jo izlādei izdevīgāk ir notikt tā, ka savā ceļā tā iziet caur lidmašīnas korpusu.
Tajā brīdī pasažieri var dzirdēt blīkšķi, taču cits nekas visdrīzāk neatgadīsies.
Daudz lielāka bīstamība ir, ka var tikt bojātas navigācijas sistēmas. Ir maz ticams, ka lidmašīna pēc zibens izlādes varētu izkust. (Smejas.) Tādā gadījumā jābūt nenormālai strāvas izlādei un, galvenais, ilglaicīgai.
No zibens cietušajam var droši pieskarties. Skaidro speciāliste
Kā rīkoties, ja cilvēkam trāpījis zibens, skaidro pirmās palīdzības pasniedzēja un Liepājas pludmales glābēja Agnese Jansone.
Kaut arī šādā situācijā cilvēkam bez medicīniskās izglītības ir ierobežotas iespējas cietušajam sniegt palīdzību, par šādiem negadījumiem pirmās palīdzības kursos tiek runāts.
Jāpārvieto drošā vietā
Cietušais, kuram trāpījis zibens, fiziski nav bīstams! Zibens ir vienreizēja izlāde, tas nozīmē, ka pieskaršanās cietušajam, lai viņu pārvietotu, glābējam nerada risku.
Daudzkārt bīstamāks ir cits aspekts: tas ir mīts, ka zibens otrreiz nevar iespert tajā pašā vietā. Visbiežāk neiespers tajā pašā vietā, taču neliela iespēja pastāv.
Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, kas tā ir par vietu – vai, piemēram, klajums ar vienu ozolu. Ja tas ir negaisam ir vienīgais un tuvākais punkts, kāpēc lai tur nespertu vēlreiz?
Kā rīkoties, ja ir dzīvs cietušais? Dodamies klāt un mēģinām viņu pavilkt vismaz kādus pāris desmitus metru prom no vietas, kur iespēris zibens. Par samērā drošu var uzskatīt zemāko tuvumā pieejamo vietu: ieplaku, bedri, grāvi.
Visvienkāršāk pārvietot cilvēku bezsamaņas stāvoklī ir, izmantojot Rauteka paņēmienu – līdzīgi kā izvelkam cilvēku ārā no avarējuša auto.
Cietušajam no mugurpuses caur viņa padusēm liekam savas rokas, priekšpusē ar visiem desmit pirkstiem satverot cietušā tālāko roku, tālāk ķermeni tā kā velkot sev tuvāk virsū, atbalstot cietušā mugurkaulu uz sava augšstilba.
Jāsaprot, vai elpo
Kad abi ar cietušo esam drošībā, skatāmies, kas ar viņu noticis. Vispirms jāsaprot, vai cilvēks elpo vai neelpo. Vai nu mēs viņu liekam stabilajā sānu pozā, ja viņš elpo, vai arī veicam sirds masāžu un elpināšanu. Cietušajam iespējamas arī fiziskas traumas, ko vizuāli varam saskatīt: apdegumi, asiņošana, iespējami kaula lūzumi.
Apdegumu jāmēģina dzesēt, asiņošanu – aizspiest ciet, ja tas iespējams. Protams, var būt arī vizuāli neredzamas lietas – iekšējo orgānu asiņošana, iekšēji apdegumi un daudz kas cits.
Pēc zibens spēriena, tāpat kā pēc jebkuras citas elektrotraumas, obligāti jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība! Tā jārīkojas ir vienmēr, pat ja šķiet, ka viss ir kārtībā.
Elektrotraumu gadījumā problēmas var sākties pat ne uzreiz, bet nākamo divu, pat trīs dienu laikā.
Nerociet zemē!
Kas attiecas uz zibeni, problēma ir, ka ar to saistīts daudz mītu un pat pilnīgu muļķību.
Agrākos laikos cilvēku, kurš saņēmis zibens triecienu, mēdza ierakt zemē – tā ir mūsu vecmāmiņu metode. Man pat kursos šad un tad pajautā, vai cietušo nevajag rakt zemē.
Pamatā ir uzskats, ka cilvēks tiks sazemēts, rezultātā zibens no viņa izies zemē.
Var jau būt, ka otrs iemesls šādai rīcībai bija uzskats, ka šādi cietušo ir iespējams atdzesēt, jo domā, ka, saņemot spērienu, viņš ir uzkarsis. Tās ir muļķības, turklāt no tās pašas sērijas, ka uz apdeguma jāsmērē skābs krējums vai pēc bites dzēliena sadzeltajai vietai jāpieliek melnzeme. Lūdzu, tā nerīkojieties – mūsdienās ir citi līdzekļi un palīdzības veidi.
