VIDEO: vienmēr esi vēlējies uzzināt, kā aug sēnes Latvijā? Lūk, šādi!
Sēnes nepieder ne pie augu valsts, ne arī pie dzīvnieku valsts, bet veido atsevišķu – sēņu valsti. Latvijā sastopamas vairāk nekā 4000 sēņu sugas. Cepurīšu sēņu sugu skaits ir apmēram 1250, piepju sugu skaits – apmēram 150. Aizvien tiek atklātas jaunas sugas.
Plaši izplatītas ir mikroskopiskās sēnes, kas sastopamas augsnē vai kā parazīti – augu, dzīvnieku un cilvēku slimību izraisītājas. Nepietiekamās izpētes dēļ sēņu sugu skaits nav pietiekami apzināts.
Vienkāršākajām sēnēm veģetatīvo ķermeni veido kails protoplasts vai aizmetņa tipa micēlijs. Augstāk attīstītām sēnēm micēlijs sastāv no hifām. Sēņu valsts sistemātika mūsdienās tiek veidota, balstoties uz DNS sekvenču pētījumiem.
Indīgās sēnes
Latvijā indīgākā sēne ir zaļā mušmire (Amanita phalloides). Bīstami indīga ir arī baltā mušmire (Amanita virosa), kas aug galvenokārt lapu koku mežos.
Pavasarī un vasaras sākumā sastopama nāvējoši indīga sēne Patujāra šķiedrgalvīte (Inocybe erubescens). Tā satur 20 reizes vairāk muskarīna nekā sarkanā mušmire (Amanita muscaria).
Aizsargājamās sugas
Aizsargājamas ir 62 sēņu sugas, 12 no tām – mikroliegumu sugas (2017. gads). Reta sēne Latvijā ir toverīšu sarkosoma (Sarcosoma globosum), ko uzskatīja par izzudušu, bet pēdējos gados tā atrasta vairākas reizes.
Aizsargājamas ir arī rumpuču skrimslene (Guepinia helvelloides) – aug zālājos, uz meža ceļiem, dažkārt lielās grupās, un Hadriāna zemestauki (Phallus hadriani) – sastopami smilšainās kāpās, retāk smilšainās vietās tālāk no jūras.
Daudzu retu sēņu izplatība un sastopamība saistīta ar dabiskiem meža biotopiem, jo tajos ir liela izmēra dzīvi un atmiruši koki, vienmērīgi mitruma apstākļi.
