Iemesls ir gan aprīlī un maija sākumā piedzīvotās stiprās salnas, gan jāņogu stiklspārnis – tauriņu kārtas kaitēklis, kura kāpuri iznīcina upenes, jāņogas un ērkšķogas.
Tie izgrauž ogu krūmu zariem serdes daļu, izveidojot melnu eju, un bojātie zari nokalst. Daļai bioloģisko saimniecību stiklspārņi iznīcinājuši 75 līdz pat 100% upeņu lauku.
Zemnieku saimniecības “Pāvuļi” saimniekam Gintam Balodim zaudēti 80% no četriem hektāriem bioloģiski audzēto upeņu. “Ko mēs pa pēdējiem diviem trijiem gadiem esam nopelnījuši, tas viss mums tagad būs jāatgriež atpakaļ, lai vispār varētu to lauku saglābt,” atzīst zemnieks.
Saimniecībā “Berrypark” Talsu novadā ir aptuveni 80 hektāru lielas upeņu platības, un daži lauki ir bojāti pat pilnībā, zaudējumi mērāmi vairākos tūkstošos eiro. “Upenes pagājušajā gadā maksāja vairumā 1,60 eiro līdz 1,80 eiro kilogramā. Un no laba lauka var būt tonna, divas, trīs, labākajiem audzētājiem ir arī četras tonnas,” stāsta Integrētās audzēšanas skolas direktore Inga Gaile.
Saistītās ziņas
Līdz šim Latvijā tik lieli kaitējumi nav piedzīvoti. “Kā pirms 100 gadiem, tā arī tagad īsti citas metodes nav – ir ļoti svarīgi jau vasarā novērot un sākt izgriezt rudens pusē. Rudenī visus bojātos, neattīstītos zarus izgriezt un sadedzināt, to darīt arī agri pavasarī, tā mēs ierobežojam šo kaitēkli,” skaidro Gaile.
Citi šobrīd lasa
