Divas lietas par sāli, kas jāzina katram
Sāls ir viena no iecienītākajām garšvielām – to bieži izmanto dažādu ēdienu garšas uzlabošanai, turklāt sāls darbojas arī kā konservants, ļaujot produktus uzglabāt un droši lietot ievērojami ilgāku laika periodu.
1. Vai apēdam par daudz sāls?
Lielākā daļa jeb vairāk nekā 70 % Latvijas iedzīvotāju ar uzturu uzņem pārāk daudz sāls, liecina Valsts zinātniskā institūta BIOR vadošo pētnieku 2021. gada nogalē veiktā pētījuma rezultāti. Kā noskaidrojies, sabiedrības zināšanas par sāls ietekmi uz veselību ir labas, tomēr sāls patēriņš vairāk nekā divas reizes pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas rekomendētos piecus gramus dienā. Pētnieki secinājuši, ka sievietes Latvijā uzņem vidēji 8,9 gramus, bet vīrieši – 12,8 gramus sāls dienā. Lielākā daļa cilvēku nepievērš uzmanību sāls daudzumam produkta marķējumā.
Galvenie sāls avoti Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē ir dažādas garšvielas, piedevas un mērces, kā arī graudaugu produkti (maize) un gaļas produkti (desas, cīsiņi un kūpināti gaļas produkti). Ēdiena gatavošanā sāli vienmēr izmanto vairāk nekā puse pētījuma dalībnieku, un bieži tiek lietoti arī gatavie garšvielu maisījumi, kuru sastāvā ir sāls. Lielākā daļa pētījumā iesaistīto, kuri uzskata, ka sāli patērē atbilstošā daudzumā, patiesībā to lieto par daudz, savukārt tie respondenti, kuri atzīmējuši, ka uzņem pārāk maz sāls, faktiski to patērē optimālā daudzumā. Pētījuma rezultāti arī liecina, ka gandrīz puse iedzīvotāju neuzņem pietiekamu daudzumu kālija, kas atrodams galvenokārt dārzeņos un augļos. Ja kālija ir par maz, bet sāls – par daudz, rodas draudi sirds un asinsvadu sistēmas veselībai.
2. Vai degunā katru dienu jāsmidzina jūras ūdens?
Atbild otolaringologs (LOR) Dins Sumerags.
Par jūras ūdens smidzināšanu degunā profilaksei ir dažādi viedokļi, piemēram, Vācijā daži ausu, kakla, deguna ārsti uzskata, ka no rīta, tāpat kā izpucējam zobus, arī deguns jāizskalo ar sālsūdeni. Manuprāt, ja nav iesnu, labāk ļaut tam pašam tikt galā ar gļotu izvadīšanu. Moderni pētījumi apliecina, ka uz gļotādas atrodas tāda kā biofilma (mikroorganismu kopums), kas katram organismam ir citādāka, un tā visbiežāk pati tiek galā – bez palīdzēšanas no malas. Nav prātīgi to visu skalot un neļaut organisma mikroflorai pašai darboties. Jo mazāk lietojam medikamentus, jo labāk, un, ja lietojam, tam jābūt pamatoti.
Cita lieta, ja ir iesnas, – tad gan jūras ūdens nāk par labu. Īpaši svarīgi tas ir maziem bērniem, kuri neprot izšņaukt degunu.
Iepūšot jūras ūdens šķīdumu, tas atšķaidās ar gļotām un degunu vieglāk izšņaukt, samazinās arī tūska (aizlikums).
Izmēģini!
Ja ir iesnas, deguna skalošanai mājās var pagatavot sālsūdeni.
Dari tā: ½ tējk. sāls, vēlams jūras, ieber 1 glāzē silta ūdens un maisi, līdz sāls izšķīdis. Svarīgi, lai skalošanai nav sataisīts pārāk koncentrēts sālsūdens.