Nav vienas pareizās formulas budžeta plānošanai
“Pateicoties projektam “Viens – divi – izdevīgi!”, vairāk domāju par budžeta plānošanu un apzinos, ka, tikai nedaudz pamainot ikdienas paradumus, var krietni ietekmēt ienākumu un izdevumu attiecību,” atklāti saka sociālo tīklu satura veidotāja Aiga Zviedre (@the_aiga). Viņa gan atzīst, ka vēl garš ceļš ejams, bet pirmie soļi jau ir sperti.
Plānoti un neplānoti tēriņi
Pašlaik ģimenei ir divu veidu ienākumi – stabilā un konstantā Aigas māmiņas alga un Emīla ienākumi, kas ir mainīgi. “Mēs pirmajās dienās pēc algas saņemšanas mēdzam sevi palutināt, tādā veidā apbalvojot par padarīto. Mēs pasūtam ēdienu uz mājām, dodamies paēst ārpus mājas vai nopērkam kaut ko īpaši garšīgu.” Aiga neslēpj – algas dienā, redzot konta atlikumu, rodas maldinoša sajūta, ka tagad naudas ir vairāk un ar to var apieties brīvāk. Viņi šai sajūtai ļaujas un sevi par neplānotiem tēriņiem nenosoda. Toties, kad nauda sāk iet uz beigām, daudz vairāk piedomā par taupīgu dzīvošanu. Lai nepārtērētos, uzreiz pēc naudas saņemšanas daļu no tās ģimene atliek ikmēneša rēķiniem un, tiklīdz tos saņem, tā apmaksā. Kāda summa tiek atlikta arī tad, ja tuvojas, piemēram, bērniem dzimšanas vai vārda diena un ieplānots rīkot ballīti. Aiga atzīst, ka lielu ballīti bez iekrāšanas nemaz nav iespējams noorganizēt, jo tāda izmaksā ap 200–300 eiro un šādu summu no ikmēneša ienākumiem nav iespējams uzreiz atvēlēt. “Pēdējā gada laikā esam sākuši veidot arī drošības spilvenu. Viens ir mazais drošības fonds ikdienas tēriņiem, otrs – lielais, kas paredzēts lielākiem izdevumiem, piemēram, ja automašīnai pēkšņi nepieciešams remonts. Mēs uzkrājumam nenovirzām noteiktu summu, bet to naudu, kas mēneša laikā nav iztērēta. Protams, vairāk uzkrājumā sanāk atlikt vasarā, jo tad dzīvošana ir lētāka un pārtikai tērējam mazāk.”
Apgūst jaunas iemaņas
“Mums nav atsevišķi sadalīts budžets pa sīkām izdevumu kategorijām, drīzāk tās ir lielas grupas, piemēram, ikdienas pirkumiem tērējām vidēji 130 eiro nedēļā, kopsumma ir aptuveni 500 eiro mēnesī. Dažkārt, ieejot savā bankas kontā, apskatu izdevumu grafiku, bet tajā smalki neiedziļinos, jo apzinos, ka mūsu naudas tērēšanas paradumi līdz šim nebija budžetam draudzīgi.”
Pirms iesaistīšanās projektā “Viens – divi – izdevīgi!” Aiga un Emīls devās uz veikalu iepirkties katru otro dienu, tāpēc izsekot līdzi kopējiem tēriņiem bija ļoti grūti. Aiga cer, ka nu viņi būs iemācījušies uz veikalu doties retāk, un tad arī būs daudz vieglāk sekot līdzi ikdienas pirkumu budžetam. “Atliks tikai saskaitīt kopā pāris čeku, un kopsumma būs redzama.”
Pēc iesaistīšanās projektā “Viens – divi – izdevīgi!” Aiga ir secinājusi, ka, nedaudz pamainot savus iepirkšanās paradumus, var tērēt mazāk naudas. Arī pirms tam viņa iepērkoties sekoja līdzi cenām, piemēram, ja bija izvēle starp diviem līdzvērtīgiem produktiem, pirka to, kuram tobrīd bija akcija, tomēr Aigas mērķis, dodoties uz veikalu, nebija iekļauties noteiktā summā un domāt, kādā veidā iepirkties budžetam draudzīgāk. “Līdz šim mēs neveidojām preču iekrājumus – kad mājās kāds produkts beidzās, nepieciešamo nopirkām. Tagad es daudz vairāk sekoju līdzi akciju piedāvājumiem, cenšos ikreiz pirms došanās uz veikalu ielūkoties Maxima lietotnē vai mājaslapā. Ja pamanu kādu mani interesējošu preci par labu cenu, atzīmēju to, lai nopirktu. Dažkārt pat paņemu ne tikai vienu, bet divas, tomēr joprojām mēs neesam iemācījušies veidot lielus uzkrājumus. Apzinos, ka izmantot atlaides un nopirkt vairākas preces par labu cenu ir lieliska iespēja ietaupīt līdzekļus, bet mums tas vēl ir jāmācās.”
Kā plānot budžetu, lai naudas pietiktu no algas līdz algai, un kāpēc sevi apbalvot par nopelnīto, stāsta finanšu izaugsmes padomniece Egija Veisa (https://www.finansukoucs.lv/).
Plāno atbilstoši iespējām
Plānojot budžetu, nevajadzētu koncentrēties uz grāmatās un internetā izlasītiem rakstiem par procentuāli pareizu budžeta sadalīšanu. Labāk ir reālistiski apzināties individuālo situāciju un saprast, ko ar savu naudu darīt. Visi cilvēki nedzīvo vienādu dzīvi, katram ir savas vajadzības, vērtības un mērķi. Vienam, piemēram, atlikt 20 % ienākumu uzkrājumiem būs viegli paveicams uzdevums, citam ar tikpat lielu algu – kaut kas gandrīz neiespējams. Kādā ģimenē, iespējams, jāieplāno tēriņi trīs bērnu aprūpei, bet citā nauda jāvelta tikai vienam mazulim. Tāpat, iespējams, kāds cilvēks maksā četrus patēriņa kredītus, bet citam kredītsaistību vispār nav. Katra situācija ir individuāla, un, jo vairāk ievēros reālistisku budžeta sadalu, jo vieglāk būs nepārkāpt noteiktās robežas.
Ieplāno nedēļas tēriņus un apbalvo sevi
Domājot par to, lai ikdienas tēriņiem nauda pietiktu no algas līdz algai, labāk ir nolemt, kāda varētu būt tēriņu summa nedēļai, nevis visam mēnesim, jo tādējādi iedosi sev vieglāk pārredzamas un uztveramas robežas. Turklāt, jo precīzāk nodefinēsi, kam naudu gribi tērēt, jo lielāka iespēja, ka izdosies mazāku summu iztērēt impulsa pirkumos un lietās, kas ilgtermiņā tev nemaz nav svarīgas. Pieeja, ka, sākot plānot savas finanses un organizēt budžetu, vispirms ķeramies pie patīkamo pozīciju “nogriešanas”, gandrīz nekad nedod ilgtermiņa rezultātus. Ikvienam cilvēkam ir ļoti svarīgi no paša nopelnītās naudas sajust prieku, lai būtu motivācija strādāt un pelnīt arī turpmāk. Tomēr noteikt veselīgas robežas, kas ir saskaņā ar ilgtermiņa mērķiem, gan ir svarīgi, lai neiebrauktu otrā grāvī – ka uzreiz pēc algas saņemšanas iztērē pārāk daudz, un pēc tam jālauza galva, kā ar atlikušo naudu izdzīvot. Tāpēc, plānojot savus izdevumus, paredzi arī noteiktu, bet saprātīgu summu sevis un ģimenes palutināšanai, svētkiem un atpūtai.
