Ienākumi pret izdevumiem jeb kur paliek mana nauda
Ēst gatavošanas blogere Justīne Martinsone @jushkapadrushka atzīst, ka viņai nav noteikta budžeta ikmēneša pirkumiem. Pārtikai nedēļā viņa iztērē aptuveni 50–55 eiro, bet par pārējo pirkumu kopsummu tikai nojauš. Viņa neslēpj, ka, kopš iesaistījās projektā “Viens – divi – izdevīgi!”, arvien vairāk aizdomājas par iepirkšanās paradumiem un to, ka izdevumus vajadzētu plānot un uzskaitīt, jo tad nebūtu tik bieži sev jāuzdod jautājums – kur palika nauda, kas vēl nesen bija kontā?
Sevi neierobežoju
“Godīgi – es nezinu, cik daudz naudu katru mēnesi iztērēju veikalā. Varu tikai aptuveni aprēķināt izdevumus par pārtiku, jo esmu piefiksējusi, ka nedēļā iekļaujos aptuveni vienādā summā.” Gatavojot pārtikas produktu sarakstu, Justīne nenosaka noteiktu summu, kuru nedrīkstētu pārsniegt, bet, tā kā uz “Maxima” viņa dodas samērā bieži, daudziem produktiem jau zina aptuveno cenu un var prognozēt, cik liela varētu būt pirkuma kopsumma.
Justīne gan uzreiz piebilst, ka viņas darbs ir ēdienu gatavošana, tāpēc arī summa, ko iztērē par pārtikas precēm, bieži ir saistīta ar receptēm, kuras viņa ir iecerējusi pagatavot. Dažkārt daļa nepieciešamo produktu jau ir mājās, bet citreiz jāpērk visas sastāvdaļas. “Manā gadījumā ierobežot budžetu pārtikai ir ļoti sarežģīti, jo ēst gatavošana ir mans darbs. Turklāt receptes, ko piedāvāju, ir gan ļoti ekonomiskas, gan dārgākas, jo sekotāji vēlas dažādību.” Tomēr Justīne ir atradusi lielisku veidu, kā ieekonomēt un pret savu budžetu izturēties saudzīgāk. Ja viņa ir iecerējusi gatavot kādu ēdienu, kurā jāizmanto dārgākas sastāvdaļas, piemēram, lasis, viņa vienmēr sagaida, kad tam būs atlaide, un tikai tad to pērk un gatavo. Šādi Justīnei nereti izdodas nopirkt salīdzinoši dārgus produktus par pievilcīgu cenu. Turklāt “Maxima” par gaidāmajām akcijām izziņo jau kādu laiku iepriekš, tāpēc ir viegli jau laikus saplānot ēdienkarti ar šiem produktiem, un pēc tam atliek tos tikai nopirkt.
Par pārtikas precēm Justīne aptuveni nojauš, cik liela ir nedēļā iztērētā summa, bet citādi ir ar mājsaimniecības un higiēnas precēm. “Šīm precēm man nav budžeta – kad vajag, tad pērku un neskaitu līdzi, cik tās izmaksā. Protams, izmantoju arī dažādas akcijas un atlaides, bet kopumā es pat nenojaušu, cik naudas mēnesī iztērēju nepārtikas precēm.” Justīne atzīst, ka dažkārt viņa iekrīt arī spontāno pirkumu kārdinājumā – ļoti bieži nopērk grieztos ziedus, traukus, virtuves dvieļus, vāzītes, proti, lietas, ko izmanto, filmējot receptes. Arī par šādiem pirkumiem iztērēto summu viņa nezina un smaidot piebilst, ka varbūt labāk arī nezināt, jo tā, iespējams, ir pārsteidzoši liela.
Kā iekrāt vairāk?
“Precīzi nezinu, cik naudas mēnesī iztērēju dažādiem pirkumiem, turklāt, kopš nestrādāju birojā, bet mani ienākumi veidojas no dažādiem gabaldarbiem, nauda kontā ienāk neregulāri, tāpēc ir vēl grūtāk sekot līdzi izdevumu un ieņēmumu proporcijai.” Neregulāro ienākumu dēļ Justīne nekoncentrējas uz mēneša izdevumiem, bet vairāk uz to, cik daudz iztērē nedēļā. Tāpat neregulārie ienākumi ir izmainījuši viņas attieksmi pret finanšu plānošanu. “Pašlaik ar saviem līdzekļiem es rīkojos samērā brīvi, agrāk, kad algu saņēmu reizi mēnesī, daudz vairāk sekoju līdzi ienākumiem un izdevumiem. Tolaik, tiklīdz saņēmu algu, daļu pārskaitīju uz krājkontu drošības spilvenam, bet par atlikušo summu mēģināju dzīvot līdz nākamajai algai. Tagad naudu uz krājkontu pārskaitu, kad pati to izdomāju.”
Ēdienu gatavošanas entuziaste atzīst – viņa arvien vairāk aizdomājas par to, ka ir pienācis laiks rūpīgāk sekot līdzi saviem naudas līdzekļiem. “Apzinos, ka budžeta plānošana ir pamatīgs darbiņš, kam jāatvēl laiks, tāpēc es pati sevi ik pa laikam no tā atrunāju. Bet, lai sakārtotu savas finanses, vajadzētu vairāk sekot līdzi izdevumiem, jo sakārtots budžets – tā ir iespēja dzīvot labāk. Tad arī vairāk naudas varētu nolikt krājkontā kādam lielākam, ilgi kārotam pirkumam.”
Budžets jāplāno atbilstoši prioritātēm un iespējām
Kā plānot budžetu, ja ienākumi ir neregulāri, un kāpēc ir tik svarīgi zināt, kur un cik daudz naudas iztērē, stāsta finanšu izaugsmes padomniece Egija Veisa. (www.finansukoucs.lv).
Sarežģītāk, bet ne neiespējami
Neregulāru ienākumu pārvaldīšana noteikti prasa mazliet vairāk pūļu nekā konstanti ikmēneša ienākumi, tomēr tas nav nekas neiespējams. Turklāt šādā ienākumu struktūrā finanšu plānošana ir pat ļoti, ļoti svarīga, lai nebūtu tā, ka divas nedēļas katru dienu ēd lasi, bet nākamās divas nākas pārtikt tikai no makaroniem. Plānojot neregulāru ienākumu budžetu, galvenais ir aptuveni saprast, cik lielas ir ienākumu svārstības, un apzināties, ka izdevumi jāparedz ne tikai ikmēneša rēķiniem un tēriņiem, bet arī dažādiem neregulāriem un neplānotiem maksājumiem. Lieliski šādiem mērķiem var izmantot vairākus bankas norēķinu kontus, kuros noteiktām pozīcijām tiek veidoti mērķa uzkrājumi – katrs citā kontā. Ja ienākumi ir neregulāri, ļoti svarīgi ir sev vienmēr izvirzīt mērķus un saprast, kā un kad notiek virzība uz tiem. Tāpat ļoti liela nozīme ir mērķtiecīgai uzkrājuma veidošanai un drošības spilvenam, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi finansiālai stabilitātei.
Skaidrībai jābūt!
Gan plānojot savu budžetu, gan iepērkoties ir svarīgi zināt, cik naudas aptuveni tērē ne tikai pārtikai, bet arī citām precēm, jo tās veido būtisku izdevumu pozīciju. Zinot, cik daudz iztērē konkrētām lietām, nevajadzēs lieki prātot, kur nauda mistiski pazūd, vai uztraukties, ka tu kaut kam tērē par daudz, jo patiesībā iztērētā summa nemaz nav tik liela. Skaidrība ļauj izvērtēt kopējās finanses un saprast, vai tiešām savu naudu tērē tā, kā gribi, vai arī ir vērts kaut ko pamainīt. Tomēr neiesaku nemitīgi un skrupulozi uzskaitīt katru centu, jo tas ļoti “izsūc” enerģiju un ne vienmēr dod vēlamo rezultātu. Noderīgi ir reizi gadā vienu mēnesi veikt eksperimentu, kura laikā uzskaitīt visus izdevumus katrā pozīcijā, un pēc tam izdarīt secinājumus un izvirzīt tālākus mērķus. Vērtīgāka par katra čeka uzskaitīšanu ir izdevumu robežu noteikšana konkrētā periodā, bet, lai šāda sistēma darbotos, šīm robežām jābūt saskaņā ar kopējo budžetu un personiskajām vērtībām. Jā kādam gards, daudzveidīgs ēdiens ir būtiska prioritāte, no kura viņš nav gatavs atteikties, iespējams, ir kāda cita lieta, kuru var stingrāk ierobežot. Ir pilnīgi normāli būt elastīgam, galvenais to sev nodefinēt!
Vērtīgs padoms
Ļoti laba lieta ir atlaižu un akciju izmantošana, tomēr nereti cenas ir tik vilinošas, ka tiek iztērēts krietni vairāk naudas, nekā bija plānots, un tas sašūpo budžetu. Lai tā nenotiktu, ir forši veidot uzkrājumu, kas paredzēti izmantošanai tieši lielo izpārdošanu un akciju laikā, kad daudzas preces var nopirkt ļoti izdevīgi.
