Rīgas Doma ēka - visi to zina un pazīst, taču tā slēpj arī dažus noslēpumus

Bīskapa Alberta iesvētīta

Rīgas Domu un Rīgu dibināja viens cilvēks – bīskaps Alberts.  Majestātiskajai ēkai ir 812 gadu sena vēsture, to uzbūvēja tikai desmit gadus pēc galvaspilsētas nodibināšanas. Interesanti, ka tolaik, kad bīskaps Alberts gribēja būvēt lielu baznīcu ar klosteri, Rīgas pilsētā tam vietas vairs nebija, tāpēc 1211. gada 27. jūlijā, Jēkaba dienā, viņš kopā ar citiem bīskapiem izgāja no pilsētas, lai iesvētītu zemi jaunā Doma būvniecībai.

Mazāk zināms fakts ir tas, ka pirms tam jau bija cits Doms, par kura atrašanās vietu vēsturnieki vēl nav vienojušies; iespējams, tas bijis Rīgas Svētā Pētera baznīcas tuvumā. Abas baznīcas paralēli pastāvēja četrus gadus, līdz 1215. gadā senāko Doma ēku nopostīja ugunsgrēks. Arheoloģiskajā izpētē atklājies, ka zem Rīgas Doma rietumu pusē, kur tagad ir galvenā ieeja, bija pazemes eja, kas to savienoja ar bīskapa pili.

“Ēkas apkārtnē ir trīs kapsētas– zaļā kapsēta ir Doma dārzā, pelēkā kapsēta zem daļas no Doma laukuma, vēl trešā ir tieši zem baznīcas. 19. gs. tika uzzīmēts kapeņu plāns – tur ir vismaz simts kapu plākšņu. Apbedīšana šeit notika no viduslaikiem līdz 18. gs. vidum, kad stājās spēkā aizliegums glabāt baznīcās,” stāsta Doma atjaunošanas vadītājs restaurators Ronalds Lūsis. Domā ir apglabāts vienīgais svētais Latvijā – 14. gs. no Ikšķiles tika atvestas un sienā aiz altāra pārapbedītas Svētā Meinarda mirstīgās atliekas.  

Vitrāžas glabāja pagrabā

Rīgas Doms var lepoties ar greznām un vēsturiskām 19. gs. vitrāžām ziemeļu jeb Doma laukuma pusē. “Otrā pasaules kara laikā Doma laukuma pusē esošās vitrāžas izņēma un noglabāja pagrabā,” stāsta Ronalds Lūsis. Dienvidu pusē, kas ved uz Doma dārzu, tās atstāja, jo domāja, ka klusais dārza iekšpagalms tās pasargās, taču kara laikā aviobumba iekrita tieši Doma dārzā, un tās ļoti cieta. “Doma baznīcā cieta vitrāžas, bet Pētera baznīca nodega pilnībā, palika tikai mūri.” Noglabātās vitrāžas vēlākos laikos tika saliktas atpakaļ un vēsta par Doma un Rīgas vēsturi – tajās attēloti visi ievērojamākie reformācijas darbinieki, kā arī Zviedrijas karaļa Kārļa Gustava sagaidīšana Rīgā.

Lieli zaudējumi bija arī 16. gs., kad nodega Doma baznīcas tornis un tajā esošās ērģeles. Ja paskatās Rīgas pilsētas gravīrās, redzams, ka ēkas tornis bija gotiska smaile aptuveni 150 m augstumā. Salīdzinājumam – Pētera baznīcas tagadējais gailis atrodas 123,25 m augstumā. Pirmajā Rīgas litogrāfijā Doma tornis redzams kā augstākais Rīgas tornis, un tā kādreiz patiešām bija.

Koncertzāle Rīgas Doms

Padomju gados no Doma izvāca koka altāri, kas bija izgatavots 19. gs. beigās, un oriģinālos koka solus, un baznīcā ierīkoja koncertzāli. Koka solu vietā bija mīksti kinoteātra krēsli ar skatu uz ērģelēm un ar muguru pret bijušo altāra vietu.

“Toreiz demontēja visu, kas saistīts ar reliģiju, gribēja arī noņemt koka kanceli, kas ir nozīmīgs mākslas darbs. To 17. gs. izgatavoja prasmīgais kokgriezējs Tobiass Heincs, kurš darbojās daudzās Latvijas un Igaunijas baznīcās. Paveicās, ka mākslas zinātnieki pārliecināja centrālkomiteju, ka tā nav jāiznīcina.” Altāri pēc kopijas izgatavoja no jauna 80. gadu beigās kombinātā Māksla.

Koncertzāles dzīve bija ļoti piepildīta, katru dienu notika koncerti, zāle allaž bija cilvēku pilna. Doma dārza bēniņos bija ierakstu studija, kur daudzus skaņdarbus ierakstīja un izdeva vinila platēs. Arī mūsdienās baznīcā bieži notiek koncerti un svinīgi pasākumi, bet pirmām kārtām tā kalpo savam galvenajam mērķim – Domā darbojas draudze un notiek dievkalpojumi. Vasarās dažādiem pasākumiem atver arī Doma dārzu. Sēžot zaļā zālītē seno mūru pavēnī, var viegli aizmirst, ka atrodies Rīgas centrā.

Atrašanās vieta: Rīga, Herdera laukums 6

Darba laiks: darba dienās un sestdienās ieeja no plkst. 10.00 līdz16.00, svētdienās no plkst. 14.00 līdz16.00.

Ieejas maksa: 5 eiro