FOTO: Ulmaņlaiku dzīvokļa neticamās pārvērtības

Ulmaņlaiku dzīvokļa šarms

Dzīvokļiem Rīgas centrālās daļas vecajos namos, kas celti Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un tautā tiek dēvēti par mierlaiku vai ulmaņlaiku mājām, piemīt savdabīga pievilcība. Un vienalga, vai dzīvokļa iekšējā apdare ir greznāka vai lietišķāka, šīs mājas savulaik būvētas tik kvalitatīvi, ka pat pēc astoņdesmit gadu ekspluatācijas, veicot vien parastu kosmētisko remontu, saviem iemītniekiem spēj nodrošināt pietiekami ērtus dzīves apstākļus. Pēdējā laikā dzīvokļi šajos namos ne vien tiek pie jaunas spozmes pēc kapitālā remonta, bet arī, sekojot vintāžas modes vilnim, atgūst sākotnējo apdari, kas paslēpta zem daudziem tapešu un krāsu uzslāņojumiem. 

Pie sava pavisam nelielā dzīvokļa māksliniece Ruta Linīte tikusi pirms dažiem gadiem, kad izrādījās, ka iepriekšējais mājoklis Pārdaugavā, kuru viņa apdzīvoja kopā ar meitu Klāru, nu abām kļuvis par šauru.

Tā kā Ruta vada komunikācijas dizaina studiju izglītības programmu Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā (par savu pedagoģisko darbu pērn saņēma prestižo Cimzes balvu), viņa meklēja sev īres dzīvokli tuvāk darbavietai, un –laimīga sakritība! – izrādījās, ka tādu kāds paziņa izīrē pavisam netālu no mākslas skolas. Dzīvoklis tieši tobrīd atbrīvojās, Ruta atnāca apskatīties, un viņu piesaistīja Latvijas laika mājas īpašā aura. Viens no plusiem par labu dzīvoklim bija arī tas, ka tajā nekas nebija sabojāts pārbūvējot un modernizējot, nekas nebija flīzēts vai apdarināts ar rīģipsi. 

Mākslinieciskais remonts

Protams, dzīvoklis bija jāremontē, un pie šā darba saimniece ķērās divatā ar meitu. Laika nebija daudz, jo gribējās ar remontu tikt galā dažos vasaras mēnešos. Uzņēmīgās meitenes sāka ar to, ka izveda veselu mašīnu iepriekšējā saimnieka sakrāto krāmu, izjauca visās malās sabūvētos koka plauktiņus un iebūvēto antresolu priekšnamā. Tad pienāca kārta nojaukt pusi sienas starp virtuvi un istabu, jo Ruta nolēma no trīsistabu dzīvokļa izveidot divistabu, vienu istabu daļēji apvienojot ar virtuvi, kas bija gaužām maza.

Nojaucot sienu, mājoklis ieguva arī lielu logu, kas pirms tam bijis pārdalīts ar sienu. Visās istabās bija tapetes, bet Ruta gribēja atklāt sienas līdz apmetumam, tāpēc tās cītīgi nomazgāja. Tas nemaz nebija tik viegli izdarāms, jo tapetes līmētas uz savulaik populārā žurnāla Zvaigzne, kuru drukāja uz izturīga papīra, kas bija kārtīgi pielipis pie sienas. Kad tapetes noplēsa, sienas nomazgāja un atstāja tādas, kādas ir, neko nelabojot un nešpaktelējot, jo Rutai patīk to robustais izskats – ar visām plaisām un caurumiem.

Sākumā gan abas mākslinieces domāja visu krāsot baltu, taču, kad notīrīja dzīvojamās istabas sienu un griestus, saprata –izskatās interesanti un šarmanti. Un viņas izlēma atstāt sākotnējo apmetumu, uz kura atklājās ļoti glezniecisks efekts. Sienas pēc mazgāšanas noklātas tikai ar gruntskrāsu, lai nebūtu putekļu, bet sienas elpotu. Ruta deva priekšroku firmas Sadolin gruntskrāsai, nevis emulsijai, jo tā ir sedzoša, bet grunts rada caurspīdīguma efektu.

Savukārt priekšnamā, noplēšot tapetes, atklājās, ka sienas sākotnēji krāsotas ar dekoratīvo rullīti, un šī sienu apdare meitenēm tā iepatikās, ka nolēma to atstāt. 

Kā senā Venēcijas mājoklī

Tāpat kā sienas, arī griestus nomazgāja ar ūdeni. Vecā krīta kārta bija jānoņem ar špakteli un tad vairākas reizes jānomazgā. Labi, ka bija karsta vasara un viss ātri nožuva. Griestu mazgāšana ir piņķerīgs darbs, taču padarītais, pēc Rutas domām, bija tā vērts, jo tagad griesti un sienas atgādina senu Venēcijas mājokli. Savulaik, apceļojot Horvātiju, māksliniece burtiski iemīlējās vecajās mājās, kur viss bija tik sens un neremontēts. Viņu sajūsmināja senatnes garša, ko radīja laika zoba skartās sienas, vecās durvis un krāsotās krāsnis, no kurām kārtu kārtām lobās krāsa... Jau toreiz nolēmusi – ja kādreiz būs iespēja, viņa šo sajūtu panāks savā mājoklī. 

Visās telpās grīdu klājis krāsots preskartons, zem kura atklājās lieliski saglabājušies oriģinālie grīdas dēļi. Grīdas slīpēšana un lakošana bija vienīgais darbs, ko šajā dzīvoklī darīja meistari. Lai gan grīda kā jau vecā mājā ir ļoti nelīdzena, dzīvošanai tas netraucē. Tagad mājīgo koka grīdu vietām klāj lupatu paklājiņi, kas ļoti patīk saimniecei, jo ar tiem, šķiet, mājoklī atgriezusies pagātne. Tie ir arī funkcionāli, jo aizsargā koka grīdu no noberzumiem.

Ruta pati remontēja arī vannasistabu, kas šajā dzīvoklī ir pavisam maza un atrodas pirmskara laika dzīvokļiem neraksturīgā vietā – guļamistabā. Šajā gaužām nelielajā telpā atradusies nez kādā veidā tur ietilpināta čuguna vanna, un nekam citam vietas vairs neatlika. Bet jaunā saimniece te ieplānoja dušu, ērtu un funkcionālu priekšmetu – bidē, kā arī izlietni. Vannas istabā saimniece pati izveidoja gan hidroizolāciju, gan uzklāja flīzes, tikai komunikāciju izveidošana uzticēta profesionālim. Savukārt duša izveidota visai oriģināla – norobežojot sienas ar četriem dušas aizkariem. 

Kā piepildīt dzīvokli?

Mājokļa piepildīšanu ar mēbelēm un aksesuāriem saimniece risināja praktiski un mākslinieciski radoši. No iepriekšējā, meitai atstātā dzīvokļa uz jauno mītni pārcēlušās tikai dažas mēbeles, tostarp senais skapis, kas iegādāts laikā, kad modē bija antikvariāts, un spogulis, kas par godu šim dzīvoklim no melna pārkrāsots balts.

Mēbeles šajā mājoklī traktē brīvi – plaukti pagriezti un novietoti pretēji paredzētajam. Un teju katrai lietai ir savs atnākšanas stāsts. Metāla galdu ar matētu stikla virsmu Rutai atdeva draudzene, un tas kļuva par dzīvojamās istabas galveno akcentu. Reiz draugam piederējušo mazo, antikvāro galdiņu Ruta atjaunoja pati. Plaukti un dīvāns iegādāti Ikea, bet daudzi interjera aksesuāri atrasti second hand bodītēs, kuras māksliniecei patīk apmeklēt, jo tur vienmēr kaut ko var uziet. Interesants ir saimnieces princips, izvēloties mēbeles, proti, noteicošais bija tas, lai neviena lieta nebūtu smaga. Ruta izvēlējās tikai tādas mēbeles, kuras pati var pārvietot. 

Savukārt virtuvē liela vērtība ir pieliekamais, kurā var glabāt teju visu. Ruta smejas, ka Latvijas laikā cilvēki zināja, kā dzīvot ērtāk. Virtuves darba zona sastāv no kombinētām mēbelēm un elementiem – te ir gan dažādi mazi skapīši ar atvilktnēm, gan plauktiņi, gan ērta darba virsma. Un daudz porcelāna lietu ar zilu glazūru – saimniecei patīk šis salikums. Daudzas kas atvests no ceļojumiem vai nopirkts krāmu tirdziņos.

Rutas mājoklī ir arī daudz mākslas darbu – gan pašas radītu, gan drauga, gleznotāja Kārļa Siliņa un kolēģu gleznotu. Mākslas darbi izvietoti iepriekšējā saimnieka veidotā kompozīcijā, jo visas bildes pieliktas tur, kur sienās jau bija caurumi.