Kritiskās lasīšanas skola: kas jādara, lai izglābtu planētu?
Ne augstāk par pusotru grādu! Tā ir gandrīz mantra, ko ik dienu skandē klimata eksperti, runājot par planētas tālāko likteni. 1,5 grādi ir pasaules temperatūras paaugstināšanās kritiskā robeža, ko vismaz 55 valstu līderi, ratificējot Parīzes nolīgumu, apņēmušies nepārkāpt, īstenojot visaptverošus klimata rīcības plānus. Ja tas neizdosies, varam pieredzēt plašu bēgļu krīzi. Aprēķināts, ka tie varētu būt 1,2 miljoni cilvēku, kuri no dabas katastrofu plosītām valstīm plūstu uz Eiropu, meklējot izdzīvošanai piemērotāku dzīvesvietu.
Viens no lielākajiem apdraudējumiem planētas veselībai ir siltumnīcefekta gāzu emisijas. Piemēram, Latvijā lielāko oglekļa dioksīda (CO2) apjomu rada fosilā kurināmā (naftas produkti, ogles, dabasgāze u. c.) sadedzināšanas procesi un transporta izplūdes gāzes. Arī Latvija ir to pasaules valstu vidū, kas apņēmušās rast aizvien jaunas iespējas ražot atjaunīgo enerģiju. Diemžēl šajā jautājumā ievērojami atpaliekam gan no Skandināvijas, gan tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Ja SIA “Latvijas vēja parki” izdosies īstenot plānoto, līdz 2030. gadam valsts mežos izbūvēs vēja parkus ar jaudu vismaz 800 megavatu (MW), ko Igaunija ir sasniegusi jau tagad.
Latvijā vēl daudz darāmā arī lauksaimniecības sektorā, kur CO2 izmešus iespējams ievērojami samazināt, izmantojot bezaršanas tehnoloģiju un samazinot minerālmēslu lietojumu. Tāpat jāturpina darbs pie transporta emisiju optimizēšanas, veidojot multimodālu transporta sistēmu, kas paredzētu auto koplietošanu, papildu eletrisko transporta palīglīdzekļu ieviešanu, kā arī ērta un lēta sabiedriskā transporta tīkla izveidi. Vides izglītības jautājumi apjomīgāk jāiekļauj skolu un augstskolu programmās. Un katram iedzīvotājam ieteicams uzturā lietot mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu.
Kamēr viena pasaules daļa ir nodarbināta ar planētas glābšanu, Krievija kopš kara sākuma Ukrainā īstenojusi simtiem vides noziegumu un ir izraisījusi vismaz 33 miljonus tonnu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas dara bažīgus pat optimistiski noskaņotus klimata ekspertus.
Skaties pievienoto video un uzzini, kuri ir viskritiskākie jautājumi klimata jomā Latvijā un pasaulē, vai elektromobiļi un saules baterijas ir panaceja un kas notiktu, ja cilvēce par klimata izmaiņām neliktos ne zinis.
Kritiskās lasīšanas skola ir SIF/MAF atbalstīts projekts, kura mērķis ir veicināt sabiedrības kritisko domāšanu un aizdomāties par ziņu kontekstu, ikdienā lasot dažādu mediju saturu.
Projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kritiskās lasīšanas skolas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
