Kāpēc ēdienam labāk nepievienot citronskābi?
Parasti, sākoties konservēšanas sezonai, gan internetā, gan vienā otrā žurnālā parādās receptes, kas popularizē citronskābes izmantošanu mājās gatavotās marinādēs, sīrupos un ievārījumos. Šāds izmantojums tiek pamatots ar to, ka citronskābe taču ir dabīgs produkts, tātad – arī nekaitīga.
Patiešām, citronskābe dabīgā formā atrodama ne tikai citrusaugļos, bet, piemēram, arī kivi, tomātos un ogās. Līdz 19. gadsimta beigām citronskābi ieguva vienīgi no negataviem citroniem. Pēc tam zinātnieki atklāja, ka arī pelējuma sēnītes vielmaiņas procesā rada šo skābi, un tās iegūšana no citroniem zaudēja nozīmi. Un citronskābe kļuva par pirmo pārtikas piedevu, ko sāka ražot tik plašā apjomā.
Tomēr laika gaitā, lai palielinātu citronskābes ražošanas apjomus, lietā tika likti gēnu modificēšanas paņēmieni. ASV un Ķīnā citronskābes ražošanā jau labi sen izmanto ģenētiski modificētus organismus. Citronskābe ir pārtikas piedeva E 330, un pēdējā laikā to kaitīguma ziņā aizvien biežāk pielīdzina nātrija glutamātam. Turklāt tās izmantošana pārtikas rūpniecībā notiek milzīgos apjomos – to lieto gan kā konservantu, gan kā garšas pastiprinātāju visur tur, kur jāpanāk svaiga, augļaina garša.
Citronskābe sastopama, sākot no augļu sulām, limonādēm, ledustējām, saldējumiem, konfektēm, konserviem un beidzot ar sieru un gaļas izstrādājumiem. Cilvēki, paši to nezinot, apēd ārkārtīgi daudz apšaubāmas izcelsmes citronskābes.
Medicīniskajos pētījumos to jau sāk pieminēt kā vienu no faktoriem, kas noved pie Parkinsona un Alcheimera slimības, pie pastiprinātas zobu bojāšanās, par alerģijām un depresiju nemaz nerunājot.
