Skultes termināļa projekts raisa protestus
Valdības lēmums par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Saulkrastu pusē Skultē izraisījis gan vides aizsardzības speciālistu, gan vietējo iedzīvotāju protestus.
Līdzīgi notika arī pirms dažiem gadiem, kad šis projekts parādījās pirmo reizi – toreiz iedzīvotājiem bija iebildumi, ka nav kārtīgi izvērtēta iespējamā ietekme uz vidi. Šobrīd vairāki politiķi pat izteikušies, ka šo izvērtējumu vispār vajadzētu samazināt līdz minimumam, tad termināli varētu sākt būvēt agrāk.
Nav izvērtēta ietekme uz vidi
SIA "Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016. gadā, patiesie labuma guvēji ir "Arnfins Unums" un Pēteris Ragaušs. Maija otrajā pusē par 20% akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs "Virši-A".
Lēmumu par termināļa būvniecību 2016. gada 27. jūlijā pirmo reizi atbalstīja toreizējā Saulkrastu dome, kuras protokolā sabiedrības pārstāvji tolaik konstatēja vairākas pretrunas.
Sēdē projekta attīstītājs Uldis Salmiņš paudis – viņam no pašvaldības būtu jāsaņem tikai rakstiska atbilde, ka deputāti ir saņēmuši un iepazinušies ar sākotnējo novērtējumu par projekta ietekmi uz vidi. Protokolā redzams, ka Salmiņš nav konsultējies ar pašvaldību pirms novērtējuma veikšanas, kā tas prasīts likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.
Likumā noteikts, ka pašvaldībai vispirms jāsaņem rakstisks iesniegums no projekta attīstītāja un tad 15 dienu laikā jānosūta savs viedoklis par projekta atbilstību plānotajai teritorijas attīstībai. Tā vietā komisijas deputāti uzreiz izsprieduši, ka termināļa būvniecība nav pretrunā ar Saulkrastu teritoriālo plānojumu, tā sākums būšot tālu jūrā, bet sauszemes gāzes vads Saulkrastu teritoriju vispār neskaršot.
Ministra ierosme
Šobrīd pēc valdības lēmuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nākusi klajā ar iniciatīvu, ka Skultes terminālim vispār nebūtu jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.
Savā vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ministrs Toms Plešs izteicis priekšlikumu, ka šāds izvērtējums būtu nepieciešams tikai piestātnēm ostās un ārpus ostām, kas savienotas ar zemi un piesaistītas gruntij. Šādu pieeju atbalstīja arī bijušais ministrs, tagad Saeimas deputāts Juris Pūce, apgalvojot – lai projektu varētu ātri īstenot, administratīvie šķēršļi samazināti arī "Paldisku LNG" terminālim Igaunijā.
Tiesa gan, pēc tam ministrija šo informācija atsauca, paziņojot, ka novērtējums tomēr būs jāveic. Pašreiz spēkā ir SIA "Skulte LNG Terminal" izsniegtā atļauja – sagatavot un iesniegt ietekmes uz vidi novērtējumu līdz 2025. gada 8. janvārim. Vides konsultāciju biroja valdes loceklis Sigits Dudurs intervijā LETA atzinis, ka "Skulte LNG Terminal" pēdējos gados nav lūgusi biroju turpināt ietekmes uz vidi projekta novērtējuma programmu.
Augstums kā deviņstāvu mājai
Savulaik termināļa būvniecības sabiedriskā apspriešana tika uzsākta tikai trīs gadus pēc Saulkrastu novada domes lēmuma par projekta atbalstu – Saulkrastos 2019. gada 29. jūnijā, Limbažos un Sējā 2019. gada 6. jūlijā.
Interesanti, ka attīstītāji savu viedokli izteikt bija aicinājuši tikai tos iedzīvotājus, kuru īpašumi bija ne tālāk kā 25 metrus no plānotā gāzes vada trases.
Tas izraisīja masveida iebildumus, un iedzīvotāji savā vēstulē novada domei toreiz rakstīja: “Sabiedriskās apspriešanas laikā dzirdējām attīstītāju stāstu, ka termināļa platformu paredzēts būvēt iespējami mazāko (35x45 m), vienlaikus uz jautājumu, cik lieli būs kuģi pie platformas, dzirdējām atbildi, ka, protams, daudz reižu lielāki – līdz 250 m garumā. Secināms: pastāvīgi ostas teritorijā 2,5 km no krasta pie mazās platformas būs pietauvoti 6 reizes garāki kuģi, no kuriem notiks izkraušanas procesi. Vienlaikus pieejamā informācija liecina, ka termināļa augstums tiek paredzēts 25 m jeb deviņu stāvu mājas augstumā, tāpēc projekta īstenošanas rezultātā pašlaik esošā dabas ainava faktiski pārvērtīsies par industriālo ainavu.”
Atsaucas uz Satversmi
Iedzīvotāji arī uzskata, ka, īstenojot šādu projektu, tiks pārkāptas Satversmē deklarētās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, pašvaldību stratēģijā un teritoriālajos plānojumos noteiktie ierobežojumi, kā arī valsts noteiktās dabas un vides aizsargājamās zonas.
“Uzskatām, ka minētā projekta īstenošana, iespējams, risinātu gāzes piegādes diversifikācijas uzdevumu, tomēr sagaidāmie riski, stratēģiski raugoties nākotnē uz Rīgas jūras līča, piekrastes zonu, neskarto mežu un citu teritoriju vides un ekonomiskajiem plāniem, būtiski pārsniedz potenciālo ieguvumu,” teikts vēstulē.
Konkrētos iebildumus parakstījuši 524 iedzīvotāji, bet kopējais vairāku šādu vēstuļu parakstītāju skaits sniedzas tuvu pie diviem tūkstošiem.
Protesti turpinās
2020. gada 30. decembrī portālā manabalss.lv iesniegta iniciatīva Par Vidzemes jūrmalas saglabāšanu, pret sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Skultē, kas līdz šim savākusi ap 4700 parakstu.
Protesti turpinās arī šobrīd, jo Piekrastes vides aizsardzības biedrība uzskata, ka šo lēmumu pieņemšanas process raisa aizdomas par personīgām interesēm. 11. septembrī uz protesta akciju Saulkrastos sapulcējās aptuveni 200 cilvēku.
“Mēs noteikti sūtīsim papildu argumentus un jautājumus visiem deputātiem un Ministru kabinetam, atbildīgajām personām. Darīsim visu iespējamo, lai nepieļautu šādu nepamatota objekta tālāku virzību,” paziņojusi biedrības pārstāve Marta Timrota.
Nacionālo interešu vārdā
Protams, ka iedzīvotāju un pašvaldības viedokli varēs apiet, jo valdība plāno piešķirt šim projektam nacionālo interešu objekta statusu. Līdz 20. septembrim Ekonomikas ministrijai ir jāsagatavo atbilstošs likumprojekts, un tad gāzes vadam nepieciešamās zemes platības iedzīvotājiem un pašvaldībām varēs vienkārši atsavināt par kadastra vērtību ar Saeimas balsojumu.
Arī par iespējamo līgumu ar "Latvenergo", kas garantētu ilgtermiņā iepirkt caur Skultes termināli piegādāto gāzi, var lemt tikai valdība. Projekta attīstītāji vairākkārt ir uzsvēruši, ka tieši šīs divas lietas ir akūti nepieciešamas sekmīgai darbībai. Gala lēmums par šo projektu būs jāpieņem Saeimai.
Taisnības labad jāpiebilst, ka, atšķirībā no jūrā esošā Būtiņģes naftas termināļa Lietuvā, par kādām vidi apdraudošām noplūdēm no "Klaipēdas LNG" termināļa informācijas līdz šim nav bijis.
Publikācija tapusi ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
