Pagājušā gadsimta izgudrojums, kas gaidāmajā apkures sezonā varētu noderēt daudziem ietaupīt gribētājiem
Raķeškrāsns ir īpašs, ļoti ekonomisks krāsns veids, jo tai vajag pavisam maz malkas, taču tā labi silda. Tā izgudrota pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ASV, un to var izmantot ēdiena gatavošanai un telpu sildīšanai.
Mums ierastajās krāsnīs tiek dedzināta malka vai cits kurināmais, tā sasildot pašu krāsni, no kuras uzsilst telpa, kurā tā atrodas. Daļa siltuma no kurināmā materiāla caur skursteni tiek izvadīta ārā. Savukārt raķeškrāsns darbojas ar divkāršu siltuma atdevi, jo vispirms tiek iegūts siltums no degošās malkas un pēc tam arī no dūmu gāzes.
Tā tiek iegūts vairāk siltuma, izmantojot tādu pašu daudzumu vai pat mazāk kurināmā, turklāt mazāk gāzu izmešu nonāk atmosfērā. Savas savdabīgās uzbūves dēļ šīs krāsnis nav kompakta, tā drīzāk ir vesela apkures sistēma ar sildmūrītī iebūvētu apslēptu garu skursteni. Arī pati degšana notiek citādi, jo malku krāsnī ievieto vertikāli, bet deg tā horizontāli. Visbiežāk raķeškrāsns tiek būvēta pašrocīgi. Neatņemama tās sastāvdaļa ir liela metāla muca, kurā sadeg dūmgāzes, māls, akmeņi un ugunsdroši ķieģeļi.
Plusi
- Raķeškrāsni var uzbūvēt pāris dienu laikā.
- Salīdzinoši zemas izbūvēšanas izmaksas.
- Mazs malkas patēriņš.
- Laba siltumatdeve.
- Tā ir droša, jo visi nosēdumi skurstenī sadeg kurināšanas laikā.
Mīnusi
- Dizains var neatbilst visu gaumei un interjeram.
- Raķeškrāsns nav kompakta, jārēķinās, ka tā aizņem daudz vietas.
- Tā nav mobila, pārvietojot pilnībā jānojauc.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
