Populārais ēdiens - pica. Kā tā radusies, un kur ir visgaršīgākā?

Daudzi uzskata, ka šīsdienas picas prototips ir radies senajā Grieķijā. Racionālie grieķi sāka cept apaļas mīklas maizes ar garšvielām, tad tām pievienoja arī dažādus produktus, ko tiem sūtīja "dievi". Grieķi picu dēvēja par "plakuntos" (romieši - "placenta") tulkojot - "Plakana cepta maize". Jāmin, ka romieši ir bijuši lieli eksperimentētāji - tie šajās receptēs savienoja brīžiem šķietami nesavienojamus produktus. Piemēram, pica ar lauru lapām, dažādiem pipariem un bagātīgu medus kārtu. Platons savā "Republikā", aprakstot svētku maltīti, piemin maizi, kas bagātināta ar sviestu, sieru, sīpoliem un garšaugiem un tika bagātīgi apslacīta ar vīnu.

Par pirmo picēriju tiek uzskatīta vēl šobrīd viesus uzņemošā Ristorante Pizzeria Port'Alba. Tā atrodas Itālijas dienvidos Tirēnu jūras krastā. Šo pilsētu pamatoti uzskata par picu dzimteni un tā ir Neapole. Pirmā picērija dibināta 1830. gadā. Šī picērija bija pirmā arī tāda pakalpojuma sniegšanā kā picu piegāde. Pica tika ievietota koka rāmī ar mīkstu polsterējumu, kas ļāva pasūtītājam picu piegādāt siltu. Jāsaka, ka pasūtījumu varēja veikt tikai uz vietas picērijā, par to samaksājot. Drīz šī piegāde kļuva ļoti populāra. Turklāt pica bija lēts produkts. Tā bija ikdienas pārtika studentiem, māksliniekiem, ceļojošu cirku aktieriem un citiem ne īpaši turīgiem ļaudīm.

59 gadus vēlāk, 1889. gada 11. jūnijā, pavāru Raffaele Esposito uzaicināja izcept picu Savojas Margaritai, kas bija karaļa Umberto (Umberto Ranieri Carlo Emanuele Giovanni Maria Ferdinando Eugenio di Savoy) sieva, kurš tikko bija kļuvis par galvu Itālijas karalistē. Tā nu radās leģendārā pica Margarita (Margherita). Turklāt jāmin, ka šīs picas sastāvdaļas tika izvēlētas Itālijas karoga krāsās - sarkans (tomāti), balts (Mozzarella) un zaļš (baziliks). Ja kādā picērijā jums piedāvā picu "Margarita", kurā nav šīs sastāvdaļas, tad vai nu tā nav picērija vai vienkārši jums tiek piedāvāta cita pica leģendārās picas vietā.

Faktu, ka pica ir tīri itāļu ēdiens, nolēma apstrīdēt norvēģi.

Astrīds Ridbergolts, zinātnieks-antropologs no Norvēģijas ir pārliecināts, ka picu izgudroja tieši vikingi. Šo minējumu apstiprinot vecās pannas, kuras bieži atrod arheologi norvēģu senču mitināšanās vietās. Tieši šajās apaļajās pannās, pēc Ridbergolta domām, tika ceptas apaļas maizes ar garšvielām, dārzeņiem, gaļu vai zivīm, ko šodien pazīstam kā picas.

Ar picu saistītie Ginesa rekordi:

Lielākā apaļā pica tika izcepta 1990. gada 8. decembrī. Tās diametrs bija 37,4 metri! Pica tika izcepta Dienvidāfrikā. Šīs milzu picas izcepšanai bija nepieciešami 4500 kg miltu, 90 kg sāls, 1800 kilogrami siera un 900 kilogramu tomātu biezeņa. Šī pica bija par 3,5 metriem diametrā lielāka nekā iepriekšējā rekordiste - pica, kuru izcepa Pizza Hut (Singapūra) tajā pašā 1990. gadā.

Garāko picu pagatavoja picērijas "Pizza Meter" 25 pavāri, laika ziņā šim šedevram tērējot vairāk kā 24 stundas. Picas garums patiesi bija iespaidīgs - 100 metri! Tas notika 2003. gada 3. novembrī.

2001. gada 22.martā Bernards Džordans (picērija Butlers Pizza, Keiptuna, Dienvidāfrika) personīgi nogādāja picu Kornem Kridžam, tā brīža regbija komandas "Fedsure Stormers" trenerim uz Austrālijas galvaspilsētu Sidneju. Lai piegādātu picu Bernards pieveica 11.042 kilometrus (6861 jūdzes). Pica piegādes brīdī iespējams jau bija mazliet padzisusi. :)

Apjomīgākais picu pasūtījums pasaules vēsturē

Lielākais picu pasūtījums tika veikts 1998 gada 19 augustā. To veica Greensboro VF Corporation (North Carolina, ASV). Pasūtījumu izpildīja Little Caesar's, tika piegādātas 13 386 picas 40160 darbiniekiem uz

180 birojiem Amerikas Savienotajās Valstīs.

BonAppetit.lv / Foto: Vida Press