21 ārstniecības augs, ko vērts ievākt vasarā, lai ziemā izmantotu dažādu vainu ārstēšanā

Pļavā, mežā un dārzā

Ne tikai pļavās un mežos meklējami veselībai derīgi augi, ir arī tādi ārstniecības augi, kuri savvaļā nemaz neaug, tie jāaudzē un jāievāc dārzā. 

Ārstniecības izops. Izops kā garšaugs veicina gremošanu, ieteicams pie trekniem ēdieniem. Kā ārstniecības augam izopam piemīt antibakteriāla iedarbība, tas ir labs bērniem tējā pret nakts klepu kopā ar ceļmallapām, māllēpēm un pelašķiem. Vēl izops var samazināt svīšanu.

Ārstniecības kliņģerīte. Ievāc ziedus. Vasarā kliņģerīšu ziedus var likt salātos un apēst pa svaigam ziediņam tāpat vien, bet kaltēšanai jāievāc visa ziedkopa. Kliņģerītēm piemīt pretiekaisuma iedarbība un dezinficējošas īpašības, no drogām var gatavot tēju vai likt zāļu tēju maisījumos, var gatavot spirta uzlējumu, kā arī gatavot kliņģerīšu eļļu, kas derēs nobrāzumu un kukaiņu kodumu apsmērēšanai (10 g kaltētu ziedlapiņu liek burciņā, aplej ar 100 ml olīveļļas, aizskrūvē un 2–3 nedēļas tur saulē, tad izkāš un glabā plauktā vai ledusskapī).

Ārstniecības lupstājs. Visām auga daļām piemīt organismu attīroša iedarbība, lupstājs regulē arī menstruālo ciklu sievietēm un stimulē potenci vīriešiem. Svaigas lupstāja lapas ir ļoti spēcīgas garšā, tās ir laba piedeva marinādēm un salātiem.

Ārstniecības pienene. Jūnija sākumā vēl var paspēt ievākt gan ziedus, gan lapas, nogriežot visu auga virszemes daļu. Pienenes var likt gan zaļajos salātos svaigā veidā, gan spiest sulu no lapām, gan izžāvēt. Var vākt arī pieneņu saknes, taču vairāk vērtīgo vielu tajās būs rudens pusē. Pienenes ir labs vielmaiņas regulators un imunitāti stiprinošs augs, tas palīdz līdzsvarot holesterīna līmeni un veicina arī žults izdalīšanos.

Ārstniecības salvija. Ievāc lapas. Salvijai piemīt spēcīga antibakteriāla iedarbība, tā ir ieteicama mutes un kakla skalošanai iekaisumu gadījumā. Vēl salvija ir labs fitoestrogēna avots, salvijas tēja var palīdzēt noregulēt hormonālo darbību, īpaši sievietēm pusmūžā. Bērniem salvijas tēja nav ieteicama.

Baltā panātre. Vāc ar visiem ziediem un stublājiem. Baltās panātres tējai ir pretiekaisuma un mīkstinoša iedarbība, tā palīdz, ja ir urīnpūšļa un nieru saslimšanas, ginekoloģiskas vainas un arī mazasinība.

Baltais un sarkanais āboliņš. Ievāc tikai ziedu galviņas. Baltais āboliņš ir laba droga pret iekaisumiem, sarkanais āboliņš savukārt noderēs tējās pret klepu, kā arī palīdzēs, ja ir slikta atmiņa.

Bērza lapas. Spēcīgs urīndzinējs.

Ceļtekas lapas. Svaigas lapas ir laba pirmā palīdzība nobrāzumiem un nelielām brūcēm. Tēja palīdz arī pret klepu.

Kumelītes. Ievāc ziedus. Jāaudzē dārzā, jo savvaļā kumelītes neaug. Viegli audzējamas, tās var iesēt katru gadu, taču laikus jānovāc, ja negribas, lai tās sasējas pa visu dārzu. Kumelīšu ziedu tēja noder gremošanas regulēšanai (vāja kumelīšu tēja ir viegls caurejas līdzeklis, bet stipra, ilgāk pavārīta iedarbosies pretēji), drogai piemīt labas pretiekaisuma un nomierinošas īpašības. Ar tēju var mazgāt sejas ādu, tā samazina iekaisumus, var skalot kaklu, var elpot aplietu kumelīšu tvaikus, tiem ir mīkstinoša iedarbība.

Lielā nātre. Var ievākt lapas, var visu stublāju. Nātres spēcina organismu, stiprina imunitāti un labi noder pret mazasinību – veicina asinsradi, ir labs dzelzs avots, satur arī citus vērtīgus mikroelementus un vitamīnus. Vēl nātres palīdz normalizēt menstruālo ciklu. Ar nātru tēju jāuzmanās, ja ir nosliece uz trombu veidošanos.

Liepziedi. Vāc ziedkopas – ziedus ar lidspārniņiem, jo tieši tajos atrodamas vērtīgās gļotvielas. Nomierinoša, sviedrējoša tēja.

Melnā plūškoka ziedi. Labi palīdz iekaisumu gadījumā un pie saaukstēšanās, jo tiem piemīt sviedrējošs efekts.

Parastais baziliks. Aromātiskās bazilika lapiņas vasarā vajag ēst svaigas, tās uzlabo gremošanas procesus. Kaltēšanai lapiņas ievāc pirms ziedēšanas. Bazilikam piemīt tonizējošas un spēkus atjaunojošas īpašības, var likt zāļu tējas maisījumā.

Parastais pelašķis. Ievāc ziedus, bet var arī lakstus. Labs un pārbaudīts pretiekaisuma līdzeklis.

Parastais raspodiņš. Ievāc gan ziedus, gan lakstus un lapas. Raspodiņi ir labs vielmaiņas regulators, efektīva pretiekaisuma tēja, īpaši sievietēm – palīdz noregulēt menstruālo ciklu, palīdz arī menopauzes laikā pret nepatīkamām fiziskām izpausmēm. Raspodiņi ir diezgan stingri un cieti, tāpēc vislabāk tos jau vakarā apliet ar verdošu ūdeni termosā, lai pa nakti visi labumi no drogām iznāktu ārā. No rīta izkāš un lieto pa pusglāzei divas reizes dienā. Vēl raspodiņi palīdz pret caureju, bet tādā gadījumā uzlējums jāgatavo stiprāks.

Parastā raudene. Kaltēšanai vāc lakstus ar lapām un ziediem. Raudene veicina gremošanu, tai piemīt nomierinoša iedarbība, noderēs miega tējā un palīdzēs arī samazināt klepu (atkrēpojoša iedarbība).

Parastais timiāns. Timiānu pie mums dabā nesastapt, to var izaudzēt tikai dārzos, toties savvaļā Latvijā aug timiāna radinieki – mazais mārsils (kāpās un priežu silos) un lielais mārsils (sastopams pļavās un ceļmalās). Timiānam var ievākt ne tikai lapiņas, bet visus lakstus. Labs augs elpceļiem, var likt pretklepus tējās, īpaši ieteicami bērniem. Timiānam ir sildoša, asa garša un antibakteriāla, nomierinoša iedarbība. Lietojot pie ēdieniem, timiāns palīdz labāk sagremot treknāku maltīti.

Parastā vīgrieze. Ievāc ziedus. Ļoti smaržīgs augs, piemīt nomierinoša un pretiekaisuma iedarbība.

Piparmētras un citas mētras. Labas ikdienas tējai un tēju maisījumiem. Vēl ir tāda viengadīga mētra – gurķene jeb gurķu mētra. Tā garšo pēc svaigiem gurķiem, var likt zaļos salātos. Gurķenei ir vērtīgas sēklas, tajās ir vērtīgas taukskābes un piemīt arī fitoestrogēnu darbība – eļļa no šīm sēklām līdzīga naktssveces eļļai, kuru bieži rekomendē sievietes veselībai.

Šaurlapu lavanda. Spēcīgi smaržo ne tikai ziedi, bet arī viss augs. Lavandas aromātam piemīt nomierinoša, atslābinoša un arī miegu veicinoša iedarbība.

Augu vākšanas un žāvēšanas ābece

• Augi jāievāc agri no rīta, kad tie vēl nakts svaiguma pilni, bet jau sausi no rasas. Ja augus ievāc pļavās un mežos, labāk tālāk no autoceļiem, lai izvairītos no piesārņojuma.
• Jāvāc saudzīgi! Vācot ziedus, labāk tos nogriezt, stublājus atstājot, jo uz tiem daudziem augiem veidosies atkal jauni ziedi. Arī garšaugus vāc tā, lai augs var turpināt dzīvot, piemēram, baziliku nokniebj tik daudz, lai tam paliktu vēl vismaz divi lapu pāri, tad baziliks veidos atkal jaunus dzinumus uz sāniem.
• Ziedlapiņas, lapas un laksti. Ziedi jāievāc ziedēšanas sākumā, kamēr tie vēl svaigi un nav sākusies augļu veidošanās. Arī laksti un lapas jāievāc, kamēr tās vēl jaunas un spēcīgas, bet vēl nav pārāk nobriedušas, kļuvušas cietas un koksnainas. Vieglāk ir izžāvēt lapiņas, bet, ja nav laika lasīt pa lapiņai vien, var augus nogriezt ar visiem stublājiem un mājās lapiņas nolasīt. Lapas vai ziedus plānā slānītī saber uz papīra lapām vai kokvilnas auduma un žāvējot ik pa laikam apgroza. Ja augus vāc ar visiem stublājiem lielos daudzumos un lapas nolasīt nav laika, tos sasien retos, vaļīgos kūlīšos, viegli apsien auklu un pakar žāvēties. Viegli jāsasien tāpēc, ka blīvi sasieta liela augu bunte var ne tik labi žūt un augi var sākt pelēt.
• Saknes un sakneņi. Tos nomazgā, nosusina, sagriež gabaliņos un kaltē saulē (tā saknēm nekaitē kā lapām un ziediem) vai mākslīgi – cepeškrāsnī. Saknes kaltēsies krietni ilgāk nekā lapas. Žāvējot drogas cepeškrāsnī vai malkas plītī, dara tā: elektrisko cepeškrāsni noregulē līdz 40 grādiem, atstājot to nedaudz pavērtu, lai labāks mikroklimats un notiek gaisa apmaiņa. Malkas plītī – kad plīts izkūrusies, bet krāsns vēl silta, iešauj plātni ar augiem un, turot to nedaudz pavērtu, atstāj uz nakti kaltēties.
• Nežāvē uz avīzēm un žurnāliem! Kaltēt augus uz drukātas preses nevajag, jo žūšanas sākumā drogas vēl ir dzīvas un mitras un mitrums var piesaistīt un uzņemt tipogrāfijas krāsu, kas nav vēlama veselībai.
• Garšaugus var arī sasaldēt, ja vien mājās ir ledusskapis ar –18 grādu saldētavu. Garšaugi jāsaldē sausi, tos nedrīkst skalot, citādi liekais ūdens sasals un augs zaudēs gan izskatu, gan struktūru. Vēl garšaugi vai “aizdot” savu aromātu citiem produktiem saldētavā, tāpēc tie jāliek hermētiski noslēdzamos trauciņos vai īpašos maisiņos (vai pat divos).

Kur žāvēt?

Ja laiks laukā pieturas labs un sauss, piemērota vieta ir kāda nojume dārzā. Teorētiski augus pa dienu var žāvēt arī zem klajas debess, bet tas jādara ēnā, turklāt jāsargā no vēja, kas var aizpūst visu pa gaisu. Un vēl pa nakti žāvējamie augi jānes telpās, lai pasargātu tos no pārlieku liela gaisa mitruma.

Laba vieta kaltēšanai ir arī veranda ar šķirbainiem logu rāmjiem – tādās vecās verandās ir silts un notiek arī gaisa apmaiņa.

Bēniņi, ja tur ir sauss, silts un vējš staigā, arī ir laba vieta kaltēšanai, tomēr bieži vien vasarā bēniņos ir pārlieku karsti, kas savukārt nepatiks ēteriskajām eļļām augos (kritiskā robeža ir 40 grādi, lielā karstumā tās ātrāk iztvaiko). Pilsētas dzīvoklī dzīvojošajiem ieteicams variants ir drogu žāvēšana uz lielām papīra lapām – tikai ne saulē uz palodzes, jo augi var izbalot, turklāt UV stari noārda aktīvās vielas (pigmentus, flavonoīdus, karotinoīdus u. c.).

Jāglabā sausumā un tumsā

Izžāvētās drogas jāsargā no saules un mitruma, kā jau minēts, saule drogas balina, un tās zaudē daļu no ēteriskajām eļļām un citām vielām, bet mitrums var ierosināt pelēšanas procesu. Tāpēc labi izžāvētas drogas vispiemērotāk ir glabāt audekla (lina, kokvilnas, dabīga materiāla) maisiņos vai cieši noslēdzamos traukos, piemēram, porcelāna, keramikas, metāla vai stikla (tad gan trauks jāglabā vietā, kur to neapspīd tieši saules stari, vislabāk, virtuves skapītī).