Viena. Vide. Visiem. Kliedējam mītus par pasīvajām mājām
Lai gan pasīvās mājas Latvijā būvē jau vairāk nekā 10 gadu, sabiedrībā joprojām valda dažādi aizspriedumi – tās ir dārgas, ar logiem, kurus nedrīkst atvērt, un ar ierobežotām iespējām arhitektu risinājumiem. Kā ir patiesībā?
“Pasīvās mājas vizuāli neatšķiras no parastajām,” apgalvo inženieru biroja “CMB” valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš uzsver, ka galvenā atšķirība ir nevis izskatā, bet gan ēkas būtībā. Pasīvajā mājā vairāk domāts par siltuma izolāciju, tā prot izmantot alternatīvos siltuma avotus, ieskaitot iedzīvotāju “saražoto”. Pateicoties īpašajai ventilācijas sistēmai, pasīvajā mājā vienmēr ir svaigs gaiss un nemainīgs klimats – ziemā tā neatdziest zem 22 grādiem, savukārt vasarā neuzkarst virs 26 grādiem. Artis Dzirkalis noliedz mītu, ka, pazūdot elektrībai, pasīvā māja vairs nav apdzīvojama, jo tajā neieplūst svaigais gaiss. Nekas ļauns nenotikšot, ja mājai vienkārši atvērs logus.
Pasīvās mājas būvē no tādiem pašiem materiāliem kā parastās – lielākoties no koka, bet tikpat labi tas var būt gan betons, gan citi materiāli. Tiesa gan, koka konstrukcijas ir visefektīvākās. Ne velti pasīvās mājas izvēlas būvēt labi izglītoti cilvēki, kas vēlas dzīvot dabai draudzīgi un nepārmaksāt par elektroenerģiju. Labi uzbūvētas pasīvās ēkas apkures izmaksas ir teju nulles līmenī.
Skaties video un uzzini vairāk par šo ēku priekšrocībām, kā arī, vai parastu ēku var pārbūvēt par pasīvo.
Video tapis sadarbībā ar Latvijas Vides Aizsardzības Fondu.
