Cēsu svīres tagad skatāmas tiešraidē
Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Cēsu pili sācis jaunu putnu tiešraidi, kurā var sekot līdzi norisēm svīru būrī, kas uzstādīts pils dienvidu tornī.
Svīre, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība izraudzījusies par 2022. gada putnu, ir viens no šeit visbiežāk novērojamajiem putniem. Visticamāk, svīres pils pažobelēs ligzdojušas jau tolaik, kad šeit atradās Vācu ordeņa bruņinieku galvenā mītne. Svīru skaļā sasaukšanās ir ļoti raksturīgs pils skaņu ainavas elements.
Pēc izskata svīre var atgādināt bezdelīgu vai mājas čurksti, taču ir lielāka, ar tumšu ķermeņa apakšpusi, turpretī bezdelīgai un čurkstei vēders ir balts. Svīrei ir garāki, sirpjveida spārni, lielāko daļu laika tā pavada lidojumā – tā laikā putns var gan baroties, gan savākt materiālu ligzdai, gan pāroties un arī gulēt.
Ligzdot svīres sāk četru gadu vecumā un pāri veido uz mūžu, kas var ilgt pat vairāk nekā 20 gadu, vidējais mūža ilgums gan ir krietni īsāks. Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas augustā.
Cēsu muzeja viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš norāda, ka pils ir arī nozīmīga dzīvotne dažādiem augiem un dzīvniekiem – simtiem naktstauriņu sugu, desmitiem dažādu ķērpju un sūnu, gandrīz visām Latvijā ziemojošo sikspārņu sugām. “Šis saraksts būtu turpināms vēl ilgi. Ar savu piemēru cenšamies pierādīt, ka arhitektūras pieminekļa saglabāšanā ir iespējams respektēt arī konkrētās vietas dabas daudzveidību,” teic Kalniņš.
Pērn sagatavotajā konservācijas būvprojektā pirmo reizi iekļauta nepieciešamība saglabāt mūra spraugas, kurās aizvadītajos gados ligzdojušas svīres. Mūru tehnisko stāvokli šāds risinājums neietekmē, taču skaidri apliecina, ka Cēsu pili un līdzīgus pieminekļus var apsaimniekot, salāgojot dažādas intereses.
