Desmitiem daudzdzīvokļu māju apstājušies sāktie siltināšanas projekti
Neraugoties uz to, ka enerģijas taupīšana kļūst aizvien aktuālāka, desmitiem iesāktu daudzdzīvokļu ēku siltināšanas projektu, kas pieteikti arī līdzfinansējumam no ES fondiem, ir apstājušies vai draud apstāties, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Saskaņā ar finanšu institūcijas “Altum” sniegtajiem datiem, šā gada pirmajos trīs mēnešos vien, tieši pirms granta līguma parakstīšanas, kad projekts ir jau tiktāl, ka varētu uzsākt būvdarbus, process apstājies 28 mājām. Un 19 gadījumos iemesls bijis būvuzņēmuma atteikums slēgt līgumu, bet septiņos gadījumos par apturēšanu nobalsojuši iedzīvotāji.
Taču jau drīz šo statistiku papildinās jauni gadījumi. Tā burtiski pēdējo nedēļu laikā no projektu īstenošanas atteikušās 13 daudzdzīvokļu mājas Liepājā, ko apsaimnieko “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA). Par augsta riska projektiem jau tagad tiek uzskatītas arī 13 siltināšanai pieteiktās dzīvokļu mājas, ko apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), bet arī šis skaits var būt vēl lielāks.
Galvenie iemesli saistīti ar ārkārtīgi strauji augošajām būvniecības cenām, materiālu nepieejamībai tirgū un attiecīgi projekta sadārdzināšanos vai būvnieku intereses zudums par šāda veida projektiem. Mazinoties iedzīvotāju maksātspējai, aizvien sarežģītāka ir arī sadarbība ar bankām, aizdevumu saņemšanai.
Uzskaitītās mājas faktiski bijušas gatavas siltināšanas procesam, taču tagad var aprēķināt tikai to, cik daudz siltumenerģijas aizvien tiks nevajadzīgi patērēts. Saskaņā ar “Altum” sniegtajiem datiem, pabeigtajos projektos siltumenerģijas patēriņš apkurei vidēji samazinās par 59% jeb par 82 kWh uz katru kvadrātmetru gada laikā (50 m2 dzīvoklim tas veidotu ap 4 MWh gadā).
Māja Vītolu ielā ir viena no 44 jau nosiltinātajām mājām Liepājā. Te jau gandrīz desmit gadus iedzīvotāji lieki nesalst, var noregulēt vēlamo temperatūru istabā un attiecīgi arī maksāt par patērēto. Mājai siltumenerģija nepieciešama vien 25 procenti no agrāk patērētā daudzuma. “Agrāk jau 19, 20 grādi [istabā] bija labi, tagad jau gribās 20, 22, un tad arī dārgāk nav jāmaksā. Cilvēki ir apmierināti. Tie, kas bija pret, tie man teica - labi, ka tu nepiekāpies mums,” stāsta šī nama vecākā Vita Iesalniece.
Citai, mazākai mājai Celtnieku ielā Liepājā līdz renovācijas darbiem izdevies tikt ar otro mēģinājumu. Šī ir viena no 12 daudzdzīvokļu mājām, kurās vēl darbi notiek, bet lielākā daļa jau pabeigti. Bet ir skaidrs, ka paspēts burtiski pēdējā brīdī. “Bija konkurss, vinnēja viena firma, tad beigās sanāca, ka kaut kas neapmierināja. Ņēmām ārā [pozīcijas], lai mazāk naudas sanāktu [izdot] un tad izsludināja otrreiz to konkursu. Tā kā divas reizes gājām uz konkursu,” stāsta mājas pārstāvis Guntis Ozoliņš.
Savukārt māja Daugavas ielā Liepājā būs viena no tām 13 LNA apsaimniekotajām ēkām, kur projekti sagatavoti, saskaņoti, pat iepirkumi izsludināti, bet renovācija tomēr nenotiks. “Iemesli, kā jau es minēju, ir divēji - ir vai nu tas piedāvātais cipars, ko būvnieks piedāvāja pirms brīža un vēl bija cerība, ka renovācija notiks, tagad ir stipri mainījies, par 30 - 40% uzkāpis, un līdz ar to, vai nu būvnieks atsakās slēgt līgumu, jo viņš saprot, ka viņš par to vairs nevar izdarīt darbus. Vai arī māja, ieraugot šo sadārdzinājumu, ko būvnieks tagad piedāvā, saka - atvainojiet, bet mēs nespēsim to samaksāt,” par iemesliem stāsta LNA Klientu apkalpošanas daļas darbiniece Ita Cērmane.
Šajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā daudzdzīvokļu māju renovācijas darbiem bija pieejams līdzfinansējums, kopumā 169 miljoni eiro. Naudu administrē finanšu institūcija “Altum” un uz šo brīdi grantos izmaksāta nedaudz vairāk kā puse līdzekļu (62% jeb >100 miljoni).
Neskaitot minētās 13 mājas Liepājā, ALTUM gada pirmajos trīs mēnešos jau saņēmis paziņojumus par 28 citu projektu apstāšanos – brīdī, kad faktiski varētu sākt būvdarbus. Iestādē aizvien domā, ka lielākā daļa no aptuveni četrsimt sagatavošanas posmā esošajiem projektiem tomēr tiks realizēti, pagūstot iztērēt visu atvēlēto fondu naudu.
“Tas arī ir fakts, kad, ka ir šāda situācija, arī mēs novērojam. Bet šobrīd mums nav tādu pierādījumu, ka tie atteikumi no dalības programmā šobrīd masveidā nāk iekšā. Bet tās problēmas un izaicinājumi programmas un projektu realizācijai, protams, pastāv dēļ šiem ārējiem riskiem. Bet vēlreiz akcentēju, ka “Altum” dara visu, lai maksimāli apgūtu šo programmas līdzekļus un iedzīvotāji varētu dzīvot energoefektīvos mājokļos, saka “Altum” Energoefektivitātes departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.
Taču problēma samilzt. Piemēram, ja pirms diviem gadiem par iespēju siltināt daudzdzīvokļu namus Rīgā cīnījās vidēji pieci seši būvnieki, tad šogad ir konkursi, kuros nepiesakās neviens, bet labākajā gadījumā divi pretendenti. Piemēram, vienam namam notikuši jau trīs iepirkumi, pirmie divi izrādījās par dārgu mājas iedzīvotājiem, trešajā neviens nepieteicās. Citam daudzdzīvokļu namam pirmajos trīs iepirkumos piedalījusies viena firma, katrreiz ar dārgāku iepirkumu, ceturtajā reizē pieteikušās divas firmas un ir cerības, ka šoreiz izdosies.
RNP “Altum” grantiem bija pieteicis 115 projektus. 19 mājas jau atteikušās no dalības. Astoņas nosiltinātas, bet aktīvs process vēl ir ar 66 mājām, turklāt 13 no tām pastāv augsts risks nerealizēt projektu. Realitātē šis skaits var izrādīties pat divreiz lielāks, prognozē uzņēmumā.
Lieliem būvniecības tirgus dalībniekiem siltināšana nav interesanta arī tādu iemeslu dēļ kā birokrātija un fakts, ka pasūtītājs būtībā ir mājas kopība, kas ir desmitiem cilvēku vienlaikus, ar novēroto dalās RNP.
“Tas kā mēs redzētu, ko gan šobrīd neatļauj šī programma, ka varētu konkurss būt par vairākām mājām kopā, iespējams, piesaistot tomēr plašāku šo būvnieku loku. Bet jārunā ir vispār par šīs programmas atvieglošanu, nevis sarežģīšanu, kas notiek nākamajā programmā finansējuma saņēmējiem un kas ir vēl sarežģītāka mums kā projekta vadītājam un arī finansējuma saņēmējam,” saka RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Arī siltināšanas projekti katrai mājai jārada no jauna, ne pielāgojot standartu, lai gan Rīgā daudz māju ir sērijveida. Šobrīd no idejas un pirmās iedzīvotāju aptaujas līdz būvdarbu līgumam paiet aptuveni divi gadi, pat, ja viss notiek ļoti raiti. Būvniecībā cenas tagad mainās tik strauji, ka iepirkumā piedāvātais līguma slēgšanas brīdī vairs nav aktuāls. Taču, to mainot, no jauna jāsaņem iedzīvotāju piekrišana. Ekonomikas ministrija kā vienu no risinājumiem piedāvā jau laikus mājas iedzīvotājiem vienoties par iespējamu cenas korekciju līdz 15 procentiem. “Es arī medijos dzirdu šos Ekonomikas ministrijas ieteikumus, bet kur šie ieteikumi bija ātrāk? Tagad mēs nevaram mainīt jau izsludinātajos iepirkumos, kuros saņem piedāvājumus, noteikumus. To nepieļauj likums. Tātad mums jebkurā gadījumā ir jāsāk viss no jauna,” saka Neimanis.
Nogaidīt un cerēt uz situācijas stabilizēšanos - tas ir otrs Ekonomikas ministrijas ieteikums māju apsaimniekotājiem. “Tur, kur projekti ir apturēti, mēs ļoti aicinātu izmantot iespēju un tos projektus pēc kāda laika pārskatīt un atsākt. Mēs saprotam to, ka šobrīd ir problēma ar materiāliem un ar būvniekiem, bet pēc kāda laika šai problēmai vajadzētu mazināties. Jo nu šādas piegāžu ķēdes tomēr nepaliek bezgalīgi izjauktā formā, viņas tiek pārorientētas,” saka EM Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs.
Taču jāņem vērā, ka ierobežots ir arī laiks, jo, lai pusi no siltināšanas izdevumiem segtu no Eiropas fondiem, darbi jāpabeidz līdz nākamā gada beigām.
Lūdzot padomu situācijas risināšanai, LNA nupat kā nosūtījis vēstuli arī Ekonomikas ministrijai. Ilgtermiņā mājas nosiltināšana viennozīmīgi ir izdevīga, taču, ja šodien jāizdara izvēle starp izdevumiem pārtikai, veselībai, mājas siltināšanai, var izrādīties, ka pēdējais paliek zaudētājos. Tāpēc, iespējams jādomā par risinājumiem, lai siltināšanai gatavās mājas tomēr tiktu nosiltinātas iespējami drīz.
