Atkritumu šķirošana Rīgā - obligāta prasība gan iedzīvotājiem, gan apsaimniekotājiem
Uz vienu cilvēku radītais atkritumu daudzums mājsaimniecībās Latvijā kopš 2005. gada ir palielinājies par 150 kg. Ja 2005. gadā tie bija 320 kg uz vienu cilvēku, tad 2020. gadā – jau 478 kg, liecina "Eurostat" dati.
Šobrīd Getliņu poligons jau gandrīz ir sasniedzis atkritumu uzglabāšanas limitu, un tā kapacitāte pie šī brīža veidotajiem atkritumu apjomiem būs izsmelta tuvāko 5-7 gadu laikā. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt apglabājamo atkritumu apjomus ir atkritumu šķirošana. Ja 2011. gadā atkritumus šķiroja tikai 34% Latvijas iedzīvotāju, tad 2021. gadā to skaits sasniedza 60%. Taču atkritumu apjoms turpina augt.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, veidot efektīvāku sistēmas pārvaldi un būtiski palielināt atkritumu pārstrādi.
Jau šobrīd ir veiktas preventīvas darbības, lai sasniegtu valsts izvirzīto mērķi, kas paredz līdz 2035. gadam poligonos Latvijā apglabāt ne vairāk kā 10 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma un pārstrādāt vismaz 65 %. Pašlaik poligonos tiek apglabāti vairāk nekā 60 % atkritumu.
“Viens no priekšnoteikumiem, lai veicinātu dabas resursu efektīvu izmantošanu, ir gādāt par to, lai pēc iespējas mazāk atkritumu tiktu nogādāts apglabāšanai poligonos. Ja atkritumi efektīvāk tiek dalīti savākti, pārstrādāti vai reģenerēti, mums ir lielāka iespēja virzīties uz aprites ekonomiku. Valsts vides aizsardzības politika paredz arī turpmāku dabas resursu nodokļa palielinājumu, kā ietekmē pieaugs arī iedzīvotāju izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu un to izvešanu. Tāpēc aicinām ikvienu atkritumus šķirot ne tikai tādēļ, lai samazinātu pašu veidoto atkritumu daudzumu, bet arī lai varētu samazināt personīgās izmaksas par to apsaimniekošanu”, stāsta Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs.
Atkritumu apsaimniekotāju aprēķini liecina, ka, pareizi un atbildīgi šķirojot atkritumus, rēķinus par atkritumu izvešanu var samazināt līdz pat 35%, kas naudas izteiksmē var veidot ap 1000 eiro gadā. Rīgas domes apkopotie dati liecina, ka šķirojot iepakojumu un stiklu, gada laikā rīdzinieki ir ietaupījuši 9,5 miljonus eiro. No dalītās vākšanas apjoma palielināšanās 2021. gadā ir radies 1,5 miljonu eiro ietaupījums.
Jauna prasība iedzīvotājiem un atbalsts no apsaimniekotāja
No šī gada 8. marta stājās spēkā Rīgas domes saistošie noteikumi, kas nosaka papildus stikla un vieglā iepakojuma šķirošanas atkritumu konteineru izvietošanu visos dzīvojamos un komerciālajos objektos, kuros jau ir izvietoti atkritumu konteineri. Namu apsaimniekotājam jaunie Rīgas domes noteikumi uzliek par pienākumu ne tikai izvietot nepieciešamos atkritumu šķirošanas konteinerus, bet arī izglītot un informēt sabiedrību un mājas iedzīvotājus par šķirošanas nepieciešamību.
“Esam priecīgi, ka jau šobrīd mūsu klienti aktīvi interesējas un paši lūdz uzstādīt papildus šķirošanas konteinerus. Arī mēs esam jau apzinājuši adreses, kurās būs nepieciešams izlikt konteinerus. Ieguvēji no atkritumu šķirošanas būs visi – gan konkrētās mājas iedzīvotāji, gan arī sabiedrība kopumā. Tādēļ arī SIA “Latvijas Namsaimnieks” plāno uzsākt aktīvu komunikācijas kampaņu, kurā saviem klientiem sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem organizēs online seminārus par pareizu atkritumu dalītu vākšanu. Tāpat kampaņas ietvaros pie vairākām mūsu apkalpotajām ēkām esam uzsākuši tekstila šķirošanas un izlietoto bateriju konteineru savākšanas projektu – izvietojot savākšanas konteinerus. Būtiskākais ir mainīt savus ieradumus – atkritumu šķirošana neprasa ne papildus laiku, ne resursus, ne atsevišķas piepūles - tā ir apzināta rīcība, ko jāievieš katram iedzīvotajam savā ikdienā”, stāsta Agnese Karlsone, SIA “Latvijas Namsaimnieks” klientu apkalpošanas vadītāja.
Atkritumu šķirošanas organizēšana
Atkritumu šķirošanas praktisko pusi var uzdot veikt savam mājas apsaimniekotājam. Apsaimniekotājs slēgs līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kas saskaņā ar pašvaldības lēmumu apsaimnieko konkrēto apdzīvoto teritoriju. Šķiroto atkritumu savākšana ir ietaupījums iedzīvotāju maciņam, jo atkritumu apsaimniekošanas kompānijas iepakojuma un stikla taras izvešanu nodrošina bez maksas. Savukārt bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai likumā ir noteikta norma piemērot maksu 80% apmērā no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifa.
Šķirot ir iespējams visus atkritumus, kas rodas mājsaimniecībā – plastmasas, papīra un kartona iepakojumu, stikla taru, arī baterijas, nolietoto elektrotehniku, tekstilizstrādājumus, medikamentus u.c. Labs palīgs ir Latvijas Zaļā punkta izveidotā digitālā karte, kurā iespējams atrast tuvāko šķirošanas punktu jebkura veida atkritumiem - Latvijas Zaļais punkts (zalais.lv).
Rīgā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi izstrādā daudz un dažādus informatīvos šķirošanas palīgmateriālus un video pamācības, lai iedzīvotājus izglītotu par pareizu, videi draudzīgu un ekonomiski izdevīgu atkritumu šķirošanu.
Papildus informācija:
-
SIA Clean R mājaslapa;
-
SIA ECO Baltia Vide mājaslapa;
-
PS Lautus vide mājaslapa.