Apbrīnojams cinisms un mantkārība: pārdod kucēnus… nomiršanai
Pēc "Kas Jauns Avīzes" publikācijas par autobusa pieturā Jērcēnu pagastā atrastajiem suņiem, kas pieder audzētavas pārstāvjiem Mārtiņam Dreiblathenam un viņa sievai Beatai Solovejai-Dreiblathenei, redakcijā vērsušies viņu klienti, kuriem bijusi šokējoša un dārga pieredze.
Viņi audzētavā par bargu naudu iegādājušies Ungārijas vižlas jeb īsspalvainā putnu suņa viena metiena kucēnus, kas izrādījās nedziedināmi slimi, un jaunajiem saimniekiem nācās mīluļus iemidzināt.
Nāvei nolemtu suņu tirgotāji
Emīls (viņa pilns vārds ir redakcijas rīcībā) “Kas Jauns Avīzei” stāsta: “Pēc ilgas apspriešanās ģimenē nolēmām iegādāties savu pirmo sunīti un portālā Ss.com ieraudzījām sludinājumu par ungāru vižlas kucēnu pārdošanu. Sazinoties ar saimniekiem, izrādījās, ka viens it kā esot vēl palicis – gribējuši atstāt sev, bet nu tomēr mums pārdošot.”
Aizbraukuši uz Dreiblathenu suņu audzētavu, ar nolūkoto sunīti izstaigājušies, viss izskatījies ļoti labi un pārliecinoši, tāpēc nolēmuši pirkt par prasīto cenu – 1500 eiro. “Jau saņemšanas brīdī pamanījām, ka divus mēnešus vecajam sunītim ir tādi kā izsitumi, bet īpašnieki mūs nomierināja, sakot, ka pēc trakumsērgas potes tas esot normāli un ātri pāriešot,” atceras Emīls.
Jau pēc nedēļas pie veterinārārsta
Pirmās problēmas ar suņa veselību sākušās burtiski uzreiz, un jau pēc nedēļas pirmā vizīte pie veterinārārsta ģimenei izmaksājusi ap 300 eiro. Sākumā saimnieki nodomājuši, ka paši pieļāvuši kādu kļūdu barošanā, taču regulārās vizītes pie ārstiem turpinājušās, un veselības problēmas bijušas visai dažādas.
Konkrētā astoņu kucēnu metiena jaunie īpašnieki pat izveidoja kopīgu tērzētavu jeb čatu internetā, un atklājās, ka līdzīgas dažāda smaguma veselības problēmas ir pilnīgi visiem.
“10. aprīlī mēs suni paņēmām un 23. augustā pēc nesekmīgas cīņas viņu bijām spiesti iemidzināt. Bērniem un mums pašiem tā bija pamatīga trauma, un tikai pēc tam, sākot interesēties konkrētāk, sapratām, ka mums iedotie ciltsraksti, maigi sakot, ir neadekvāti. Uzzinājām arī, ka kucēnu mammai tas jau bijis otrais metiens gada laikā, kas ir aizliegts. Sākumā Dreiblatheni solīja atdot naudu, tad pārstāja komunicēt, un beigās viņi mūs vienkārši pasūtīja,” stāsta Emīls.
Sūdzējušies gan viņi nekur nav, jo nav gribējuši sunim taisīt sekciju un paildzināt savu morālo traumu.
Velta cīņa četru mēnešu garumā
Sūdzību Pārtikas un veterinārajā dienestā ir iesniegusi Zane Bērziņa, kuras no Dreiblatheniem nopirkto kucēnu Šeilu piemeklējis līdzīgs liktenis. Arī viņas ģimene bija uzdevusi jautājumu par suņa izsitumiem, un no īpašniekiem saņēmuši skaidrojumu, ka tā varētu būt alerģiska reakcija no mazgājamā līdzekļa.
Līdztekus izsitumiem kucēnam sākušas aizpampt acis, strauji veidoties smagi iekšējo orgānu iekaisumi, un Bērziņas ģimene cīnījusies par Šeilas dzīvību četrus mēnešus.
“Pirkšanas brīdī es nekādus ciltsrakstus vispār nesaņēmu – solīja un solīja, bet, kad suns nomira, tas, protams, vairs nebija aktuāli. Uztaisījām dzīvniekam sekciju, un pēc tās redzams, ka ar to slimību sarakstu izdzīvot viņam nebija nekādu cerību. Sekcijā ir pieminēta arī gēnu mutācija, bet tas var nozīmēt, ka problēmas ir sākušās tieši nepareizas pavairošanas dēļ. Sākumā mums Dreiblatheni solīja naudu atdot, bet tā arī neko neesmu sagaidījusi,” teic Bērziņa.
Izplatītas situācijas
Pārtikas un veterinārā dienesta veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa intervijā “Kas Jauns Avīzei” apstiprina, ka šāda sūdzība ir saņemta un šobrīd vēl ir izskatīšanas procesā.
“Diemžēl Latvijā šādas situācijas ir diezgan izplatītas, jo ar dzīvnieku labturību, pārkāpjot pavairošanas noteikumus, īpaši grēko nelegālie suņu audzētāji. Labas reputācijas audzētavās tas var būt arī negadījums, bet tad pirms realizācijas jāveic pamatīga kucēnu veselības pārbaude, un par šādu pavairošanu ir paredzētas arī soda sankcijas, kas izpaužas kā paaugstināta maksa par reģistrēšanu,” norāda Riekstiņa.
Diemžēl pircēji bieži ir vieglprātīgi, nepieprasa visus nepieciešamos dokumentus un tos arī nepārbauda, tādēļ pēc tam kaut ko pierādīt ir sarežģīti. Turklāt arī dzīvnieka sekcijas veikšana šādā situācijā ir obligāta, uzsver Riekstiņa.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 57. pantā par tādu dzīvnieku pavairošanu, kurus pavairot nedrīkst, ir paredzēts naudassods līdz 1750 eiro. Konkrētajā gadījumā pat maksimālais sods tikai nedaudz pārsniegtu viena pārdotā kucēna vērtību.
Suņi noslīka, sodu nesaņēma
“Kas Jauns Avīze” jau rakstīja par negadījumu pērn 10. jūnijā, kad Babītes pagastā ezerā iebrauca Dreiblathena vadītā automašīna, kuras bagāžas nodalījumā noslīka divi suņi – angļu pointers un Ungārijas vižla.
Administratīvajā pārbaudē tomēr netika atrasti pierādījumi, ka suņi bagāžniekā apzināti atstāti noslīkšanai, tāpēc process par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem netika uzsākts. Dreiblathenam izdevās arī izvairīties no atbildības par auto vadīšanu reibumā.
Uz savu sūdzību par negadījuma izmeklēšanas apstākļiem dzīvnieku patversmes Mežavairogi vadītāja Danuta Priede no Valsts policijas saņēmusi skaidrojumu: “Izvērtējot dienesta pārbaudes laikā noskaidroto, konstatēts, ka divi VP RPP Olaines iecirkņa inspektori ir pieļāvuši darbu reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumus, un viņiem ir izteikts aizrādījums.”
Vienlaikus nav konstatēts, ka policisti, pavirši reaģējot uz saņemto informāciju par iespējamiem Dreiblathena likumpārkāpumiem, būtu rīkojušies viņa mātes, toreiz Austrumzemgales prokuratūras virsprokurora vietnieces Elitas Dreiblathenas interesēs. Drīz pēc šā incidenta viņa šo amatu atstāja.
Dreiblathenu viedokli par notikušo saņemt neizdevās, jo uz audzētavai nosūtītajiem jautājumiem “Kas Jauns Avīze” atbildes nesaņēma.
Izstājušies no Kinoloģiskās federācijas
Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece “Kas Jauns Avīzei” atzīst, ka par konkrēto suņu audzētavu pēdējā laikā atsauksmes nav visai labas.
“Diemžēl šī audzētava no 2020. gada vairs nav federācijas biedru skaitā, un mēs tur neko ietekmēt vairs nevaram. Audzētavā 2020. gadā notika pointeru šķirnes suņu nekontrolētas pavairošanas gadījums, un par to viņiem pienāktos visai nopietnas finansiālas sankcijas. Dreiblatheni izvēlējās nemaksāt un no federācijas izstājās,” atklāj Klučniece.