Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Shutterstock

"Pasaules brīnums" un "dzīvības sakne" - cik patiesībā vērtīgs ir žeņšeņs

Noderīgi ikdienā
7. janvārī 07:15 2022. gada 7. janvārī 07:15
  "100 Labi padomi Par veselību"
Žeņšeņs nekad nav bijis “modes uztura bagātinātājs” un vēl jo mazāk – placebo zāles. Drīzāk varētu teikt, ka laikā, kad mēs tik katastrofāli ciešam no stresa un enerģijas trūkuma, aizvien vairāk cilvēku atgriežas pie šā vecā laba tonizējošā līdzekļa.

Ķīnas tautas medicīnā žeņšeņu izmanto jau tūkstošiem gadu, taču to joprojām apvij eksotiska noslēpuma aura – austrumnieki nealkst dalīties ar šo savu panaceju, bet Rietumu zinātne nespēj atšifrēt žeņšeņa slavenā tonizējošā efekta būtību.

Žeņšeņu cildina par “dzīvības sakni” un “pasaules brīnumu”, un savā ziņā tas ir kļuvis par sugas vārdu vērtīgiem, stimulējošiem ārstniecības augiem. Daudzviet sastopami ārstniecības augi, ko dēvē par vietējo žeņšeņu, taču īsts žeņšeņs ir tikai Panax ģints augs. Piemēram, populārs ir tā sauktais Sibīrijas žeņšeņs, kas patiesībā ir eleiterokoks (Eleutherococcus senticosus), arī Tālo Austrumu augs ar žeņšeņam līdzīgu tonizējošu iedarbību, bet pavisam citu aktīvo vielu sastāvu. Arī plaši zināmais Indijas žeņšeņs jeb ašvaganda pieder pie citas augu dzimtas – tā ir miega vitānija (Withania somnifera), kurai arī piemīt vispārēji stimulējošs efekts.

Kas jāzina par sastāvu

Žeņšeņs satur bagātīgu bioloģiski aktīvo vielu kompleksu, taču galvenie aktīvie savienojumi ir specifisks triterpēnu saponīnu tips – ginsenozīdi. Šīs aktīvās vielas, kas pieder pie plašākas augu glikozīdu grupas, ir adaptogēni – tradicionālās Ķīnas tautas medicīnas, kā arī indiešu ājurvēdas stūrakmens. Adaptogēni ir netoksiskas vielas, kas palīdz organismam pielāgoties apstākļiem (biežāk – nelabvēlīgiem) un stresoriem, kā arī izmantot iekšējos resursus, lai atjaunotu līdzsvaru. Adaptogēni iedarbojas tā, kā organismam attiecīgajā brīdī ir nepieciešams. Piemēram, ja cilvēkam vajadzīgs veselīgs miegs, pēc žeņšeņa lietošanas viņš viegli aizmigs, savukārt, ja būs enerģijas izsīkums, žeņšeņs uzmundrinās.

Ginsenozīdi atrasti visās žeņšeņa daļās – saknē, kātā, lapās, ogās –, turklāt katrā no šīm auga vietām to sastāvs ir atšķirīgs. Pētnieki pieļauj, ka ginsenozīdi dabā kalpo kā auga aizsardzības mehānisms – to molekulām ir rūgta garša, kas atbaida kukaiņus un dzīvniekus lietot žeņšeņu kā barību. Šiem savienojumiem atklātas arī pretsēnīšu un pretmikrobu īpašības.

Kā var palīdzēt?

Mūsdienu zinātne joprojām nav nonākusi pie vienota slēdziena, vai žeņšeņam ir labvēlīga ietekme uz veselību, uzskatot, ka pierādījumi ir nepietiekami, par spīti tam, ka šis ārstniecības augs ir viens no visvairāk pētītajiem. Un tomēr ir pietiekami daudz pētījumu, kuros žeņšeņs apliecinājis savu labvēlīgo efektu.

Spēcīgs antioksidants, kas spēj samazināt iekaisumu

Žeņšeņa antioksidatīvās un pretiekaisuma īpašības ir atklātas daudzos pētījumos, jo īpaši pēdējā desmitgadē. Nesen kādā pārskatā apkopotas pašreizējās zināšanas par žeņšeņa ietekmi uz imunitāti infekciju laikā un profilaksē pret infekcijas slimībām. Pētnieki secināja, ka žeņšeņa ekstraktam un atsevišķiem ginsenozīdiem piemīt potenciāls, kas var palīdzēt pieveikt vairākas infekcijas slimības.

Uzlabo smadzeņu darbību

Daudzi pētījumi pierāda arī, ka žeņšeņa preparāti var uzlabot kognitīvās funkcijas, piemēram, atmiņu, garastāvokli, uzvedību. Turklāt tas attiecas ne tikai uz veseliem cilvēkiem, bet arī uz Alcheimera slimniekiem. Tā veseliem cilvēkiem, kas lietoja 200 mg parastā žeņšeņa ekstrakta dienā, kādā pētījumā pēc četrām nedēļām uzlabojās garīgā veselība un garastāvoklis, taču pēc astoņām nedēļām efekts pazuda. Citi pētījumi apliecinājuši, ka 200 mg liela dienas deva labāk ietekmē garīgās spējas, novērš nogurumu un stabilizē cukura līmeni asinīs nekā 400 mg liela deva, bet izskaidrojums tam nav gūts. Savukārt 400 mg liela deva, ja to lietoja astoņas dienas, būtiski uzlaboja spēju nomierināties.

Vairo enerģiju

Āzijā žeņšeņs ir īpaši iecienīts tieši savu tonizējošo spēju dēļ. Vairāki pētījumi liecina, ka tad, ja dienā lieto 1000–2000 mg Panax ginseng, var jau četru nedēļu laikā nozīmīgi samazināt hronisku nogurumu, bet 2000 mg Panax quinquefolius dienā pēc astoņām nedēļām palīdzēja uzveikt nogurumu cilvēkiem, kuri ārstējās no vēža.

Pazemina cukura līmeni asinīs

Daudzi pētījumi vedina domāt, ka gan Āzijas, gan Amerikas žeņšeņs veseliem cilvēkiem un pat diabēta slimniekiem varētu labvēlīgi ietekmēt cukura līmeni asinīs. Auga ekstrakts apliecinājis spēju uzlabot aizkuņģa dziedzera šūnu darbību, stimulēt insulīna ražošanu un pastiprināt glikozes uzņemšanu audos. Dažos pētījumos žeņšeņs, ja to lietoja paralēli medikamentiem, otrā tipa cukura diabēta slimniekiem nodrošināja tik labu cukura līmeņa kontroli, ka zinātnieki pēta iespējas to izmantot kā papildu terapiju diabēta ārstēšanā.

Šķiet, vislielākais efekts cukura kontrolē ir fermentētam sarkanajam žeņšeņam, jo dzīvās baktērijas, ko tas satur, palīdz ginsenozīdiem kļūt efektīvākiem un vieglāk uzņemamiem.

Nodrošina pretvēža profilaksi

Attiecībā uz žeņšeņa pretvēža efektu pētījumi ir sākuma stadijā. Pirms dažiem gadiem zinātnieki atklāja, ka cilvēkiem, kas lieto žeņšeņu, ir par 16 % mazāks risks saslimt ar vēzi, un tas vienādi attiecās uz plaušu, kuņģa, aknu un kolorektālo audzēju. Smēķētājiem, kuri lietoja žeņšeņu, bija mazāks risks saslimt ar plaušu, lūpu, mutes dobuma, rīkles un aknu vēzi salīdzinājumā ar smēķētājiem, kas to nelietoja. Atklāts arī, ka Korejas sarkanā žeņšeņa ekstraktam varētu piemist spējas apturēt vēža šūnu metastāzes. Tomēr atsevišķu audzēju, piemēram, krūts, dzemdes kakla, urīnpūšļa, vairogdziedzera vēža, attīstību žeņšeņs neietekmēja. 

Pārliecinošāki ir atklājumi par žeņšeņa labvēlīgo ietekmi uz vēža slimnieku atlabšanu, vairojot viņu imunitāti. Cilvēkiem, kas pēc operācijas vai ķīmijterapijas lietoja žeņšeņu, bija labāki imūnsistēmas rādītāji un retāka simptomu atkārtošanās nekā placebo vai kontroles grupai.

Palīdz pret impotenci

Austrumos kopš senatnes žeņšeņs ir izslavēts līdzeklis pret impotenci jeb erektilo disfunkciju. Vairāki pētījumi apstiprina šo efektu, piemēram, daudzi apliecināja Korejas sarkanā žeņšeņa ekstrakta efektivitāti erektilās disfunkcijas ārstēšanā. Diemžēl zinātnieki nav noteikuši optimālo devu. Pētījumos izmantotais daudzums variē no 1800 līdz 3000 mg dienā, sadalīts divās vai trīs devās.

Kamēr Rietumu zinātnieki vēl spriež, kā vienam augam var būt tik plašas amplitūdas ārstnieciskā iedarbība, Austrumu dziednieki savā 5000 gadu ilgajā žeņšeņa lietošanas praksē ir izpratuši tā būtību: žeņšeņa galvenais efekts organismā ir normalizēt hipofīzes darbību. Hipofīze un vairogdziedzeris regulē visu hormonu ražošanu ķermenī, to skaitā dzimumhormonu un virsnieru hormonu. Tas arī varētu būt īstais iemesls, kāpēc žeņšeņam ir tik slavena atjauninātāja un veselu dzimumorgānu uzturētāja reputācija.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; okupanti Mikolajivā apšaudījuši dzīvojamās mājas 35
Kā latviešu aktrises pazaudēja Emīlijas Benjamiņas māsas briljanta gredzenu 1
Ukrainas Nacionālās drošības padomes sekretārs: Krievija sabruks, un tā uzreiz būs jāatbruņo 1
Pievienot komentāru