Tautas medicīna: sirds mātere palīdz pret augstu asinsspiedienu un stiprina sirdi
Sirds mātere (Leonurus cardiaca) kopš senseniem laikiem pirmām kārtām tikusi lietota kā dziedinošs līdzeklis pie sirds un nervu kaitēm.
Senajā Grieķijā to plaši izmantoja, lai nomierinātu satrauktas grūtnieces. Vēlāk to audzēja klosteru dārzos un garšaugu dobēs. Mātere bija arī iecienīta garšviela, ko pievienoja pākšaugu un graudaugu ēdieniem, jo tā efektīvi veicina gremošanu. Kā garšaugu to izmantoja pie siera un biezpiena, arī pie kartupeļu ēdieniem. Lapas savēra uz diega kā krelles un nēsāja ap kaklu, lai stiprinātu sirdi, ziedus kopā ar lakstiem un saknēm vārīja vīnā un alū un lietoja audzēju likvidēšanai.
1652. gada grāmatā Herbal sirds mātere raksturota šādi: “Nav labākas zālītes, kas spētu tik iedarbīgi notraukt melanholijas plīvuru no sirds, stiprināt garu un darīt prātu priecīgu un mundru.” Mūsdienu pētījumos ir ne tikai gūts apstiprinājums visiem agrāko laiku dziednieku uzskatiem par māteres spēku, bet atklāta vēl plašāka tās iedarbība.
Mātere palīdz pret:
● dažādām elpceļu problēmām, astmu, elpas trūkumu, gļotām elpošanas ceļos;
● sirds ritma traucējumiem, sirds vājumu, augstu asinsspiedienu;
● baiļu lēkmēm, aizkaitinājumu, nervozitāti, iekšēju nemieru, miega traucējumiem, epilepsiju;
● gremošanas problēmām, vēdera pūšanos, kuņģa spazmām;
● vielmaiņas traucējumiem, vairogdziedzera hiperfunkciju;
● iekaisumiem,
● hormonu svārstībām un karstuma viļņiem menopauzes laikā.
Māteres tēja
Sirds stiprināšanai un saudzīgai asinsspiediena pazemināšanai: 1 ēdk. kaltētas māteres aplej ar 250 ml karsta ūdens, notur 10–15 minūtes, nokāš. Dzer trīs reizes dienā.
Pret iekšēju nemieru (gatavo no kaltētiem ārstniecības augiem): ņem 2 daļas māteres, 1 daļu asinszāles, 1 daļu melisas un 1 daļu baldriāna. Visu samaisa un uzglabā sausā vietā tumšā, noslēgtā traukā. Lai pagatavotu vienu porciju tējas, 1–2 tējk. augu maisījuma aplej ar 250 ml karsta ūdens. Notur 10–15 minūtes un izkāš. Dienā izdzer 3–4 krūzes.
