Senču gudrības: pēc veļas mazgāšanas līdzekļiem var iet arī uz pļavu un mežu
Vai zinājāt, ka pēc veļas mazgāšanas līdzekļiem var iet arī uz pļavu un mežu? Godā ceļot senču gudrības, Liepājas namīna pagalmā aktrišu folkloras kopa “Atštaukas” parādījušas, kā viņu mammas un vecmāmiņas mazgāja veļu. Tas bija darbs visas dienas garumā, iepriekšējā dienā vajadzēja vēl veļu iemērkt.
Ziedu dizaina studija “Liepzars” arī atklāj savus noslēpumus, kā, nelietojot ķīmiju, bet visparastākos dabā augošos augus var notīrīt traukus, izmazgāt veļu un paveikt vēl daudz citu labu darbu.
Darbs visai dienai
“No savas bērnības atceros, ka, veļu mazgājot, ir senas, tagad aizmirstas tradīcijas. Nemaz nav jāiet atpakaļ 19. gadsimtā, pietiek jau, sākot ar 1940. gadu. Es atceros šīs veļas dienas, kurām vienmēr ļoti gatavojās – citreiz tās risinājās veiksmīgāk, dažreiz neveiksmīgāk, tas bija atkarīgs no gadalaika,” atmiņās iegrimst Ināra Kalnarāja, “Atštauku” vadītāja.
Jau iepriekšējā vakarā netīro veļu iemērca ūdenī vannītē. Mājās bija vešūzis – plīts, uz kuras visu laiku karsēja ūdeni un lika vārīties veļu, tas bija darbs visai dienai. Bija pirmā mazgāšana, uz veļas dēļa brucināja, berza, melnās vietas ieziepēja un lika vārīt, sekoja otrā mazgāšana un skalošana.
Lietus ūdenī mazgāja matus
“Tolaik nebija sintētisko pulveru, bet bija veļas ziepes. Man ļoti patika – kad ziemās veļu izkāra laukā žāvēties, tā izsala sausa, bet smarža pēc tam bija burvīga ilgu laiku. Veļu labi ir iemērkt sodas šķīdumā, tas izņem netīrumus. Ar sodu lietderīgi ir noberzt emaljētos traukus, izlietnes, labāk lietot šo līdzekli nekā tagad iegādājamos ķīmiskos,” iesaka Ināra.
Ināras labs padoms ir netīro veļu pirms vārīšanas ieziepēt ar veļas ziepēm, tās var ierīvēt arī katlā – mīkstina ūdeni, kas labi ņem ārā netīrumus. “Tāpēc agrākos laikos veļu mazgāja pat dīķos, upēs, kur mīksts ūdens. Arī lietus ūdeni krāja veļas mazgāšanai, tāpat matus mazgāja un skaloja. Ziemā pat kausēja sniegu un pēc tam šajā ūdenī mazgāja matus, lai būtu mīkstums. Tagad no krāna nākošais ūdens ir ļoti ciets, kaļķains,” novērojusi Ināra.
Katliņu beršanai kosa un madara
Liepājas universitātes docente, “Dabas studijas” izveidotāja, grāmatu autore, ziedu dizaina studijas “Liepzars” vadītāja Vaira Kārkliņa zina stāstīt, kā dažādus augus izmantot sadzīves ķīmijas vietā, lai labāk pašiem un videi.
“Latvijā ir vairāk nekā 80 dažādu augu ar tīrošām īpašībām. Dabā, piemēram, aug pieci, kurus var izmantot trauku mazgāšanai sūklīša vietā. Zaļā krāsa ir visu gadu pieejama, arī ziemā, tajā ir ļoti daudz silīcija, darbojas kā skrubis, ar tīrošu efektu,” gadu gaitā gūtās gudrības izklāsta augu pazinēja.
Piemēram, var izmantot visparastāko kosu – stingri jānosien pušķītis, un tad ar to var noberzt pat ļoti netīru, šķietami ārā metamu katliņu. Ar kosu brīnišķīgi var mazgāt stikla traukus, tā pēc savas būtības ir mīksta.
Var izmantot ķeraiņu madaru, kuras sīkās sēkliņas neganti pieķeras pie biksēm un zeķēm. “Īstenībā tā ir ļoti lietderīga. Izveido sūklīti, var berzt katliņus. Šis sūklītis gan ir tikai vienreiz lietojams. Apšu mizas arī ir labi izmantojamas, bet sakaltētas. Pirms lietošanas tās labāk pamērcēt, arī ar tām var berzt netīrus katliņus,” atklāj Vaira.
Ar nātri izkasa vīna balonus
Lietderīga ir lielā nātre, kurai ir asi matiņi. Ar to ļoti labi var izmazgāt lielos vīna balonus, kuru iekšienei citādi netiek klāt. Piepilda šo trauku ar nātrēm un vienkārši krata, tās padarīs savu darbiņu.
No dažādiem augiem ļoti veiksmīgi var pagatavot mazgājamo šķidrumu veļai. Piemēram, sasmalcinātu visparastāko kastani var izmantot kā veļas pulveri. “Kastaņus var sagriezt ar nazi, bet, ja ir lielos daudzumos, izmanto zaru smalcināmo iekārtu. Vienai ģimenei gadā vajag apmēram 25 kilogramus kastaņu veļas mazgāšanai, tie ir pilni divi lielie iepirkumu maisi. Atgādināšu – kad kastaņi sasmalcināti, tūlīt tos vajag izžāvēt. Ja būs biezā kārtā, tie vienkārši sapelēs,” teic Vaira.
Pēc efejas nekādas alerģijas
Arī efeju lapas var izmantot veļas mazgāšanai. Vispirms tās jāsaplūkā, bet var arī sagriezt ar šķērēm. “Tas gan ir lielisks līdzeklis veļas mazgāšanai vasarās, kad tā nav tik daudz netīra, cik piesvīdusi. Efejas, kuras iemērktas ūdenī, jākrata, kamēr izdalās aktīvā viela. Mazgāšanai gan jābūt 40 līdz 60 grādu temperatūrā. Ja mazgāsim, veļu arī vārot, tad var krāsot,” brīdina zinātāja.
Efeja ļoti neputo, bet tīrošās īpašības tai piemīt. Kārkliņai pieder viesu nams, un reiz kāda nakšņotāja no rīta viņai vaicājusi – ar ko mazgājat veļu? Ar efejām. Kundze atbildējusi – ja būtu to zinājusi, nakšņotu tikai pie jums. Viņai esot alerģija pret mazgājamajiem līdzekļiem, un naktīs bieži jūtoties ļoti nelaimīgi, bet šoreiz bijusi patīkami pārsteigta.
Ziepju vietā rieksti un sakne
Arī Indijas ziepju koka riekstus var izmantot veļas mazgāšanai. Vajag vismaz desmit, var likt uzreiz veļas mašīnā. Vaira iesaka vispirms ielikt zeķē vai maisiņā un aizsiet galu ciet. Vienus un tos pašus riekstus varot izmantot trīs reizes, bet pēc katras mazgāšanas tie jāizžāvē. Var ar tiem mazgāt arī matus, rokas – nebūšot alerģijas, ekzēmas, dermatīta.
Lietderīga ir arī ziepju sakne. Var mazgāt rokas, izmantot kā mazgājamo līdzekli, ļoti lielus netīrumus gan neizmazgās. Stipri berzējot, dod putas, var izmantot gan ziedus, gan lapas. Ja sakni grib saglabāt ziemai, tad jāpavāra ūdenī, kā konservantu var pievienot sāli vai sasaldēt. Tīrā ūdenī gan ilgi nestāvēs. Iespējams pievienot arī etiķi. Parastā kosa jāievāc vasarās, tāpat arī ķeraiņu madara. Ziemzaļā kosa pieejama visu gadu, bet koku mizas vislabāk nāk nost pavasarī.
Etiķi var taisīt arī pats
“Arī citronu, kartupeli, sīpolu un gurķu mizas var izmantot kā tīrīšanas līdzekļus plītij, cepeškrāsnij, grila restēm. Citrons ir skābs, šķīdina kaļķus. Protams, ja ir ļoti netīrs, tad ar citrona palīdzību netiksim galā. Sen jau aizmirstie līdzekļi – etiķūdens un soda – ļoti labi tīra stikla glāzes. Etiķi var pagatavot arī pats. Ogām vai āboliem uzlej ūdeni, pieliek cukuru un raudzē mēnesi. Būs brīnišķīgs etiķis gan mazgāšanai, gan iekšķīgai lietošanai, gan matu skalošanai,” pieredzē dalās Vairas kundze.
Viņa atgādina, ka, lietojot dažādus augus ikdienā sintētikas vietā, katrs varam veidot vidi ap sevi tīrāku un labāku. Visi mūsu piesārņotie ūdeņi taču nokļūst ūdenstilpēs, un tad nav jābrīnās, ka mencām izaug lielas galvas, bet astes kļūst mazas.
Latviešu tautas ticējumi par veļas mazgāšanu
Ja veļu mazgā vecā mēnesī, tad visu nakti suņi rej.
Ja veļu mazgā vecā mēnesī, tad tā ir tīra.
Ja mazgā jaunā mēnesī, tad veļa gluži kā jauna būs.
Ja vecā mēnesī mazgā, tad mazgātājs ir nikns.
Ja jaunā mēnesī mazgā, tad veļa ātri novalkājas.
