Iznīcina Latvijas paraugdārza gadu desmitiem kopto unikālo dzīvžogu
Carnikavas pašvaldība iznīcinājusi gadu desmitiem koptus dzīvžogus visā novadā – Kalngalē, Garkalnē, Garupē un citviet.
Kalngalē, Ērgļu ielā 2, atrodas Maijas Eineres un Spartaka Leimaņa daiļdārzs, kuram piešķirts Latvijas paraugdārza goda nosaukums. Vasarā te bieži stāv ekskursantu autobusi, dārzu apmeklē arī topošie ainavu arhitekti.
Un pareizi darīja...
Rūpīgi koptais liepu dzīvžogs četrdesmit gadus rotāja Kalngales ainavu, to saglabāja, kad ciematā vilka ūdensvadu. Pagājušajā pavasarī, būvējot veikalu "Elvi", nācās nozāģēt tikai lielo īvi. “Celtnieki bija ļoti akurāti un mūsu dzīvžogu saudzēja,” atceras Spartaks Leimanis.
Taču šā gada aprīlī "Carnikavas Komunālservisa" strādnieki unikālo dzīvžogu likvidēja! Rīkojumu bija devis novada domes izpilddirektors Raimonds Garenčiks, kurš šādu norādījumu saņēmis no domes priekšsēdētājas Daigas Mieriņas.
Jautājām Garenčikam, vai viņš zina, ka "Komunālserviss" nozāģējis Maijas Eineres cirpto liepu dzīvžogu. “Un pareizi darīja!” skan pašapzinīga atbilde. Bet tas bija izcila Latvijas paraugdārza dzīvžogs! “Neko nezinu, neesmu tur bijis. Tā ir ceļa nodalījuma josla! Palasiet autoceļu likumu!”
Četrdesmit gadus nevienu netraucēja
Pašvaldības aģentūras "Carnikavas Komunālserviss" direktors Gunārs Dzenis uzskata, ka dzīvžogs traucējis satiksmi. Ērgļu iela te ir plata, taisna un pārredzama, ir ātrumu ierobežojoša zīme un gulošais policists. “Jūs netraucēja, bet citus traucēja!” atbild Dzenis.
Zāģēšanu organizēja "Komunālservisa" Labiekārtošanas nodaļas vadītājs Aivis Šumila: “Kas man vispār būtu jāskaidro! Nozāģējām un nozāģējām. Tā ir mūsu zeme! Kopiet savu zemi!” Leimanis atceras: “Kāds "Komunālservisa" priekšnieks man teica, ka dzīvžogs traucējot māmiņas ar bērnu ratiņiem. Kad jautāju, kura māmiņa sūdzējusies, nevarēja atbildēt.” Satiktie Kalngales iedzīvotāji vienā balsī saka, ka šāda aizbildināšanās izklausās smieklīgi: “Asfaltētā iela te ir ļoti plata, neviens bērnu ratiņus nestumj pa zāli vai smiltīm!”
Barbarisms un nekompetence
Cirptie dzīvžogi ir Latvijas mazpilsētu un ciematu zaļā rota. “Šis barbarisms liecina par pašvaldības darbinieku totālu nekompetenci un neprofesionālismu!” sašutumu pauž Rīgas Dārzkopības un biškopības biedrības priekšsēdētāja un konkursa par Latvijas skaistāko daiļdārzu žūrijas priekšsēdētāja Liena Gulbe. “Tur ir plata iela, autobuss varēja apgriezties.”
Ainavu arhitekte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente Silvija Rubene, daiļdārzu konkursa žūrijas locekle, ir šokēta: “No ainaviskā viedokļa šāda rīcība ir mežonība, necilvēcīga attieksme. Tie bija daudzus gadus kopti dzīvžogi. Kā novada atbildīgās amatpersonas var nezināt, ka Maijas Eineres dārzs ir paraugdārzs, uz kurieni cilvēki brauc mācīties? Un vēl lepojas ar savu nezināšanu! Tāda attieksme mūsdienās nedrīkstētu būt.”
Dendrologs, ilggadējais Bulduru dārzkopības vidusskolas pasniedzējs Aivars Lasis kā daiļdārzu konkursa žūrijas loceklis ir redzējis visus skaistākos Latvijas dārzus. “Vara ir, bet prāta nav!” viņa spriedums ir lakonisks.
“Esmu ļoti sarūgtināts. Arī mums bija liepu dzīvžogs, ko mēs ar tēvu iestādījām astoņdesmitajos gados. Es to apgriezu vairākas reizes sezonā, lai būtu smuks,” stāsta Jānis Bāliņš, seniors no Ērgļu ielas 4. “Mēs domājam par savu valsti, lepojamies ar zaļo Latviju!”
Arī Ērgļu ielā 6 dzīvžoga vietā tagad ir pliks drāšu žogs, atstāts tikai neliels posms pie vārtiņiem. Īpašnieks Artis Prikulis prasījis "Komunālservisa" darbiniekiem, vai viņi atvedīs melnzemi un iesēs zāli. “Nē, mums nav tam līdzekļu!” bija atbilde. Ietvi izbūvēt nav plānots, te paliks plika smilts.
Vai pašvaldības zeme jāpārvērš par tuksnesi?
2020. gada 19. augustā deputāti pieņēma saistošos noteikumus "Par Carnikavas novada teritorijas kopšanu, būvju uzturēšanu un zaļumstādījumu aizsardzību", kuri stājās spēkā 14. oktobrī. Noteikumu 21. punktā rakstīts, ka nekustamajiem īpašumiem piegulošajās teritorijās, kuras pieder pašvaldībai, aizliegts stādīt un audzēt kokus, krūmus un citus zaļumstādījumus. Taču likumiem un normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka.
“Pieņemot saistošos noteikumus, mēs tik tālu neaizdomājāmies, domājām tikai par pārredzamību ielu krustojumos,” atzīstas toreizējais deputāts, Attīstības, labiekārtošanas un komunālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Gatis Miglāns. “Pirms ciršanas tomēr vajadzēja izvērtēt stādījumus.”
No 15. aprīļa līdz 30. jūnijam ir putnu ligzdošanas liegums, bet iedzīvotāji pamatoti baidās, ka jūlijā atsāksies dzīvžogu iznīcināšana. “Mēs turpināsim sakopt ceļa nodalījuma joslas, jo tas ir mūsu īpašums!” strikti pasaka iepriekšējā domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Ar šādu attieksmi iedzīvotājiem tiek norādīta viņu īstā vieta – maksājiet nodokļus un sēdiet aiz sava žoga! Viss, kas ir ārpus tā, uz jums neattiecas!
Koptus stādījumus neatšķir no ceļmalas kārkliem
Likuma "Par autoceļiem" 2. pantā rakstīts, ka ielas ir tikai pilsētās. Autoceļiem ārpus pilsētas robežām apdzīvotās vietās var piešķirt nosaukumu “iela”, bet tas nemaina autoceļa piederību un tiesisko statusu.
Tātad ciematu ielas ir pašvaldības autoceļi. Šā gada 7. janvārī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 26 par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli teikts, ka autoceļa pārvaldītājs nodrošina nodalījuma joslas tīrību un autoceļa un satiksmes organizācijas līdzekļu pārredzamību, izcērtot krūmus vai koku zarus.
Tas nenozīmē, ka tagad visa Latvija būtu jāpārvērš par tuksnesi. Saprātīgs cilvēks spēj atšķirt ceļmalas kārklus no koptiem dekoratīviem stādījumiem. Rīgā, kur satiksme ir tūkstoškārt intensīvāka nekā Kalngalē, pašvaldība ielu malās stāda kokus un dekoratīvos krūmus, novieto traukus ar puķēm, un tas nevienu netraucē.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" paredz, ka koku ciršanai ir nepieciešama atļauja, dažkārt vajadzīga arī sabiedriskā apspriešana.
“Bija jābūt pašvaldības lēmumam, kurā norādīts cērtamo koku un krūmu skaits, to sugas, koku diametrs. Bez domes lēmuma neko nedrīkstēja cirst!” atgādina Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa.
Ko traucēja ceriņi upmalā?
Jau decembrī "Carnikavas Komunālservisa" darbinieki nozāģēja dzīvžogus bijušās dārzkopības sabiedrības "Kalngale" teritorijā. Īpašniekiem par zāģēšanu iepriekš nepaziņoja. Agrāk "Komunālservisa" strādnieki tikai apzāģēja zarus vietās, kur tie patiešām traucēja lielās atkritumu savākšanas mašīnas, bet tagad zāģēja nost visu pa tīro.
Varbūt atkritumus var izvest ar mazākām mašīnām un saglabāt zaļos stādījumus? Daiga Mieriņa atbild, ka tad atkritumu izvešana maksātu pārāk dārgi.
Bez jebkāda saprātīga pamatojuma decembrī nozāģēti iedzīvotāju koptie skaisti ziedošie dekoratīvie krūmi Ērgļu ielas galā, Langas upes krastā, tauvas joslā. Šogad te vairs nezied ceriņi, ir iznīcināta forsītija un spirejas. Ko traucēja ceriņkrūms sešus metrus no ceļa, sarkanlapu lazda astoņus metrus no ceļa un irbene pašā upes malā, desmit metrus no ceļa?
Nevienu netraucēja aronijas četrus metrus no ceļa, ar kuru ogām mielojās gan cilvēki, gan putni. Garenčiks mēģināja iestāstīt, ka skaistie krūmi traucējuši satiksmi. Vai traucēja automašīnai iekrist upē? Beigās Garenčiks atzinās, ka šajā vietā nav bijis.
Pirms daudziem gadiem upes malā auga nātres un niedres. Iedzīvotāji iztīrīja krastu, regulāri pļāva zāli un cerēja, ka pašvaldība novērtēs viņu ieguldījumu, varbūt izteiks pateicību, bet sastapās ar pretēju attieksmi un sava darba iznīcināšanu, sak, nelieniet, kur nevajag, tā nav jūsu zeme!
“Tā ir neloģiska rīcība!” secina Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors dendrologs Andrejs Svilāns. “Tā nav labā prakse, kad nekompetents cilvēks pieņem lēmumus, par ko viņam nav sajēgas. Tagad zaļā ciemata vietā būs žogu rindas. Domāju, ka "Carnikavas Komunālserviss" ir pieļāvis patvaļību.”
Citi darbi novārtā
Vai "Komunālservisam" citu darbu trūkst? Ziemā Kalngalē galvenās ielas tīra neregulāri, bet pārējās tikai retumis vai netīra vispār. Kalngales iedzīvotāja Regīna krita uz slidenās Ērgļu ielas un guva mugurkaula skriemeļa plīsumu, vēl tagad viņai jāapmeklē dārgas procedūras.
Bijušās dārzkopības sabiedrības teritorijā ir sabojāta meliorācijas sistēma. Pēc lielāka lietus šī teritorija pārvēršas par ezeru. Iedzīvotāji sūdzas gadiem, bet pašvaldība nav atjaunojusi meliorācijas sistēmu.
