Ko darīt, lai tik bieži nebūtu jālaista siltumnīca un dārzs?
Zeme dārzā un siltumnīcā izžūst, jo tai tiek klāt tieši saules stari, kas atņem augsnē esošo mitrumu.
Tieši tāpēc permakultūra aicina dārzkopjus stādīt augus vairākos līmeņos – lai panāktu noēnojumu un samazinātu ūdens iztvaikošanu. Piemēram, dobē, kur aug ķirbis, var stādīt pupiņas vai zirņus, jo ķirbja lielās lapas noēnos pākšaugu saknes.
Ļoti mazs vai gandrīz nekāds sakņu noēnojums ir tieši siltumnīcas augiem, kas bieži jālaista, tāpēc zem tomātiem ieteicams stādīt kaut vai siltumu mīlošas puķes. Tās noēnos augsni, mazināsies augsnes temperatūra un tā neuzkarsīs. Līdzīgu efektu var panākt arī ar mulču, uzklājot uz augsnes salmu, siena, nopļautās zāles vai kāda cita materiāla kārtu. Tad augsnē esošais mitrums tik viegli neiztvaikos.
Taču tas nav vienīgais iemesls, lai dārzu un siltumnīcu mulčētu. Ar šo segumu tiks uzlabots augsnes sastāvs, jo tas kalpos arī kā komposts – baros augsni, ierobežos nezāļu augšanu, bet zemenes, kas augušas salmos, būs tīrākas un mazāk pūs.
Kā mulčējamo materiālu ieteicams izmantot sienu, salmus un pļauto zāli. Sienu un salmus klāj 5–10 centimetru biezā kārtā, bet zāli, kas pļauta ar zāles pļāvēju vai trimeri, liek ne biezākā slānī kā 5 cm, savukārt ar izkapti vai disku pļaujmašīnu pļauto var likt arī 10 cm biezā kārtā. Ņem vērā, ka mulča vasarā ik pa laikam būs jāpapildina, lai tās slānis ir vienmērīgs.
