Ko darīt, ja dārzs ir pilns ar gārsu un virzu?
Gārsa un virza ir divi augi, pret kuriem attieksme bieži vien krasi atšķiras. Vieni uzskata tās par visbriesmīgākajām nezālēm, citi – par vērtīgiem ārstniecības augiem. Un katram ir sava taisnība.
Gan gārsa, gan virza, no vienas puses, labi iederas pavasara un vasaras sākuma salātos, smūtijos, biezpiena ēdienos, garšaugu pulveros un veselības tējās, bet, no otras puses, tās, ja pamatīgi savairojas, nomāc gan augus dobēs, gan zāli mauriņā.
Ravēšana un citas metodes
● Rūpīgi izravē katru gārsas lapu un kātu, kas aug starp citiem augiem. Vislabāk to darīt pēc pamatīga lietus, kad zeme kļuvusi mīksta. Gārsas saknītes vislabāk var izlasīt ar pirkstiem, nevis izraut ar kapli (tas sacirtīs sakni gabalos, un no katra augsnē palikušā gabaliņa augs jauns stādiņš). Arī virzu vislabāk izravēt pirmajā sausajā dienā pēc lietus.
● Ik reizi, staigājot pa dārzu, izplūc katru jaunu izdīgušu gārsas un virzas dzinumu. Padari to par tādu pašu paradumu kā, piemēram, noziedējušu petūniju ziedu noplūkšanu!
● Neliec izravēto gārsu un virzu komposta kaudzē – šādā ceļā tā var izplatīties vēl plašāk. Met to atkritumu kaudzē, kas netiek otrreiz izmantota dārza vajadzībām.
● Ja paredzēts ierīkot dobi vai lielāku platību ilgākam laikam un tajā vietā aug daudz gārsas un virzas, cīņā ar tām labāks paņēmiens ir šīs dobes apstādīšana ar augiem, kuru priekšā gārsa padodas. Viens no tādiem augiem ir dārza raspodiņi – tiem ir lielākas lapas nekā savvaļas raspodiņiem, un tie atņem pārējiem augiem gaismu un vietu. Labāk būtu, ja raspodiņus audzētu vismaz divus gadus, bet arī pēc pirmā gada jau būs diezgan labi rezultāti.
● Ja gārsa un virza pārņēmusi dobes tik lielā mērā, ka dārza kopšanai gribas atmest ar roku, tad gārsu apsēstajā platībā var iestādīt kartupeļus – aptuveni 50 cm attālumā citu no cita. Līdzīgu rezultātu var iegūt, iestādot topinambūrus. Kad nezāles iznīkušas, var atgriezties pie citu augu ieaudzēšanas.
