Kas labi augs nabadzīgā augsnē? Ēdelveiss!
Alpu kalnu simbols ir ēdelveiss (Leontopodium nivale, agrākais nosaukums Leontopodium alpinum), un to varam audzēt arī savos dārzos.
Ja ēdelveisam ierādītajā vietā patīk, tas ir ļoti viegli kopjams augu. Mūsu dārzos to visdrošāk ieaudzēt no stādiņiem, ko pavasarī stāda dobē 20–30 cm attālumā citu no cita. Vasarā ēdelveisi akmensdārzā vai puķu dobē vislabāk izskatās, ja ir sastādīti pudurīšos vienuviet pa 3–5 stādiem. Pēc iestādīšanas tos viegli aplaista, turpmāk laistīšana vajadzīga tikai lielā un ilgstošā karstumā – tad laista vai nu no rīta, vai vakarpusē. Ilgstošs mitrums ēdelveisam nepavisam nepatīk. Lai augs labi pārziemotu, jāraugās, lai saknītes nemirktu slapjumā.
Tā kā ēdelveiss ir tipisks Alpu kalnu augs, nav arī vajadzības to nedz mēslot, nedz piebarot ar kompostu (tad augs var pat sākt nīkuļot un aiziet bojā). Lai cers augtu kupls un veselīgs, ik pēc pāris gadiem rudenī, kad augs ir apgriezts, to sadala. Ceru apgriež tā, lai paliek kātiņi apmēram plaukstas augstumā no zemes.
Ievēro!
● Lai ēdelveiss pats neizsētos, rudens pusē pirms sēklu nogatavošanās noplūc noziedējušās ziedu galviņas.
● Nogrieztie ziedi ļoti labi iederas sauso augu kompozīcijās. Ziedus vislabāk griezt pusdienlaikā, kad tie atveras pilnībā.
Ieaudzē šīs!
Populārākās dārza šķirnes ir nosauktas Alpu virsotņu vārdos: ‘Matterhorn’, ‘Wendelstein’, ‘Mont Blanc’.
