Vakarbuļļu pļavas nogana mobilais ganāmpulks
foto: Shutterstock
Vakarbuļļos aug arī retā jumstiņu gladiola.
Viena Vide Visiem

Vakarbuļļu pļavas nogana mobilais ganāmpulks

Kas Jauns Avīze

Vakarbuļļu pļavās ieradies Latvijas Dabas fonda projekta "GrassLIFE" mobilais ganāmpulks. Jau pērn balti jostainās Galovejas šķirnes govis šeit gleznaini papildināja ainavu.

Ganībās pie Buļļupes un Lielupes satekas saimnieko desmit govis ar trīs teliņiem un astoņas divgadīgās teles. Šogad ganāmpulkam uzticētas divas pļavas – 28 hektāri unikālo, tikai Baltijas jūras piekrastē izplatīto piejūras zālāju.

Latvijā minētais biotops sastopams ļoti reti – kopējā platība nepārsniedz 180 hektāru. Šie zālāji izceļas ar lielu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augi, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs.

Vakarbuļļu zālājos aug arī aizsargājami augi – jūrmalas armērija, purva mātsakne, Gmelina alise un jumstiņu gladiola. Tomēr lielu teritorijas daļu ir pārņēmušas parastās niedres un vīgriezes, kas nomāc sugu daudzveidību. Mobilais ganāmpulks palīdz tās ierobežot, noēdot jaunos dzinumus.

Kopumā ganāmpulkā ir vairāk nekā 110 liellopu, kas ganās visā Latvijā, atjaunojot dabiskās pļavas, ar Eiropas Savienības LIFE programmas atbalstu.

“Pagājušo gadu ganītās pļavas šobrīd izskatās labi,” "GrassLIFE" zālāju eksperte Baiba Strazdiņa stāsta, ka zied citviet Latvijā ļoti retās jūrmalas armērijas, arī purva purenes un citi augi, daudzviet bagātīgi dīgst jumstiņu gladiolas. Pļavās ierīkoti nožogoti laukumi, kurus noganīs tikai pēc gladiolu izziedēšanas.

Ganības norobežotas ar aploku, taču pļavu var šķērsot, izmantojot gājējiem ierīkotos vārtus. Govis ir miermīlīgas un draudzīgas, radinātas pie cilvēku klātbūtnes, taču nevajadzētu tām tuvoties un censties noglaudīt, nedrīkst barot vai kaitināt. Ganāmpulka koordinatori ganības regulāri uzrauga, turklāt govis aprīkotas ar raidītājiem, lai tās var pieskatīt arī attālināti.