Pandēmija klimatam devusi vienīgi īsu atelpu
Kaut arī Latvijā aizvadītā ziema beidzot bija sniegaina, pasaules mērogā pagājušais gads bijis viens no trim karstākajiem novērojumu vēsturē – par 1,2 grādiem vairāk nekā 1850.–1900. gadā. Pandēmijas laikā pieredzētais ekonomikas kritums tikai īslaicīgi samazinājis siltumnīcas gāzu emisijas, neradot nekādu manāmu efektu.
Eļļa ugunī
Nepalīdzēja arī "La Ninja" fenomens – temperatūras pazemināšanās Klusajā okeānā. Vējš tikai uz laiku iedzina siltumu okeāna dzelmē, taču nemainīja kopējo enerģijas daudzumu, kas nosaka planētas klimatu.
Kopš 20. gadsimta 80. gadu vidus gaisa temperatūra tuvu zemei Arktikā pieaugusi vismaz divreiz straujāk nekā vidēji pasaulē. Pērn arktiskās jūras ledus platība otro reizi novērojumu vēsturē saruka līdz mazāk nekā četriem miljoniem kvadrātkilometru. Ledus atkāpšanās Laptevu jūrā norisinājās visagrāk, kopš pastāv satelītu novērojumi, Grenlandes ledus sega, atšķeļoties aisbergiem, samazinājusies līdz minimālam izmēram.
Šīs pārmaiņas ir kā eļļa ugunī – ugunsgrēki aprij mežus un izmet atmosfērā vēl vairāk oglekļa dioksīda, Arktikā kūstošais ledus ceļ temperatūru, mūžīgā sasaluma kušana atbrīvo metānu.
Krāsnīs metīs vēl vairāk ogļu
Arī šogad cilvēce turpina sildīt planētu, un Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) paredz, ka līdz ar iziešanu no koronavīrusa krīzes ievērojams ekonomikas pieaugums būs uz fosilo kurināmo rēķina. Pieprasījums pēc oglēm, pēc IEA prognozes, augs par 60% straujāk nekā piegādes no atjaunojamiem enerģijas avotiem.
“Lielā mērā tāpēc siltumnīcas gāzu izmeši atmosfērā pieaugs par 5%, kas samazinās līdz nullei 80% lielo kritumu 2020. gadā. Rezultātā izmeši atgriezīsies gandrīz iepriekšējā līmenī un būs tikai par 1,2% mazāki, nekā 2019. gadā,” paredz IEA, gan norādot, ka prognozes ir ļoti aptuvenas.
Galveno pieprasījumu pēc oglēm nodrošina Āzijas valstis, pirmām kārtām Ķīna, kas ātrāk par citiem tikusi galā ar vīrusu un ir pasaulē lielākā atmosfēras piesārņotāja ar oglekļa dioksīdu saturošiem izmešiem. ASV ierindojas otrajā vietā.
Ķīnas ekonomika šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pieaugusi par 18,3% – straujākā izaugsme 30 gadu laikā, kopš apkopo šos datus. Vēl pērn Ķīnas iekšzemes kopprodukts pieauga par 2,3%, reģistrējot vājāko izaugsmi kopš 1976. gada. Arī attīstības valstis turības vairošanu uzskata par svarīgāku nekā ekoloģija.
Steidzami jārīkojas
“Pasaule ir bezdibeņa malā,” izteicies ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs pēc Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ziņojuma noklausīšanās.
“Visām valstīm jāuzņemas saistības neitralizēt izmešus līdz 2050. gadam, bet līdz 2030. gadam samazināt tos par 45%, salīdzinot ar 2010. gada līmeni,” norāda Guterešs, aicinot nezaudēt ne dienu.
Viņš aicina turīgās valstis no OECD kluba atteikties no oglēm līdz 2030. gadam, pārējās līdz 2040. gadam un pārtraukt būvēt jaunas ogļu spēkstacijas. Tikmēr Ķīna sola sasniegt neitralitāti oglekļa emisijā tikai līdz 2060. gadam. Eiropas Komisija vēlas sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.
ASV prezidents sasauc tikšanos
Patlaban ar Parīzes vienošanos gandrīz visas valstis, arī Latvija, ir apņēmušās nepieļaut planētas vidējās temperatūras paaugstināšanos vairāk par pusotru grādu, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu.
Parīzes vienošanās ieguvusi otro elpu līdz ar varas maiņu Vašingtonā – jaunais ASV prezidents Džo Baidens atcēla priekšgājēja Donalda Trampa lēmumu izstāties no šā līguma. Turklāt, negaidot klimata samitu novembrī Glāzgovā, Baidens aprīlī sarīkoja virtuālu tikšanos par šiem jautājumiem ap 40 pasaules līderu, ieskaitot Ķīnas un Krievijas prezidentus. Pekina un Vašingtona solījušas sadarboties cīņā ar klimata izmaiņām, bet pagaidām tie ir vārdi. Konkrētāks gan bijis Baidens, solot līdz 2030. gadam samazināt ASV siltumnīcefekta gāzu emisiju par 50% salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.
Draud grēku plūdi
Vidējai temperatūrai uz Zemes paaugstinoties par vienu grādu, gaidāms, ka aptuveni 4% pasaules sauszemes teritorijas pārveidosies par cita tipa ekosistēmu, bet, paaugstinoties par diviem grādiem, šāda ietekme skars 13% teritorijas un izzudīs 99% no koraļļu rifiem. Aptuveni 1,5 līdz divu grādu liela globālā sasilšana spēj iedarbināt procesus, kuru dēļ izkusīs Grenlandes ledus sega. Noteiktos apstākļos kļūs iespējama jūras līmeņa celšanās pat par septiņiem metriem.
Avots: Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) Ženēvā
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
