Dārzā saimnieko kurmis - tas nav tik briesmīgi, kā sākumā šķiet

Kāpēc kurmis tik daudz rok?

Kurmis augus izcilā, bet no tiem nepārtiek, tāpēc, ja līdz ar kurmja parādīšanos dārzā tiek apgrauztas augu saknes, jāvaino grauzēji, kam pa kurmja alām ir viegli pārvietoties. Pats kurmis galvenokārt pārtiek no kāpuriem, kailgliemjiem, sliekām, vabolēm, zirnekļiem, dažkārt notiesā arī kādu vardi un peli. Kurmim ir ļoti laba apetīte – diennakts laikā tas apēd gandrīz tikpat, cik pats sver, un, ja tas 12 stundas nav neko ēdis, var aiziet bojā. Tieši izsalkuma vadīts, kurmis veido rakumus. Jo augsne bagātāka dažādiem kāpuriem, tārpiem, sliekām un vabolēm, jo mazāk kurmim jārokas. Ja barības ir maz, kurmis ejas veido daudz ātrāk un vairāk. Ne tik ēdelīgs kurmis ir ziemā, bet arī tad viņš aktīvi meklē barību, tāpēc nav jābrīnās, ka, nokūstot sniegam, zem tā atklājas neskaitāmi kurmja rakumi.

Ko labu dara kurmis?

Rokot ejas, kurmis uzirdina augsni, tajā vieglāk iekļūst gaiss, līdz ar to augu saknes vairāk saņem skābekli. Kurmis ir lielisks palīgs augsnes mitruma regulēšanā, jo apmaisa augsni, un mitrums var vieglāk iesūkties zemē, vai otrādi –  mitro augsni paceļ uz augšu, bet sauso ierok dziļāk. Pateicoties labajai apetītei, kurmis regulāri bagātina augsni ar dabīgu mēslojumu, tā uzlabojot augsnes sastāvu. Tas apēd arī daudzus augsnē mītošos kaitniekus, kas apgrauž vai bojā augus.

Kā atbaidīt nenogalinot?

Kurmis vienā vietā nemēdz dzīvot pārāk ilgi – maksimums, divus gadus. Tad tas meklē jaunu vietu, kur meklēt barību. Ja tomēr ar kurmi sadzīvot neizdodas, jāmeklē veids, kā to padzīt no sava īpašuma. Visvieglāk to izdarīt, radot kurmim nepatīkamu smaržu, dzīves apstākļus un sajūtas. Tā kā kurmis ir gandrīz akls, citas maņas viņam ir daudz vairāk attīstītas.

● Kurmim ir ļoti laba oža, tāpēc tas dzīvos tikai tādā vietā, kur smarža tam patiks. Ja vēlies no kurmja atbrīvoties, liec tā alās lupatas, kas piesūcinātas ar petroleju, terpentīnu, degvielu, darvu.

● Čaklais racējs necieš pākšaugus – zirņi, bet jo īpaši pupas tam pavisam neiet pie sirds. Ja kurmis īpaši iecienījis saimniekot sakņu dārzā, zini – ap to apstādīti pākšaugi kustoni aizbaidīs. Arī krāšņās fritilārijas kurmjiem nepatīk – stādot tās puķu dobēs vai gar zālienu, var izdoties padzīt neveļamo ciemiņu no šīm dārza vietām.

● Ja līdzekļi atļauj un ir vēlme savā teritorijā nekad kurmi neielaist, gar visas teritorijas perimetru augsnē var ierakt drāts žogu, ievietot koka vai plastmasas norobežojumus. Svarīgi aizsargmateriālu augsnē ievietot vismaz 70 cm dziļumā. 

● Kurmis necieš vibrācijas un troksni, tāpēc dosies uz mierīgāku vietu, ja troksnis un vibrācijas atkārtosies regulāri. Vari ņemt talkā lētus modinātājpulksteņus ar skaļu signālu un stikla vai plastmasas traukus ar labu skaņas caurlaidību.

Modinātājpulksteni ar uzstādītu modinātāju ieliec traukā, aiztaisi to ciet un ievieto zemē pēc iespējas tuvāk vislielākajam kurmja rakumam; tā ir kurmja miga. Vienā traukā vari ievietot pat vairākus pulksteņus, kam uzstādīti dažādi zvana laiki, vai izvietot tos vairākās vietās dārzā, kur ir kurmja rakumi.

● Veikalos var nopirkt augsnē ievietojamas ierīces, kas rada ultraskaņas impulsus; tās darbojas ar baterijām. Ultraskaņas impulss, kas atkārtojas aptuveni pēc desmit minūtēm, rada vibrācijas, ko kurmis sajūt pat pārsimts kvadrātmetru attālumā.

● Kurmim nepatīk blīva, sastaigāta augsne, tāpēc pamatīgi noblietētas taciņas gar dārzu, starp vagām būs gluži kā aizsargvalnis, lai kurmis tur neraktos.

● Kurmji ir gudri dzīvnieki un, tiklīdz vairs nejūt apdraudējumu, nepatīkamu smaku un skaņu, var atgriezties tavā dārzā.

Interesanti!

● Kurmja kažoks atjaunojas trīs reizes gadā, jo šaurajās pazemes ejās tas ātri nobružājas.

● Pēcnācēji kurmjiem ir tikai vienu reizi gadā. Jau pusotra mēneša vecumā mazie kurmji pamet savu migu, lai dotos patstāvīgā dzīvē. 

● Kurmis ir vienpatis un savā izcīnītajā teritorijā saimnieko viens. Konkurenti tiek padzīti ar spēku, liekot lietā asos nagus un zobus.