Maltītei līdzņemšanai komplektā nāk atkritumi
Pandēmijas laikā ēstuves maltīti drīkst pārdot tikai līdzņemšanai, un tam ir ievērojama ēnas puse – daudzkārt audzis vienreizlietojamo trauku apjoms.
Pēc ANO Vides programmas aprēķiniem, ik gadu pasaulē vienreizējai lietošanai saražo apmēram 100 līdz 150 miljonus tonnu plastmasas, un okeānos katru gadu tiek izmesti apmēram astoņi miljoni tonnu plastmasas.
No jūlija būs jauns aizliegums
Uzplaukstot piegādei no e-veikaliem un restorāniem, arī Latvijā krietni pieaudzis dažādu trauciņu, kastīšu, iesaiņojumu, pudeļu, krūzīšu, salmiņu, galda piederumu un maisiņu daudzums atkritumos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi likumprojektu "Par plastmasu saturošiem izstrādājumiem", kas paredz aizliegt konkrētu plastmasu saturošu izstrādājumu laišanu tirgū, patēriņa samazināšanu, prasības izstrādājumu dizainam un pārstrādātas plastmasas saturam tajos.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto direktīvu 2019/904 visā Eiropas Savienībā no jūlija būs aizliegti vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi. Taču katrs var rīkoties jau tagad.
Kafijas trauks no cukurniedrēm
Viens no veidiem, kā mazināt šo drazu apjomu, ir, piemēram, kafiju iepildīt savā termokrūzē, turklāt ir tirgotavas, kas šādiem klientiem piedāvā atlaides. Arī uzņēmumi sākuši meklēt risinājumus.
Piemēram, kopš pagājušā gada "Narvesen" piedāvā "Future Smart Duo" vāciņus, kas izgatavoti no koka un cukurniedru izspaidu šķiedras, piemēroti gan karstu, gan aukstu dzērienu baudīšanai un ir pārstrādājami.
Tāpat kā papīra krūzēs, arī šo vāciņu sastāvā nav plastmasas. To galvenā sastāvdaļa ir cukura ražošanas blakusprodukts – cukurniedru izspaidas, dabisks blakusprodukts pēc cukurniedru sulas ieguves, kas līdz ar koksnes šķiedru pārstrādātas īpašā kartonā.
Kad mazāk ir labāk
"Rimi" veikalos visā Baltijā kopš decembra vairs nepārdod vienreizlietojamās plastmasas preces – traukus, galda piederumus, salmiņus, vates kociņus, to vietā piedāvājot līdzvērtīgas alternatīvas no papīra un citiem videi draudzīgākiem materiāliem.
"Rimi" visā Baltijā pagājušā gada laikā samazinājis plastmasas patēriņu par 100 tonnām, un "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala norāda, ka līdz 2025. gadam plānots samazināt pārtikas atkritumu apjomu par 50%, līdz 2030. gadam – sasniegt siltumnīcas gāzu emisiju nulles līmeni. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā šādu mērķi plāno sasniegt tikai līdz 2050. gadam.
Viens no soļiem ceļā ir infrastruktūras modernizēšana un automatizācija – LED apgaismojuma, amonjaka un CO2 dzesēšanas sistēmu ieviešana. Piemēram, jaunajā "Rimi Baltic" loģistikas centrā, kas atklāts Rīgā, Deglava ielā, oktobra sākumā, uzstādīti saules paneļi kravas automašīnu stāvvietā, apkure un ūdens sildīšana notiek ar siltumu, kas atgūts no grunts sildīšanas sistēmas. Aprēķini liecina, ka jaunais loģistikas centrs un centralizētā produktu piegāde ļaus uzņēmumam ietaupīt līdz pat 500 000 litru degvielas.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
