Cilvēkus aicina nodot nevajadzīgās drēbes
Neskaitāmi litri ūdens, piesārņota augsne, gruntsūdeņi un gaiss ir tikai neliels uzskaitījums no dabas resursiem, kurus ziedojam, lai iegādātais apģērbs gadiem aizmirsts krātos skapī vai izgāztuvē.
"Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar "Eco Baltia vide" līdz 31. martam rīko kampaņu "Marts – tekstila šķirošanas mēnesis", aicinot nodot nevajadzīgās drēbes un apavus speciālajos tekstila šķirošanas konteineros.
Tikai vienam kreklam 2700 litru ūdens
“Mūsdienās, kad cilvēku paradumus ietekmē ātrā mode un nepārdomāta iepirkšanās, izmantoto tekstilizstrādājumu apjoms tikai pieaug, neskatoties uz to, ka eiropiešu skapjos vidēji 30% apģērbu stāv neizmantoti,” saka "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.
Turklāt liela daļa tekstilizstrādājumu netiek nodota atkārtotai lietošanai vai pārstrādei, bet vienkārši izmesti sadzīves atkritumos. Maldīgs ir uzskats, ka tekstilizstrādājumu ražošana ir samērā nekaitīga – tajā izmanto aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai un 440 kā bīstamas videi.
Aprēķināts, ka sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalīsies 200 gadu laikā. No pasaules ūdens piesārņojuma 20% rada tekstilizstrādājumu krāsošana un apdare, tikai viena kokvilnas krekla izgatavošanai nepieciešami 2700 litri ūdens. “Jo ilgtspējīgākas un atbildīgākas būs mūsu izvēles, jo ievērojamāks arī resursu patēriņa samazinājums un zaļāka apkārtējā vide,” atgādina Zakulis.
Vēlme šķirot pieaug
Kampaņas rīkotāji aicina pārskatīt savus iepirkšanās paradumus un veikt skapju revīziju, nolietoto vai nevajadzīgo apģērbu nododot atkārtotai lietošanai vai pārstrādei.
“Redzam, ka vēlme šķirot tekstilu tikai pieaug. Pagājušā gada otrajā pusē kampaņā Nav ko vilkt? piecu mēnešu laikā plānoto 200 tonnu vietā savāktas 312 tonnas tekstilizstrādājumu, kas ir par 56% vairāk, nekā plānojām,” teic Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka no 2025. gada dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana.
Meklējiet sarkano konteineru
Šobrīd pieejami 60 tekstila šķirošanas konteineri, kas novietoti Rīgā, Ogrē, Salaspilī, Ādažos, Piņķos un citviet Pierīgā, arī daudzviet Vidzemē. Šo sarkano konteineru precīzas atrašanās vietas iespējams noskaidrot kartē "Latvijas Zaļā punkta" mājaslapā. Kampaņas laikā uzstādīti arī mobilie konteineri Berģos, Mežaparkā, Čiekurkalnā, Vecmīlgrāvī un Vecāķos.
Iedzīvotāji tajos lūgti ievietot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus.
Konteineros nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanai, bijuši saskarsmē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji. Nevajag izmest netīru apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgo.
Apģērbu pērkam mazāk
"Snapshots" aptauja liecina, ka informētība par iespējām nodot lietoto apģērbu otrreizējai apritei ir augusi – no 40% 2019. gadā līdz 47% šogad. Tomēr 37% uzskata, ka pagaidām tekstila šķirošanas konteineri atrodas pārāk tālu un ir grūti pieejami.
Kopš 2019. gada par 12% pieaugusi to iedzīvotāju daļa, kuri jaunas drēbes iegādājas ne biežāk kā vienu vai divas reizes gadā (47%). Pandēmijas laikā par 12% sarucis to pircēju skaits, kuri pirms pāris gadiem jaunu apģērbu iegādājās vismaz piecas reizes gadā. Summa, ko Latvijā vidēji gadā izdod par jaunu apģērbu, nav ievērojami mainījusies un visbiežāk svārstās 100 līdz 300 eiro robežās (42%). Aptuveni puse (49%) iegādāto apģērbu nēsā vismaz divus gadus.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
