Cīravā jaunie uzņēmēji Katrīna un Uldis iekopj mēbeļu dārzu
No koka darinātas mēbeles nav nekas pārsteidzošs, bet jaunie uzņēmēji Katrīna un Uldis Šmiti gājuši soli tālāk – viņi ekoloģiskus krēslus un citus darinājumus audzē vagā. Cīravas pagastā Aizputes novadā saviem spēkiem iekārtotajā Meža dizaina dārzā" iestādītie kārkli un vītoli pārtaps vajadzīgās formas mēbelēs ar zīmolu "Forest Designed – Meža dizainēts".
“Bija doma veidot savu galdniecību, gribējās būt pie mājas un strādāt sev,” "Kas Jauns Avīzei" teic Uldis. Viņš pēc specialitātes nemaz nav galdnieks, bet ir beidzis pavārskolu, studējis uzņēmējdarbību, taču vienmēr paticis koks un dizaina lietas. Katrīna pēc specialitātes ir pasākumu vadītāja ar augstāko izglītību kultūras vadībā.
Ideja aizgūta no angļu pāra
Tad uzzinājuši, ka Anglijā Alise un Gevins Munro savā uzņēmumā "Full Grown Ltd" no kārkliem audzē un veido ekskluzīvas mēbeles, spoguļu ietvarus, abažūrus. Viņi ir ļoti atsaucīgi, konsultē jebkurā jautājumā, palīdz objektu kopšanas niansēs, kas viņiem bijis kā eksperiments, bet latviešiem jau nododams kā pārbaudīts fakts. Munro ir ekoloģiski noskaņoti un vēlas, lai šī ideja iegūst globālu raksturu.
“Domājām – kāpēc mēs to nevaram darīt šeit? Tagad mums dārzā ir iestādīti 130 kārklu stādu,” Uldis skaidro, ka kārkli visātrāk aug, vislabāk padodas veidošanai un potēšanai, ir mazāk prasīgi pret dažādām augsnēm, izturīgi pret kaitēkļiem un slimībām.
“Angļu uzņēmēji mums ieteica klūdziņu kārklus "Salix viminalis", no kuriem pin arī grozus. Kārklam noteikti nepieciešams mitrums, kaut gan mēs tos sākām stādīt vasarā, kas nav pats pareizākais periods. Taču, tā kā ideja mums ienāca prātā pērn pavasarī, sapratām, ka jāstāda vasarā,” teic Katrīna, kura sevi sauc par idejas biroju – strādā ar finanšu piesaisti, aprēķiniem, plānošanu, mārketingu, ir izveidota Facebook lapa, taps arī interneta vietne.
Uzņems arī apmeklētājus
Vīrs ir saimnieciskais vadītājs, kurš dara un plāno visu dārzā, fiziskais darbs ir pilnībā uz viņa pleciem. Pirmie kārkli iestādīti pērn ap Jāņiem, un līdz septembrim visu laiku klāt stādīti jauni. Audzētavas platība pagaidām ir 0,3 hektāri, bet ir paredzēts paplašināt līdz hektāram.
Nu jau topošo mēbeļu kārklu stādi savākti dabā, un tos ir viegli apsakņot no spraudeņiem. Kārkls gadā izaug pusotra līdz divu metru garumā, Jāņos stādītie sasnieguši pusotru metru, ar labu mēslošanu varētu augt vēl straujāk.
“Mūsu plāns ir augustā dārzu atvērt apmeklētājiem, lai cilvēki var paši savām acīm redzēt un dzirdēt, kā stāds var pārtapt par krēslu. Plānojam ekskursijas un pasākumus, tā būs unikāla vieta pastaigām un notikumiem starp augošiem krēsliem, lampām, nojumēm un interesantiem vijumiem,” nākotnes plānus iezīmē Katrīna, piebilstot, ka tūrisms dotu arī darba vietas vietējiem.
Krēsls izaug septiņos gados
Uldis visvairāk laika veltīs tieši mēbeļu veidošanai, process jau sācies, bet galvenais darbs būs šogad. “Mēbeles izaugšana ilgst no trīs līdz desmit gadiem. Šogad noteikti aprises varēs redzēt. Mums ir plānos izaudzēt drēbju pakaramos, lampu abažūrus, mikrofona statīvus, krēslus. Piemēram, šādi pakaramie un mikrofona statīvi vispār nav pasaulē redzēti, un tā ir mūsu ideja,” stāsta uzņēmējs.
Darbs ritējis arī ziemas aukstumā – veidošana un formu izstrāde, jo kārklus liec un veido ap noteiktu formu, process notiek visa gada garumā.
Pēc angļu pieredzes, abažūrs izaug apmēram trīs gados. Līdz gatavam produktam vēl jāapstrādā, un klientam var pārdot pēc četriem gadiem. Krēsls izaug septiņos gados, jo ir masīvāks, var paiet arī desmit gadi, viss atkarīgs no konkrētā stāda. Meža dizaina dārzā mēbeļu dizainers lielā mērā ir pats augs, Šmiti tam palīdz un arī rēķina līdzi, lai mēbele būtu izturīga.
Kārkls izaug garš un tiek saveidots viena līdz pusotra gada laikā. Tad formas ziņā tas ir gatavs, un ir jau acij patīkams skats – tievs krēsls, lampa vai drēbju pakaramais. Ar katru nākamo gadu tas top biezāks.
Jauns divritenis nav jāizdomā, bet, protams, ir padomā arī pašiem savas unikālās lietas. Esot dārzā uz vietas, idejas dzimstot ik rītu, un jāizmēģina viss, jo nekad nevar zināt, kas pavērs jaunas durvis. Piemēram, ir sastādīta atpūtas nojume no kļavas koka – arī dzīva. Top arī meža dizainēti dažādu koku auskari.
Konsultējoties ar Anglijas uzņēmējiem, Šmiti sapratuši, ka galvenais tirgus lielajām mēbelēm būs ASV, Krievija, Ķīna. Tomēr arī Latvijā šīs mēbeles varētu būt ekskluzīvi priekšmeti, ņemot vērā, cik katra ilgi augusi. Un katrs būs unikāls objekts, divu vienādu nebūs.
Aicina ciemos
Šovasar tiks iestādīti vēl apmēram 200 līdz 300 kārklu stādu, kopā ir iecere iestādīt divarpus tūkstošus, lai no 2026. gada katru gadu novāktu mēbeļu ražu.
“Esam izveidojuši biznesa plānu un aprēķinājuši, kā viss tālāk varētu attīstīties. Lai atvērtu dārzu tūristiem, vajadzīgi līdzekļi, un šobrīd strādājam, lai varētu visu sakārtot,” stāsta Uldis.
Jau šobrīd, iepriekš piesakoties, pret brīvprātīgu ziedojumu audzētavas attīstībai saimnieki labprāt uzņem viesus. Iespējams apskatīt dārza tapšanas gaitu, pirmo mēbeļu stādus un to veidošanu, piknikot pie ugunskura meža ielokā.
“Man visā šajā lietā patīk radošais process. Es eju dabā, cenšos izdomāt, kādu pievienoto vērtību vēl var no konkrētā koka dabūt. Cenšos paskatīties uz koku citādi, uzskatu, ka tas ir mūsu zelts. Mēs savas dzīves laikā neizaudzēsim visu, ko varam iedomāties, variantu ir daudz,” spriež Uldis.
Katrīna piemetina, ka tas ir interesants process, kad rodas ideja un zīmē skici, domādams, no kura gala šī lieta varētu augt. Piemēram, krēsli aug no atzveltnes, bet mikrofona statīvs jāaudzē ar galvu uz leju, no augšas uz apakšu – apgriezts otrādi. Drēbju pakaramais jāaudzē tā, kā tas stāvēs skapī.
“Patiesībā tā ir tehniska lieta, bet tā palīdz izsapņot ko tādu, kas citam varbūt šķiet nereāls. Tad tu uzzīmē, ej dabā, mēģini izveidot un saproti, ka tas viss ir iespējams,” atklāj Katrīna.
Šmiti uzsver, ka nedara kokam pāri: “Kad izejam mežā, redzam, ka ļoti daudzi koki paši ap sevi vai cits ap citu ir savijušies netīšām. Tas ir dabisks process, vienkārši mēs tam iedodam trajektoriju. Un gala vārds pieder kokam, kas augs uz to pusi, kur vēlas, mēs ieraudzīsim konkrētā objekta dizainu un palīdzēsim tam tapt.”
Ir laba sajūta
Pašu iekoptais dārzs ir mūža projekts, būs interesanti to vērot pēc pieciem, 30 un 70 gadiem, pēctečiem pēc gadsimta. “Mums patīk šis projekts arī tāpēc, ka vēlāk šo pasauli varēsim atstāt bērniem, mazbērniem un tālākām paaudzēm. Tā ir ģimenes lieta, ko atstāt aiz sevis,” priecājas Šmiti.
“Mēs jau tagad dzīvojam ar to izjūtu, ka redzam dārzu, pilnu ar mēbelēm. Pieeju no rīta pie loga, paskatos un nodomāju – redz, kur ir mans mēbeļu dārzs. Ir laba sajūta. Daudziem cilvēkiem ir tādas idejas, kuras vienkārši paskrējušas garām. Gribu novēlēt nebaidīties, paskatīties dziļāk uz savām, iespējams, nereālajām idejām un tās īstenot. Kad pieķeries un sāc praktiski domāt un rēķināt, bieži izrādās, ka tas, kas likās neiespējams, ir ļoti iespējams,” Katrīna aicina uzdrošināties arī citus.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
