Siguldā atkritumus šķiro viedi
Jau teju pusgadu deviņu daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem Siguldā, Leona Paegles ielā 6, ir pieejams atkritumu šķirošanas viedpunkts, kurā iedzīvotāji var šķirot bioloģiski noārdāmos un sadzīves atkritumus, vieglo iepakojumu un stikla taru.
Viedpunkta lietotājiem ir iespēja sekot līdzi savam izmesto atkritumu daudzumam.
“Šis ir kas unikāls,” "Kas Jauns Avīzei" ar lepnumu saka Siguldas pilsētas SIA JUMIS direktore Kristīne Lūse. “Ir radīta visa nepieciešamā infrastruktūra, lai šā kvartāla iedzīvotāji varētu sākt veidot paradumu atkritumus šķirot, tādējādi samazinot poligonā noglabājamo atkritumu daudzumu.”
Iespēja kontrolēt savas izmaksas
Ar Siguldas pašvaldības palīdzību iekšpagalmā ir saremontēts ceļš un laukumā uzstādīti divi lieli konteineri – viens sadzīves atkritumiem, otrs bioloģiskajiem. Komplektā nāk klāt atsevišķi pazemes konteineri stiklam un vieglajam iepakojumam – plastmasai, kartonam, papīram. Agrāk šajā vietā stāvēja desmit parastie konteineri, līdz ar viedpunkta izveidi pērn oktobrī šobrīd testa režīmā palikuši pieci.
"Kas Jauns Avīze" jau rakstīja, ka nešķiroto atkritumu apsaimniekošana Rīgas un Pierīgas pašvaldībām no šā gada kļuvusi dārgāka. Tāpat ir arī Siguldā, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno tarifus palielināt visā Latvijā. Lūse norāda, ka jaunais viedpunkts ir iespēja nepārmaksāt: “Cilvēkiem būs iespēja kontrolēt pašu radīto atkritumu apjomu, un tādējādi viņi arī kontrolē savus ikmēneša rēķinus.”
Vajadzīga ID karte
Tā ir Latvijā vēl neredzēta iespēja – katram ir iespēja sekot līdzi un maksāt tieši par saviem atkritumiem, nevis, kā daudzdzīvokļu namos pierasts, kopīgi uz galviņām. Lai viedpunktu izmantotu, nepieciešama Siguldas iedzīvotāja ID karte, kuras numurs ir jāaizsūta sava nama apsaimniekotājam, kas to tālāk nosūta atkritumu apsaimniekotājam JUMIS, kas šos datus apkopo un izveido kopēju sarakstu ar visiem iedzīvotājiem, kuriem būs piekļuve konteineriem.
Nākot izmest atkritumus, ID karti pieliek pie lasītāja. Uz ekrāna parādās paziņojums, ka lūka atvērusies, atliek iemest savu maisu un aizvērt lūku, bet ekrāns pavēsta izmesto atkritumu svaru.
Izmantojot viedpunktu, sadzīves atkritumu tarifs būs 16 centu par kilogramu un seši centi par bioloģiskajiem, kas ir proporcionāls atkritumu apsaimniekošanas tarifam Siguldas novadā – tātad kartupeļu mizas, ābolu serdes un līdzīgus virtuves atkritumus ir izdevīgi šķirot, turklāt tie veido vairāk nekā 40% kopējā apjoma. Tā kā stikla burkas, plastmasas pudeles, papīrs, skārdenes un citi šķirojamie atkritumi pareizajos konteineros izmetami bez maksas, ietaupījums ir vēl lielāks.
Tiesa, pagaidām tā ir teorija – kamēr viedpunkts ir pārbaudes režīmā, tā izmantotājiem atkritumu apsaimniekošanas tarifi ir pēc ierastās sistēmas. “Mērķis bija radīt ieradumu maiņu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem – šķirot atkritumus un sekot līdzi saviem rēķiniem. Lai pierādītu – ja atkritumi tiešām tiek šķiroti, rodas mazs apglabājamo atkritumu daudzums, kurus ved uz poligonu,” skaidro Lūse.
Ieradumi mainās lēni
Pagaidām jaunā sistēma vēl ir testēšanas stadijā, un daudzi kvartāla iedzīvotāji pret to izturas piesardzīgi un izvēlas turpināt izmantot ierastos konteinerus. “Tāpēc mēs nesteidzamies. Tas ir lēns process, jo šī paradumu maiņa ir sarežģīta,” neslēpj Lūse.
Arī mūsu sarunas laikā nedaudzie iedzīvotāji, kas iznākuši izmest atkritumus, izvēlas izmantot vecos konteinerus, tas gan varētu būt aiz piesardzības no fotokameras.
Tomēr ir arī tādi, kas jaunievedumu atbalsta, šķirojuši jau pirms tam vai sākuši tagad. Visi dati vēl nav savākti, pagaidām Lūse lēš, ka no visām deviņām dzīvojamajām mājām viedpunktu aktīvi izmanto aptuveni ceturtdaļa.
“Bet tie, kas ir aktīvi šķirotāji, nevar sagaidīt, kad tad viņi varēs norēķināties tikai par savu atkritumu apjomu. Tāpēc mēs arī lūdzam viņu palīdzību, lai motivē pārējos iedzīvotājus darīt tāpat, jo viņi ir tie, kuri stāsta kaimiņiem par ieguvumiem un dalās ar pieredzi,” saka Lūse.
Uzklausa iedzīvotājus
Laika gaitā atklātas dažādas detaļas, kuras vajag pielāgot iedzīvotāju ērtībām. Lūse: “Sākumā bija paredzēts, ka bioloģiskie atkritumi tiek skaitīti pēc svara, bet sadzīves tāpat kā visā Siguldas novadā pēc kubikmetriem. Bet saskārāmies ar to, ka iedzīvotāji tvertnē atkritumus ļoti sablietē, tie nevar virzīties tālāk un konteiners tiek bojāts. Cilvēki centās šajā kubatūrā ielikt maksimālo. Līdz ar to vienojāmies ar pašvaldību, ka tarifi tiks apstiprināti pēc svara arī sadzīves atkritumiem.”
Ja ir atsauksmes vai sūdzības par viedpunktu, ar tām var vērsties pie paša uzņēmuma. Lūse iedrošina, ka atgriezeniskā saite ir svarīga, lai projekts būtu veiksmīgs un iedzīvotāji tiešām būtu ieguvēji.
Viens no piemēriem ir viedpunkta pakāpienu pielāgošana senioriem. Gados vecāki cilvēki norādīja, ka pakāpiens ir par augstu un ir nestabila sajūta, tāpēc drīzumā uzstādīs jaunus.
Gada beigās izvērtēs
Izdzirdot par eksperimentu, pie JUMIS vērsušies citu apkārtnes namu iedzīvotāji ar lūgumiem pievienot arī viņus šā viedpunkta sistēmai. Pagaidām tas nav plānā, bet Lūse nenoliedz, ka būtu iespējams, ja jauda ļaus. Pagaidām citos Siguldas iekšpagalmos šādus šķirošanas punktus ieviest nav plānots, kaut arī Lūse vēlētos viedpunktus redzēt vairākos kvartālos. Šobrīd plāns ir atlikušo gadu vērot atsaucību konkrētajā vietā un pēc tam izvērtēt paveikto.
“Tad mēs rezultātus iesniegsim pašvaldībai, lai tā pieņemtu lēmumu par šādu punktu izveidi arī citos kvartālos. Tā tomēr ir finansiāli diezgan liela investīcija,” norāda Lūse. “Tas viss ir domāts iedzīvotājiem, lai viņi iemācās šķirot un samazina savus rēķinus. Mēs esam aprēķinājuši, ja šajā kvartālā maksimāli izmanto šo infrastruktūru, Getliņu poligonā apglabāsim ap 70 tonnām atkritumu mazāk. Protams, visiem vienmēr neizpatiks, bet ir prieks, ka liela daļa nāk un saka paldies”
Turklāt ir plāns no 8. marta uz divām nedēļām noņemt arī atlikušos piecus vecos konteinerus, lai pastiprināti mudinātu iedzīvotājus izmantot tieši šķirošanas viedpunktu un pašiem izmēģināt sistēmu ar lielāku slodzi.
“Protams, maksimāli pielāgosim visus savus resursus, lai varētu ātri reaģēt uz gadījumiem, ja kaut kas nestrādā kā nākas vai iedzīvotāji krāmē atkritumus nevis konteineros, bet blakus tiem,” piebilst Lūse.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
