Zaļais dzīvesveids: vai trauku mazgājamie līdzekļi kaitē zivīm?
Ierasts, ka ikkatrā virtuvē izlietnes tuvumā atrodas trauku mazgājamā līdzekļa pudele. Ar šo līdzekli varam viegli atbrīvot trauku no taukainiem, ķepīgiem un piekaltušiem netīrumiem. Taču vairums trauku mazgājamo līdzekļu ir veidoti uz sintētisko ķīmisko vielu bāzes, tie var saturēt videi un veselībai bīstamas ķīmiskās vielas un radīt draudus cilvēku veselībai.
Veikalos nopērkamie populārie līdzekļi trauku mazgāšanai satur virsmaktīvās vielas, hidrotropus, sāļus, konservantus, smaržvielas un krāsvielas. Tiem pievienoti arī sulfāti jeb SLS (Sodium Laureth Sulfate) un SLES (Sodium Laureth Ether Sulphate), kas, lai radītu putas, pievienoti arī šampūniem, sejas tīrīšanas līdzekļiem, vannas putām un dušas želejām.
Daudzas ķīmiskās vielas, kas ir trauku mazgājamo līdzekļu sastāvā, ir kaitīgas cilvēka veselībai, var radīt alerģisku reakciju (apsārtušas, niezošas rokas), saskarē ar karstu ūdeni rodas izgarojumi, kas var kairināt acis, kaklu, elpceļus. Ar ūdeni nonākot vidē, piemēram, fosfāti, veicina aļģu izplatību, un tas ir viens no galvenajiem Latvijas ūdenstilpju aizaugšanas cēloņiem. Pastiprināti savairojušās aļģes ūdenī veicina skābekļa badu, tāpēc bojā iet zivis un citi dzīvie organismi.
Lai arī Eiropas Savienības teritorijā kopš 2017. gada tiek regulēts fosfātu daudzums trauku mazgāšanas līdzekļos un kopš 2013. gada veļas pulveros, vides speciālisti iesaka ikdienā atturēties izmantot līdzekļus, kas satur šādas vielas. Pircēji tiek aicināti izvēlēties līdzekļus ar pārbaudītu eko marķējumu un dabai draudzīgāku sastāvu, piemēram, jāraugās pēc Ecolabel sertifikāta.
